Ņemt vai neņemt kaķīti?

Ņemot vērā,ka kaķis 18h diennaktī pavada guļot,nedomāju,ka laiks,cikos Jūs būsiet mājās,kaut ko baigi nosaka. :-)

Vot jā, arī gribēju par to palikšanu vienatnē pateikt - kaķis tak tāpat lielāko dienas daļu pavada guļot, vienalga, esat jūs mājās, vai neesat. Viekārši kad būsiet mājās - labprāt čučēs jums blakus vai pat klēpī, kad nebūsiet - tik pat saldi izstiepsies uz saulainās palodzes. Kaķi, atšķirībā no suņiem, ir ļoti patstāvīgi un neatkarīgi, viņiem izklaidētāju nevajag.

Domāju, ka droši vari ņemt kaķēnu :) Pa dienu viņš gulēs, kamēr nebūsi mājās. Bet tev ir jābūt pārliecinātai, ka Tev ir kāds uzticams cilvēks, kurš varēs aiziet pie kaķa ciemos, ja uz ilgāku laiku nebūsi mājās - atvaļinājums, ceļojums, utt.

Man divi kaķi mēnesī izmaksā aptuveni 60 EUR (sausā barība, slapjā barība, smiltis, kārumiņi) + jāņem vērā neregulārās izmaksas par potēm, kastrāciju/sterilizēšanu, vetārsta apmeklējumiem, ja kas tāds būs nepieciešams.

Esot mājās brīvdienās, tāpat redzams, ka kaķis lielāko dienas daļu guļ, tā noteikti nav problēma, ka pa dienu neviens nebūs mājās.
Vienīgā problēma, kas man saistās ar kaķiem - tās ir spalvas, visur.. Kad ņēmu savu kaķi, protams, ar to rēķinājos, bet laikam likās, ka nebūs tik traki.
Ja par izmaksām, tad man kaķis mēnesī izmaksā ap 30, ja neēstu mīksto barību, būtu mazākas izmaksas.

kur tu dabūsi savam minkam peles ? putnus ?

Kaki ir paspietiekami. Sedes pie loga, veros putninus, skraidis surpu turpu. Pat uz 2 -3 dienam var kur aizbraukt, lai nebutu kadam jaludz nakt iztirit kastiti. Sakuma potes kadi 25eur, sterilizacija ap 40 eur, partika sverama, ko perku veterinaraja klinika 9eur/kg.. Atpakal sanem milestibu no maza pukaina miluma, kas tevi vienmer gaida!

Noteikti ieteiktu ņemt, man pašai mājās ir kaķītis un visu dienu neesmu mājās. Nekādu problēmu, kaķis tāpat lielāko dienas daļu guļ vai pats sevi nodarbina - vērojot putnus, spēlējoties vai ēdot. Un nekad nav bijis apvainojies par to, ja kādu dienu sanācis ilgāk pabūt prom - vienmēr priecājās par manu ierašanos mājās. (l)

Gan jau kaķim būs, ko darīt. Viņam nekas nenotiks, ja pāris stundas atstāsi vienu. Vispār kaķiem pārlieka uzbāzība nemaz nepatīk, ir laimīgi, ka pāris stundas ir vieni un var atpūsties bez cilvēkiem. Ņem tik. Būs ok.

kur tu dabūsi savam minkam peles

? kakji peles need vinji tikai vinjas kjer un atrada saimniekam :D bij viens tads laukos

Visu temu nelasiju, varbut te jau tas tika apspriests.
Jus kaki laisu lauka vai tas butu istabas dzivniecins? Ja otrais variants, labak nenem, izskatu, ka ta ir dzivnieka mocisana. Un man neviena neiestastis, ka kakjis labi jutisies visu muzu pavadot cetras sienas. Nav tas normali. Ari tad ja kakjis nekad ara nav bijis.

