Ņemt vai neņemt kaķīti?

Ja zini, ka rūpēsies, noteikti ņem. Es vispār mīlu dzīvnieciņus. Kaķis ir patstavigāks par suni, var pavadīt dienu vienatnē, lai gan ar maziņiem gan es nezinu, mēs gadrīz vienmēr kāds bijām mājās. Un tagad arī, tā ka viņa pat nepaspēj sailgoties, mīļuma uzplūdi ir tad, kad vairākas stundas bijusi viena. Viņa vispār tāds mošķis, un tāda princese. :D viens no iemesliem, kāpēc gribējām kaķi, ne suni- jo patstāvīgāks, nav jālaiž ārā, bla bla. Mhm. Katru dienu uz stundu ārā jāved. Viņa bļauj virsū ar skaļu maaaau, kamēr neizlaiž. :D un mēs Rīgā, tā kā nekur viena neies, ar siksniņu arī neiet, tā nu skraida apkārt kamēr izdodās noķert. Maziņa riktīgi spēlējās, tagad ne visu laiku, bet ir tā, ka aiziet ciet un pa visu māju nesās vai ausis laiza. Samīļot gan viņu var tikai, kad guļ. Vienīgais, kas man nepatīk- izmaksas. Ēd tikai vienu noteiktu barību, pat našķus neēd, tur jau 100 aiziet. (nē, protams, ņemot kaķi, jārēķinās ar izmaksām, bet plānojām mazākas)

Es ņemtu divus, lai viens otru var izklaidēt. Man pašai ir četri, laika gaitā savākušies, tiesa gan dzīvoju mājā, nevis dzīvoklī.
Izmaksas nav nekādas lielās, tik cik kastrācija 1x dzīvē, potes 1x gadā, pērkot normālu, ne pašu dārgāko, barību un smiltiņas nekāda lielā summa nesalasās arī par 4 kaķiem. :)

Kukuruza jā, tāda interesanta, tumsā bieži saplūst ar fonu un nevar saprast, kur tad viņa ir palikusi :-D Tāpēc uzlikām siksniņu ar zvaniņu, tad var dzirdēt kur viņa dodas :-D

xaos, kāds skaists kaķītis.(l)

Cik jūsu kaķēni bērnība bija draiski un cik daudzi no viņiem ir joprojām?

Manējais jau no bērnības ir kauslis. Īstenībā velns ne kaķis :D
Bija periods diez gan ilgs, kad nevarēja viņam pat īsti pieskarties, jo, tad atrautos no viņa tā, ka maz neliekas. Slēpās stūros un tad, kad gājām garām, uzbruka apķerdams riņķi kājas ar priekšējām un pakaļējām ķepām, un kārtīgi skrāpēja (īstenībā spolēja :D) . Tā nu diezgan bieži staigājām ar asiņainām, saskrāpētām kājām un rokām. Tajā periodā arī spēlēties varēja tikai uzvelkot lielos darba (celtniecības?) cimdus :D un nedod dievs guļot kāju vai roku no segas atstājām/izvilkām.. naktī uzbruka atkal apķerot no visām pusēm un koda, skrāpēja u.t.t. Īsāk sakot murgs, bet mums tāpat viņš bija un ir vislabākais kaķis pasaulē (l):-D
Mierīgāks kļuva tikai ap vecumu (varbūt kādiem 8.gadiem), bet tagad, kad ir slims, gan ir īsts mīļums. Pilnīgs šoks, ka tā mainījies.

Es jau no bērnības vienmēr esmu gribējusi kaķīti, bet nu bija suns un tāds, ar kuru man neizveidojās labas attiecības. Tā nu izdevās pierunāt draugu, ka ņemam kaķīti no patversmes. Sākumā devāmies uz Juglas patversmi, ieraudzīju tādu kā krievu zilo ar apelsīna krāsas acīm (l) Iemīlējos uzreiz, bet tur tā dāma tāda nelaipna bija, neļāva īsti apskatīt kaķus un izrādās tas bija nodots patversmei, jo nevar sadzīvot ar citiem dzīvniekiem un maziem bērniem, čurāšot visur :'-(
Tā kā es jauna un bērnus gribēšu un vēl kādu citu dzīvnieku arī, devos prom dikti bēdīga. Aizbraucām uz Ulubeli, nu tur bija liela izvēle :-D
Teicu, ka vēlos ļoti ļoti mīļu kaķīti, jau pieaugušu. Un tad man parādīja šāda tipa kaķi (ļoti ceru, ka ievietosies attēls)



Resna, aptuveni 5/6 gadi, viena austiņa iegriezta, praktiski ar dažiem zobiem palikusi, bet viņa man rokās uzreiz pie kakla glaudās un murrāja (l)(l)(l) Bez domāšanas paņēmu un nenožēloju! Vismīļākais un pacietīgākais kaķis ever (l)
Nebija no tām gudrākajām, jo nemācēja pa trepēm iet, nemācēja pat puspavērtas durvis pabīdīt un iziet cauri, bet nu palēnām jau pa šiem 2 gadiem ir apguvusi jau pamatus :-)

