Jā, es esmu ļoti laimīga, pēdējos 2-3 gadus viss ir vairāk vai mazāk ideāli un ir mainījies ļoti strauji uz labo pusi manā dzīvē. Vissvarīgāk man liekas, lai man un maniem mīļajiem būtu laba veselība, tas ir ļoti būtiski. Laimīgu mani dara mīļas un tuvas attiecības ar vīru, labas attiecības ar radiniekiem un draugiem, panākumi darbā, jaukas brīvdienas un atpūta, kad varu atslēgties no ikdienas. Man ir svarīgi nemitīgi kaut ko darīt. Es nespēju sēdēt mājās, man vajag visādas aktivitātes, izklaides un atpūtas iespējas, man patīk baudīt dzīvi. Ja es to visu varu darīt, tad esmu laimīga. Vēl man ir svarīgi tas, kāda vide ir man apkārt un mana ikdiena kā tāda. Ja agrāk mēģināju ķert laimes sajūtu dažādos pasākumos, ceļojumos, atvaļinājumos, brīvajā laikā, un pēc tam kritu depresijā, atgriežoties ikdienā, tad tagad es izjūtu pilnīgu laimes sajūtu arī pirmdienas rītā pamostoties. Esmu sapratusi, ka to sekmējis ir tas, ka beidzot esam sev piederošā dzīvoklī, estētiski skaistā un man pieņemamā vidē, kā arī tas, ka beidzot manas darba dienas ir tādas, kā man patīk un darbs , ko es daru, mani dara laimīgu. Tas ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā, ir ļoti grūti ilgstoši saglabāt spēcīgu laimes sajūtu, ja ikdienā kaut kas būtiski neapmierina.
Tāda emocionāli spēcīgākā un laimīgākā diena manā mūžā bija kāzu dienu. Tādas emocijas jutusi neesmu nekad. Bet ikdienā ir daudz un dažādi laimes pilni mirkļi. To lielo laimi veido tās mazās laimītes.
Par naudu runājot, protams, netiešā veidā tas ietekmē laimes sajūtu. Jā, arī studiju gados, kad iepazinos ar vīru, nauda bija daudz mazāk, dzīvojāmies pa kojām, izklaidēties un atpūsties varējām salīdzinoši maz, tomēr izjutu daudz laimes pilnu mirkļu. Bet ikdienas darbs, kas negāja pie sirds, studijas līdz vēlam vakaram, un salīdzinoši mazāki materiālie līdzekļi atpūtai tomēr kopumā ņemot laimes izjūtu mazināja.
Tāpēc es teiktu, ka materiālajai pusei ir diezgan būtiska nozīme, kā arī sakārtotai un laimīgai ikdienai un videi sev apkārt :)
834
