Ja zini, ka rūpēsies, noteikti ņem. Es vispār mīlu dzīvnieciņus. Kaķis ir patstavigāks par suni, var pavadīt dienu vienatnē, lai gan ar maziņiem gan es nezinu, mēs gadrīz vienmēr kāds bijām mājās. Un tagad arī, tā ka viņa pat nepaspēj sailgoties, mīļuma uzplūdi ir tad, kad vairākas stundas bijusi viena. Viņa vispār tāds mošķis, un tāda princese. :D viens no iemesliem, kāpēc gribējām kaķi, ne suni- jo patstāvīgāks, nav jālaiž ārā, bla bla. Mhm. Katru dienu uz stundu ārā jāved. Viņa bļauj virsū ar skaļu maaaau, kamēr neizlaiž. :D un mēs Rīgā, tā kā nekur viena neies, ar siksniņu arī neiet, tā nu skraida apkārt kamēr izdodās noķert. Maziņa riktīgi spēlējās, tagad ne visu laiku, bet ir tā, ka aiziet ciet un pa visu māju nesās vai ausis laiza. Samīļot gan viņu var tikai, kad guļ. Vienīgais, kas man nepatīk- izmaksas. Ēd tikai vienu noteiktu barību, pat našķus neēd, tur jau 100 aiziet. (nē, protams, ņemot kaķi, jārēķinās ar izmaksām, bet plānojām mazākas)