Man ir krievu zilais. Biju dzirdējusi, ka šīs šķirnes pārstāvji ir visai atturīgi un vēsi, bet manējais ir gluži pretēji, ļoti mīlīgs. Protams, liela nozīme ir paša kaķa raksturam, bet, man šķiet, ja kaķi mīļo, rotaļājas ar viņu un pievērš uzmanību viņam, izaugs jauks.
Manējais arī dzīvo dzīvoklī, mēģinājām iet uz parku pāris reizes, bet sajūsmā nebija. Tad aizbraucu uz laukiem uz pāris dienām ar visu kaķi, pirmajā brīdī bija apjucis, bet pēc tam jau skraidīja pa visu sētu un vēroja putnus, un mušas. Kad atbraucām atpakaļ uz dzīvokli, ārā neprasās.
Pa naktīm guļ, bet, kad izdzird manu modinātāju, sāk ņaudēt, lai es taču beidzot ceļos. Arī brīvdienu rītos mēģina mani piecelt agrāk pēc darba dienu ritma.
Viņš ir viens liels mīļums, protams, pa retam sastrādā kādu nedarbu- apgāž kādu istabas puķi, nogāž kaut ko no galda, bet tas jau tā:)

Vasarasmeita, man teica, ka, ja kaķis kož rokās/ kājās, tad jāiekož viegli viņam ausī. Es tā atradināju viņu no ķeršanās rokās ar nagiem un zobiem. Sākumā gan kaķe bij šokā, ka es kodu ausī :-D:-D

Kukuruza, varbūt kkāda smarža savādāka tām pakām bija :-D

Nu manam kaķēnam bija tikai kādas max 3 līdz 4 nedēļas. Pats apmaldījās laikam, aizmucis no mammas vai ka rakstīju - izmests.

Nu, es nevarēju viņu tur atstat un atbraukt pēc mēneša. Man tomēr sirds žņaudzās. Aizvedam pie vetārsta, teica, ka var ņemt mājās, tad nu arī ņēmām. Bija dikti grūti. Pirmajā dienā labi ja 2x pagulēju, darba diena bija pēc tam ellīga.

Man ir baigais mežonis. Bet uz kastīti iet jau ar pirmo reizi, vienīgi, izlietosim esošās cementējošās smiltis un pirksim tās silikona, šitās pa visu māju iznēsā, tik slauki. :D


Cik jūsu kaķēni bērnība bija draiski un cik daudzi no viņiem ir joprojām?

Es ļoti ceru, ka manējam pāries. Ka tas tikai mazotnes sindroms ķert pēdas, ja nē, es pat nezinu, kā viņu audzināt. Tagad sitam knipjus un ja 3x nesaprot, ta viegli pa dupsi uzšaujam, tad aizlaižas. Bet reižme liekas, ka viņam aptīk tā sišana, mazais mazohists.

Selīna sākumā domāju par šķirnes kaķīti, bet apzinājos, ka viņš nu noteikti var arī nebūt tik mīļš. Tagad apsveru domu par bezšķirnes kaķīti, tie pārsvarā mīļi un var arī ļoti skaistus atrast, kas pat izskatās pēc šķirnes.

blondzh007, atcerējos vienu blēņu, bet tas nebija mājās, bet gan vasarnīcā. Ienāca no pastaigas iekšā un saplēsa divas auzu pārslu paciņas, viss pa zemi. :-D Nezinu, kas tur tik vilinošs viņam šķita.

Kukuruza, man tas pats. Runājos ar kaķi kā ar cilvēkbērnu, un viņa arī saprot un atbild. Man mamma sakumā domāja, ka esmu dīvaina, ka tā runājos, bet tagad pavēroja, ka mēs ar kaķi tiešām saprotamies :-D(l)
Man gan reizēm kādu blēņu izdara, bet tas parasti, ja ilgi neesmu mājās bijusi, vai nepievēršu viņai uzmanību. ;-)

Vakar teicu, ka arī ar draugu domājam ņemt kaķīti. Tā nu es vakar ss ieraudzīju savu īsto minci, sazvanījām un šodien tiksiem pie mūsu mazā pūkaiņa. Vakar izbizojām pa zoo veikaliem un visu sapirkām, šodien gaidam ar nepacietību, kad redzēsim mūsu jauno draugu. :)

Par nakts dzīvi tiešām laikam individuāli, jo kad es aizeju gulēt, tad viņa arī iekārtojas gulēt un pa nakti ir miers. Ja viņa neguļ, tad sēž pie loga un skatās ārā. Sākumā bija skaļas naktis, bļaušanas un citas lietas, bet mums iestrādājās savs dienas ritms un nu viņa pēc tā arī mierīgi dzīvo.
Par to mīļumu - man šķiet, ka daudz nosaka arī attieksme jau no paša sākuma. It varbūt kādam liekas stulbi, bet es ar mūsu kaķi sarunājos, mēs viņu jau no pirmās dienas pie katras izdevības samīļojām(sākumā tas bija arī tāpēc, lai viņa redzētu, ka ne visi cilvēki ir tādi, ar kādiem viņai dzīves sākumā nācās iepazīties) un daram to arī tagad utt. Un viņa mums ir ļoti mīļa. Pret svešiem vēsāka. Taču, pret mums un īpaši mani - ļoti mīļa.

