Vai esat laimīgas?

Laime ir apziņas stāvoklis. Laimi nevar iegūt no cilvēkiem, lietām, notikuemiem vai apstākļiem. Tas ir iekšējais dvēseles stāvoklis, un tas ir konstants. Laime jau nav emocija kā, piemēram, prieks, kas uznāk un pāriet. Cilvēkam laimes stāvoklis ir jāsaniedz neatkarīgi no visa.

Kauns būtu teikt, ka esmu nelaimīga.
Laimīgākie mirkļi, kad pirmo reizi ieraudzīju savus bērniņus. Mirkļi, kad bērniem ir kāda veiksme.
Nauda vairo laimi, jo tad es vairāk ar ģimeni ceļotu, vairāk ueguldītu izglītībā. Bet, šī laime ir ar vienu nosacījumu - ja laba veselība man, vīram, bērniem.

Godīgi? Es laikam neesmu no tiem, kas sēž un domā, vai esmu laimīga. Iespējams, ja par to nedomāju, varbūt esmu. Pašlaik viss rit savu gaitu, esmu paceļojusi un šovasar vēl paceļošu, labi studēju, jau darba jomā lēnām virzos uz priekšu, uzlabojušās attiecības ar ģimeni, ar draugu, esmu vesela, paēdusi... visā visumā jau ir labi, bet vienmēr ir visādas problēmiņas, kuras gribētu atrisināt.

neesmu laimīga un tas, kas mani visvairāk attur no visa ir tas, ka es nevaru iegūt to stabilitāti, ko meklēju.

Esmu ļoti laimīga un pateicos Visumam par visu, kas man dots.
Tajā pašā laikā ceru, ka tas man drīz spēs dot arī to, ko gribu visvairāk - tad vispār varēs sajukt prātā no laimes :)

Ā, bet nepastāstīju par to, kas ir mana laime :)

Mana vislielākā laime ir tā, ka pēc sajūtām esmu pareizajā vietā. Jūtu, ka tas, ko studēju, ir man, kā arī darbs man ļoti patīk (kas principā iekrita man klēpī). Neskatoties uz mazajām ikdienas ķibelēm un likstām, kā arī sagurumu, es priecājos par cilvēkiem, kas man ir apkārt - viss kolektīvs ir patiešām foršs, pretīmnākošs, draudzīgs un ar lielisku humora izjūtu. Kad vakar priekšniece pajautāja "Klau, draudziņ, tev nevajag kā palīdzēt?" godīgi sakot, biju uz mutes :D

Priecājos, ka studiju semetris iet uz beigām. Sesija, salīdzinājumā ar šo murdziņu, kas notiek tagad, būs īsta pastaiga.

Nevaru sagaidīt savu vasaru! (l) Vēlos to pilnu piedzīvojumu un smieklu. Priecājos par to, ka pusvasaru pavadīšu pilnīgā brīvībā, bet labi saprotu, ka būšu to pelnījusi. (s)

Bet vislielākais prieks ir tas, ka man patiešām ir uzlabojušās attiecības ar mammu. Ja vienu brīdi agrāk tās bija patiešām sarežģītas, man ir prieks, ka viņa ir izdarījusi pāris svarīgas izvēles un es ar viņu ļoti lepojos par to. Jūtu, ka līdz ar to arī es esmu palikusi mierīgāka. Un ko tur liekuļot - pēc viņas veselības problēmām un citiem notikumiem apkārt, esmu sapratusi, cik katrs no mums var būt trausls un ātri vien vairs nebūt. Tāpēc mācos būt iecietīgāka, mīļāka un labāka.

Esmu sapratusi, ka es varu būt patiešām stipra. Ka es varu un ka es izdarīšu. Tas, manuprāt, mani tiešām dzen uz priekšu.

Neskaitot ļoti grūto divu nedēļu sprintu skolā, jā, varu teikt, ka patlaban savā dzīvē jūtos diezgan labi. Līdz "pavisai laimīga" gan maza kripatiņa trūkst, bet uz to neiespringstu :)

Par naudu... nu nezinu. Man nav tāds "jeeee, man ir nauda, esmu laimīga", bet jūtos labi, ja par sevi varu pastāvēt, sev atļauties kaut ko nopirkt. Vai arī citiem. (Ļoti patīk redzēt tuvo cilvēku smaidu sejā, kad esmu viņiem ko sagādājusi tāpat pārsteiguma pēc :) - šoreiz es nerunāju par maijpuķītēm, kas atnestas no meža ). Tās principā ir emocijas, bet kuras diemžēl bez naudas sagādātas netiktu.

Un, jā, sev kaut ko nopērkot es jūtos ļoti labi. Esmu mazliet egoiste, atzīstu, bet ar mēru :)

Es ticu, ka nauda spēj ieteikt laimes sajūtu, bet tas noteikti nav noteicošais faktors.. Galu galā netrūkst materiāli labi nodrošinātu un nelaimīgu cilvēku..

Vēl papildus jautājums vai jūsuprāt nauda sekmē un vairo laimes sajūtu?

Ir tā,ka var būt nedaudz pietrūkst,bet kopumā jùtos labi,laimīgi..tas,kas pietrūkst,to varu labot es pati un tas viss būs.
Viss laimīgākâ biju,kad gaidiju bērniņu un arī tagad pavadot ar viņu laiku ir prieks un jūtos laimīga.(l)
Viss spēcīgākā laimes sajūta,bija tad,kad viņu pirmo reizi turēju rokās un redzēju kādas emocijas ir manam bērna tētim paņemot viņu rokās.(l)
Idienā ir daudz mazu lietiņu,kas liek priecāties,vajag novērtēt to,kas ir apkārt :)

Sākšu pati ar sevi. Man laime ir saule, mīlestība, ģimene, draugi, panākumi darbā. Šobrīd jūtos laimīga bet ir daži mērķi kuru sasniegšana sekmētu lielāku laimes sajūtu. Vēl ir laime mazajās laimītēs tādos īpašos mirkļos , kas dažreiž liekas sīkumi, bet tomēr rada to pilnības sajūtu.
Es gribētu apprecēties un dzemdēt bērnus, man liekas, ka tas viss varētu radīt lielu laimes izjūtu, bet paigaidām neizskatās, ka tas man spīd tuvākajā laikā :D :D
Līdz šim visspēcīgāko laimes sajūtu esmu jutusi īpašos mirkļos kopā ar draugu un arī tad, kad pakāpos pa karjeras kāpnēm, sajutos perfekti (l)