laiku pēc 40 gadu vecuma gribu veltīt sev, ceļot, izklaidēties nevis audzināt bērnus.
Ja godīgi, nesen runāju ar savu mammu (viņai ir 40, man 20). Principā jau uzskatu, ka viņas vecumā otru bērniņu jau var (nu labi, varbūt pāris gadus atpakaļ), tāpēc uzjautāju viņai par to. Viņa tik nosmējās, saķēra galvu un teica : "Neeeeee.... atkal visi pulciņi, bērnudārza kostīmu taisīšana... Man tik mierīgi, ka tu jau liela!". Un vispār šķiet baigi forši, ka kopš esmu izvākusies un pamazām dzīvoju savu dzīvi, viņiem ar tēti attiecības patiešām mainījušās, brīvdienās dodas uz kopējiem pasākumiem, vasarā plāno ceļot pa Latviju, kas iepriekš tika darīts reti. Tāds prieks!
Un nē, mammai mazbērni vēl labu laiku nebūs jāauklē :D
Un atbildot uz jautājumu - gribēšanai. Man būtu jābūt patiešām ļoti lielai pārliecībai, ka gan es, gan otra pusīte to vēlētos. Protams, izglītībai un stabilitātei arī.