Sognare- Nē,es to domāju nedaudz savādāk. Tā ka piemeram tie kas 30+ gados negrib vel bernu vai vispar nekad negrib,nav nekada zinja mazak nobriedusi prata neka tie kas jau 25 gados ir vai jau ir sikais. Tapec rakstiju ka gataviba bernam nenorada uz prata briedumu vai inteleltu,tikai to ka esi gatavs nobriedis gimenes dzivei un viss. :) Bet tas nekada gadijuma nav raditajs par prata briedumu :)
Maggi- Gataviba gimenei nenorada uz prāta briedumu neuztver ka apvainojumu.
Es uzskatu ,ka daļēji norāda gan, ģimene ietver sevī bērnus, mīļoto. Tad iedomājies, kas būtu, ja sieviete 25 gados piedzemdētu bērnu, bet nerūpētos par viņu, sauktu draudzenes ciemos iedzert kādu vīnu, vai vienkārši paklačot. Bet bērns neēdis, nenomazgāts bļautu savā gultiņā. Diezvai tas norādītu uz prāta briedumu.
Drīzāk gatavība ģimenei norāda uz to, ka esi gatavs kļūt patstāvīgāks, gudrāks, nobriedušāks. :-)
Man jau no 16 gadiem ir bijis konkrēts dzīves plāns, ko es vēlos, ko gribu sasniegt, un uz to mērķtiecīgi esmu virzījusies. Jau pamatskolā zināju, kas vēlos būt, līdz ar to izglītības jautājums izpalika un nu man ir tā izglītība, kuru vēlējos :D Lēnā, lūkojos vēl uz kādām iespējām.
Galīgi nesūdzos, neesmu no tām, kurām vējš vēl galvā svilpo.
Un nav arī tā, ka neesmu metusies trakās ballītēs vai avantūrās, bet par to vēsture klusē:-D
jo vecāka palieku, jo mazāk man patīk manas dzimšanas dienas
Man tikko kā 25, domāju,ka manā vecumā daži indivīdi tiešām uzvedas kā 18.
Patstāvīgs darbs ir, domas par ģimeni arī ir. Tā kā es uzskatu,ka atbilstoši vecumam. Gribētos jau kādu pēcnācēju, bet laikam sākumā gribas nodrošināties ar savu dzīves vietu, kur visiem mums dzīvot :) Tad jau laikam esmu vairāk pieaugusi nekā nepieaugusi :D
Nu, es. Pāri 30. Tāda pati meitene kā 18 gados, tik prāta mazliet vairāk. Vienīgais, kas atšķiras - agrāk bija vienalga, kur naktī/no rīta pēc tusiņa aizmigt, bet tagad svarīgi aizmigt savās mājās, komfortā.
25 vēl ir kaut kāds pārejas posms, man šķiet, jo ne visiem notikumi dzīvē attīstās vienā laikā. Pašai man 25, bet nu noteikti neuzskatu, ka "dzīvojos kā 15 gados". Tomēr ir tajā draugu lokā gan tādi, kas tiešām vēl dzīvo kā bez maz vai pusaudži, gan tādi, kas jau ģimenes veido, vij savu ligzdiņu un ir stabils darbs. Piederu pie tās otrās grupas.
AKD atceros sevi akdos 10-11 gadu vecumaa kad rakstiiju taa saucamo dzives plaanu...tur bija mineets 18 gadi = vidusskolas pabeigsana 20 gadi kaazas, 25 karjera, 30 berns, talak strada 60ar ko pensija un 70 gados bija ierakstits kapi:-D:-D:-D:-D:-D
1653
