Plāni, nākotne, bērns!

Manā vērtību distēmā obligāti nosacījumi bērnam ir vīrietis, ko mīlu, un laulības.
Par īpašumu, auto un mantiskām lietām tas otršķirīgi, jo to visu var sagādāt arī, kad bērns jau ir pieteicies. Galvenais, lai ir zināšanas, kas darba tirgū tiek novērtētas.

Cilvēks plāno , Dievs dara. Uz bērnu jautājumu šis teiciens atspoguļojas visvisvisvairāk..

1)uzlabota veselība,
2)nostiprināta nervu sistēma,
3)pēc tam, kad padzīvots citā kontinentā,
4)saderīgs vīrietis.
Izpildīt sanāks laikam tikai trešo jeb diezin vai bērni man būs :)

Laulība + stabili ienākumi.
BET - vissvarīgākais vēlme un morālā gatavība uzņemties atbildību.

Aizmirsu gan, pirms satiku savu vīru domāju, ka būšu viena, jo satiktie vīrieši neinteresēja, būt līdz mūža galam kopā liktos kā łauns murgs :-D. Tajā laikā pati biju diezgan apmierināta ar šādu būt vienai plānu.

Kādreiz bija plāns - laulība, atbilstoša dzīvesvieta, stabili ienākumi, izglītība un pēc tam mazulis. Šobrīd visi parametri atbilst, bet mazo vēl negribas. Tad nu dzīvojam divatā :-)

Es šajā ziņā vecmodīga, neatzīstu apzinātu bērnu plānošanu pirms kāzām. Uzskatu, ka tikai laulībā esot var sākt domāt par to.

+++

Vēl svarīgs ir finansiālais stāvoklis, vēlams sava dzīvesvieta, automašīna. Un protams pārliecība par to, ka abi ir gatavi šim solim, manuprāt, tā ir ļoti liela atbildība.

+++

Es arī esmu vecmodīga un bērniņu/-us plānojam pēc kāzām. Kāzas svinēsim nākamgad un tad arī ķersimies klāt pie šī jautājuma. :)

Draugs piekrita maniem uzskatiem un attiecīgi rīkojās,lai viss mūsu attiecībās ietu uz augšu! :)

Protams, mazsvarīga nav dzīvesvieta, stabili ienākumi, auto. Šis tas jau ir, šis tas vēl jāatrod. :)

Dzives vieta , but precetai, stabili ienakumi es domaju tas viss ir tikai normali, lai bez bazam gaiditu bernu. Vispar planot neko nevelos. Dzivoju sodienai.

Es šajā ziņā vecmodīga, neatzīstu apzinātu bērnu plānošanu pirms kāzām. Uzskatu, ka tikai laulībā esot var sākt domāt par to. Nesaprotu tos vīriešus, kas ir gatavi bērnam, bet laulībām nav gatavi, tādi nenobrieduši.
Vēl svarīgs ir finansiālais stāvoklis, vēlams sava dzīvesvieta, automašīna. Un protams pārliecība par to, ka abi ir gatavi šim solim, manuprāt, tā ir ļoti liela atbildība.

dzīves vieta un ienākumi labi! pārējais viss pats nokārtojas!

Man bija neorginālais plāns - darbs, kāzas, bērns. Tādā secībā arī viss ir noticis, bet tā baigi neiespringu, jo uzskatu, ka, lai gan man patīk plānot, dzīvē var sanākt visādi un tad varbūt pat tas neplānotais variants var gadīties pat labāks priekš konkrētā cilvēka.

Renē +++ , mans scenārijs. Ar bērna piedzimšanu viss ir tikai gājis uz augšu, attīstījies, laulība, īpašums, augusi vīra motivācija sisties augstāk :-)

Iegūta izglītība, darbs, stabilas attiecības, pašiem sava dzīvesvieta, laulības.. un tad bērni. Mans uzskats vienmēr ir bijis tāds, ka bērni rodas ģimenē, nevis piedzimstot bērniem izveidojas ģimene.
Visi iepriekš nosauktie priekšnosacījumi ir izpildīti. (l) Tagad laiks bērniem! :-P

Stabils darbs, sava dzīvesvieta, izglītība, laulība. Vismaz šie ir faktori man, lai varētu domāt par mazuli nākotnē. Tā kā viena no šiem posmiem trūkst, tad par bērnu šobrīd nedomāju.

man laikam vienīgie priekšnoteikumi būtu - partneris ar ko būtu sajūta par happily ever after un abiem stabili ienākumi. visu pārējo var pakārtot un piekārtot :)

Lai gan galvenais jau būtu tā sajūta, ka patiešām gribam.

Mums bija svarīgs savs NĪ, jo iepriekš dzīvojām pie maniem vecākiem un tur taisīt bērnu, protams negribējās :D Ā un stabiliem ienākumiem jābūt. Bet nekāda baigā plāna nebija.

Gribētu būt precēta, kā arī vairs nedzīvot īrētā mājoklī Rīgā.

stabils partneris, ko redzu ka savu bernu tevu!!
ari es gribeju pec kazam un tas ari ir nokartots!
stabili ienakumi un dzivesvieta, jap, bet reali tie stabilie ienakumi ir tads stieps jedziens, jo medz gadities visadi, tapec es drizk teiktu, lai ir papildu uzkrajumi, ja nu kas!!

viss ir!:)