Komentārus nepalasīju, bet saku no pieredzes - ja šaubies, tad neņem. Varu izstāstīt savu ne pārāk labo pieredzi. Mēs ar draugu arī šaubījāmies vai ņemt kaķi. Arī tas pats - tagad, vai vēlāk?, dikti gribējās tādu pūkainu mīļumiņu mājās, tolaik draugs bieži brauca komandējumos, mājās jutos vientuļi un skumji... Turklāt - pieredze ar mājdzīvniekiem abiem bija milzīga un pozitīva - suņi, kaķi, citi zvēri jau no bērna kājas.. Bez problēmām! Kas gan varētu noiet greizi? Paņēmām. Kaķis arī pa dienu viens pats mājās bija (kamēr mēs darbā), likās būs ok. Vakarā ar viņu spēlējāmies, brīvdienās arī, sapirkāmies mantiņas. Bet... Daudz kas atkarīgs no rakstura laikam. Gāja ļoti traki. Pirmos 3 mēnešus pat raudāju, cik ļoti nožēloju, ka paņēmām to kaķi. Kamēr bija maza (5 ned. vecumā paņēmām) čurāja un (atvainojos) dir*a visos kaktos. Zinājām un rēķinājāmies, ka tā būs, bet ka tik ilgi un ka TIK nepiemērtotās vietās... Ko tik nebijām izmēģinājuši, lai iemācītu uz kastīti iet. Visu internetu izlasījām, rezultāti nāca lēni un gausi. Sākumā nevarēja pierast pie barības (kaķbarība kaķēniem, uzreiz pēc mātes piena), vēders streikoja, bija šķidrs. Reiz pamodos 5 no rīta lai redzētu momentu kā kaķēns iebrien savos tikko atstātajos šķidrajos izkārnījumos, lai pēc tam, (kamēr izlecu no gultas un noķeru mazgāt ķepas) izskraida pa visu, VISU istabu... Reizēm ņaudēja naktīs (hobija pēc, nevienu citu izskaidrojumu tā arī neatradām). Protams, kāpa visur, plēsa, gāza... Kā jau kaķi dara, tas, protams, normāli. Bet sirdsapziņa neļāva atdot viņu, jo tas taču bija mūsu lēmums, uzņēmāmies atbildību un tā... Šobrīd kaķis izaudzis, ir labāk. Sadzīvojam tīri labi, bet ja varētu pagriezt laiku atpakaļ - kaķi neņemtu viennozīmīgi.
Ar visu šo gribēju autorei pastāstīt, kā var būt. ne visiem un ne vienmēr tā iet jo arī pati tik traku gadījumu piedzīvoju pirmoreiz. Bet tā VAR būt. ar to jārēķinās. Var sanākt, ka kaķis mājās ir, viņu baro, vāc viņa sūdus, viņa dēļ naktīs nedabū izgulēties, zaudē lietas, kuras aizmirsi paslēpt, bet atdeve mīļuma ziņā minimāla. Praktiski nekāda. Līdz ar to arguments "Ļoti ļoti gribas mazu radībiņu mājās ko pamīļot un paspēlēties" var izrādīties pilnīgi nevietā.
Padomā divreiz. Ja esi tam visam gatava - vari ņemt droši.

Mums kaķis ir jau pāris gadus, dzīvojam +/-80m2 dzīvoklī ar balkonu. Ārā nelaižam, bet uz balkona viņam patīk. Abi strādājam visu dienu. Kaķim, manuprāt, nav par ko sūdzēties :) izmaksas aptuveni 30 EUR mēnesī, bet gadās šad tad vetārstu kūre, kad var mēnesī arī ap 150-200 EUR iziet. Nevienu brīdi nenožēlojam, ka viņu paņēmām :)
Man liekas svarīgi, lai Tava dzīvesvieta nav pārlieku maza, lai kaķim ir kur paskraidīt, patrakot.

Tad ko manam kaķim teikt ka es diena strādāju 13 h, labi tas nav katru dienu, bet vienalga kaķis pats māk sevi nodarbināt, atstāj ēst dzert un ar ko spēlēties, kad paņēmu savējo tad man bija atvaļinājums 2 nedēļas, centos vairāk mājas pavadīt lai pierod pie manīm un manu māju

tiesi taa galvenais kakiem atstat paest, svaiogu udeniti, mantinas un vakara mazulis pats naks klat un milosies, tomer forsi ka tads kamolins sagaida maajas. Kad esii majas tad gan obligati samilot, parotalaties ar kakiti(l)

ea arī visu dienu gulētu, ja mani izkastrētu un ieslēgtu mājās.

Eve1 es vairāk laikam šaubos nevis par to vai ņemt vai neņemt, bet baidos vilties. Kad dzīvoju pie mammas, mums bija tik ļoti mīļš kaķis, mīļāku neesmu redzējusi. Un es gribētu, lai man būtu tikpat mīļš kaķītis, bet saprotu, ka tā var arī nebūt.

man kad būs pašai savs dzīvoklis, ņemšu rudu kaķi un saukšu par Rūdi! tā jau esmu izdomājusi kopš 16 gadu vecuma!! tik dzīvokli no sākuma vajag, tā kā Rūdim jāgaida!!

Rižiki ir cool, mums arī tāds ir.:-)

Man ir 3 kakji - viens mans, divi viira, ievaacos pie vinja ar visu kakji :-D
Ir ljoti OK, es savu ikdienu bez vinjiem nevaru iedomaaties, uztveru vinjus kaa pilntiesiigus gjimenes locekljus - katrs no vinjiem ir savaadaaks, ar savu raksturu, katram jaaprot pielaagoties! Bet arii vinji mums pielaagojas un man jau shkjiet - vinji muus arii miil, lai gan reizeem taa vienaldziiba un patstaaviiba nomaac sho sajuutu :-D
Mums izmaksas laikam ir lielaakas, kaa sheit mineetaas, jo viens no kakjiem ir slims , kam nepiecieshamas zaales ikdienaa un speciaala paartika, bet nu neteiktu, ka tas buutu baigais robs gjimenes budzhetaa.
Protams, vairaak naudas aiziet, kad jaaved pie vetaarsta vai kas taads. Bet taa viss forshi - nevienu izveeli nenozheeloju (l)

Man arī jau ilgi gribas mazu kaķīti, bet laika šobrīd ir tik maz, šķiet, ka tā pietrūks priekš viņa! Un vēl, es tāpat kā Dark_Lady baidos vilties, jo man arī gribās tik pat mīļu kaķīti, kāds bija bērnībā.

Un jums ir šķirnes kaķi? Ja, jā, tad kādas? Un pa cik iegādājāties? (l)