Plāni, nākotne, bērns!

Man nav plāna.
Man šķiet, ka nekad nejutīšos tā īsti gatava bērnam un apzināti neradīšu. Ja gadīsies, tad tas būs liktenis, pateikšos par dāvanu, abortu netaisīšu, mīlēšu, lološu, skološu un audzināšu.

Itkā man viss ir. Stabils darbs, jauks un stabils partneris, uz kuru varu paļauties, arī garīgā bagāža pietiekama. Pagaidām neesam atraduši māju, ko pirkt un apprecēties laikam arī gribētos (bet reizē negribas tās visas ceremonijas, valšus utt...). Jā, kad būs māja un pagalms, kur prasīsies, ka kādas mazas kājeles skraida, tad jau viss notiks pats no sevis...

Stabilam darbam, dzīvesvietai un protams arī stabilām attiecībām.
Nezinu, man nekāda baigā plāna nebija. Ja nu vienīgi, pabeigt universitāti. Pirms tam, baigi nedomājām un neplānojām kā nu būs, kā tiksim galā utt. Bija abiem kaut kāds klikšķis, ka vajag un gribam, tad arī ķērāmies pie lietas.

Jābūt precētai un abiem ar vīru stabiliem ienākumiem, viss

Man ir tikai viens pamatnoteikums - bērns pēc kāzām.
Protams, ja tas neizpildīsies, ļoti nepārdzīvošu, bet labāk patiktu, ja notiktu tā, kā esmu to izdomājusi. :)