Eve1, ko tad jūs gaidījāt, paņemot mājās 5 nedēļas vecu kaķēnu? :-O Loģiski, ka raud pa naktīm un kakā visos stūros, tādā vecumā vēl ar mammu jābūt un jāmācās kaķu gudrības (nokārtošanos tajā skaitā).
Goda vārds, brīnos par cilvēkiem, kas visu noveļ uz dzīvnieka raksturu, lai gan paši jau no sākuma ir pieļāvuši kļūdu.
Ja kaķēnu paņem normālā vecumā (ne ātrāk, kā 2 mēneši), laicīgi audzina, mīļo un sterilizē, problēmām nevajadzētu rasties. Protams, ir kaķi ar nejaukiem raksturiem, bet tādi gadās krietni retāk, nekā dumji un nesagatavoti saimnieki.
Taisnība gan, ka šaubu gadījumā labāk neņemt, jo mazs kaķēns ir gan daudz prieka, gan daudz atbildības un neērtību, ne visi tam ir gatavi.

Mēs ar savejo kaķi ļoti daudz runājamies. Viņš arī jau no mazotnes ļoti manāmi sāka veidot dialogus ar mums. :-D Tāpat arī mums ir konkrēts dienas ritms. Viņš iet gulēt tikko kā mēs ejam. Naktī ir pilnīgs miers. Ja nu vienīgi ir kaut kādi ekstrēmi apsātkļi, piemēram, kāds īpaši spēcīgs pilnmēness, tad viņš uzskrien, jā, bet tas ir varbūt pāris naktis gadā. Neko negrauž, neplēš... Izturamies priet viņu kā pret mazo cilvēku. Domāju, ka tas arī ir no svara.

Tā dzīvošanās un tusēšana pa nakti laikam katram kaķim individuāli. Mans sākumā arī bija aktīvs nakts dzīvnieks, ķēra ausis un degunu, spēlējās ar pirkstiem, ja pa nakti pēda bija izbāsta ārpus segas un nedod dievs, nervs nokustējās, tad pēda tika nomedīta :-D
Tagad tāpat kā mēs cilvēki, lielāko nakts daļu noguļ savā gultiņā, uz kājām vai pie gultas uz paklāja. Pa dienu toties aktīvāks, jo esmu visu dienu mājās, viņam interesanti :-D

Mēs nesen tikām neplānoti pie kaķīša, atradām, gandrīz vai nokrita uz ielas vidus. Omes saka, ka varbūt kāds no mašīnas izmetis.

Tagad man mājās jau mēnesi ir nu jau 2 mēnešus mazs ķipars.
Nu, ir grūti. Pirmās naktis tā baidījas un nņaudēja, nevarējām viņu normāli ar to pieniņu pabrot, spļāva laukā.
Tagad jau atkal otra galējība - ēd mežonīgi daudz, sauzās vēl vairāk.

Kaķis vispār ir nakts dzīvnieks, par atstāšanu mājās nav jāuztraucas, jo viņs jau pa dienu guļ, pa nakti, lūk, tad sākas jautrība. :D

Man visi pirksti apžļambāti, kajas apskrāpētas kaut gan nagus griežam.

Es par kaķa ņemšanu.
Pašai mājās kaķis, jūlijā būs deviņi gadi. Paņēmu pie sevis vel pavisam maziņu, jo kaķu mamma atteicās viņu barot, tad nu darbojos ar viņu un no galīgi nekāda minčuka man ir mans skaistulis, nosvērts, bet ar raksturu (arī ir kastrēts). Nav šķirnes kaķis. Nemīl svešiniekus, dzīvo pārsvarā dzīvoklī vai uz balkona, nemīl braukt uz laukiem un āra iet vispār ir milzīgs pārdzīvojums, protams patīk jau, bet nu ilgāk par piecām minūtēm nevar izturēt, vajag atpakaļ istabā :-D
Izmaksas vidēji 30-40 EUR mēnesī.
Ļoti labi sadzīvo ar bērnu. Agrāk vairak dauzījās, tagad, ja ir īpašs noskaņojums :-D
Kaķi ir pašpietiekami dzīvnieki, vienmēr atradīs ar ko nodarboties.

Es tik no pieredzes varu teikt, ka man nepatīk tie kaķi, kas ir šausmīgi mīļi, paši lien klāt un glaužas nepārtraukti, tādu noteikti negribētu (t)

rūdi ņemšu no patversmes, ja rižs būs, man ir vienalga, ja viņš ir pieaudzis arī, ar sterilizēšanu nebūs jānoņemas!!