nabadzība un izsišanās

Santa kad tu beidzot aizvērsies?

Vatsons
viņš aizgāja pie citas, kad vēl mans brālis nebija piedzimis. Pieaugušā vecumā prasīju mammai, kas un kā, viņa teica > viņam mūs nevajadzēja, viņš mūs negribēja.
Tur viņam vēl 2 bērni.
Un tajā ģimenē viņš nomira.
Kad viņš nomira, man bija jābūt 6 gadus vecai (spriežu pēc miršanas apliecības). Tādā vecumā vērni kautko atceras. Es neatceros nevienu ainu, kad viņš būtu ciemos nācis vai ko sūtījis. Mamma noteikti būtu pieminējusi...

deskeleta
Teevs par jums beerniibaa galiigi nelikaas ne zinis peec tam kad mammu pameta?

Mani šāda īpašība cilvēkos tieši atbaida.. nereti tie cilvēki, kas ir situšies smagi un cīnījušies ir tādi maķenīt nežēlīgāki pēc dabas.. un skatās caur negatīvāku prizmu uz ļaudīm, kam dzīvē lietas vieglāk gājušas..

Jā, esmu skarba rakstura. Man tētis pameta mammu un mūs ar brāli. Mamma sākumā veltīja laiku mums, bērniem, bet tad vairs nevarēja ienākt atpakaļ darba pasaulē. Vectēvs un vecmamma ļoti palīdzēja. Mamma brauca pat asinis nodot, lai tikai kāda kapeika būtu. Centās kko izaudzēt, lai ziemai būtu. Cik reizes atceros, ka mamma raudāja, bet es kā bērns nesapratu, par ko. Kad biju lielāka, mierināju mammu viņas histērijās.
Jā, bērnībā saldējumu vai čipsi dabūju retu reizi, mazliet skauda, ka kaimiņu bērniem, kam vecāki skolotāji, viss ir un viņi našķējas, bet mana ikdiena bija kartupeļi ar biezpienu un biezpiens ar cukuru kā našķis...
Un nekāda dzērāja ne mamma, ne vecvecāki nebija. Bet vecmamma bija ļoti stingra. Vēl tagad kompleksi.
Zinu, ka mamma ļoti centās. Skolā bijām dabūjuši brīvpusdienas no sociālā dienesta. Uz pagastiem veda no Degām neizpirktās drēbes un apavus, tur iemanījos kādu drēbi par velti atrast.
Devītajā klasē ejot, mamma beidzot atrada darbu. Pēc tam arī vīru. Tagad man ir mazs brālis, kuram nav jāaug trūkumā. Tagad arī mammai ir mašīna.
Un es vienmēr esmu bijusi godkārīga. Mācījos labi, piedalījos pasākumos, kolektīvos.
Cīnos un sitos pa dzīvi. Esmu ārzemēs, pelnu labi un (vairs) nestrādāju fabrikā, jo valodu iemācījos un strādāju specialitātē.

Uhhh, vieglāk palika.... :-)

Kaut kā neticas, ka katru dienu ar 2 vai 3 :-D

Un man skolas laikā bija katru dienu matemātika.
Dažas dienās pat divas, vai 3 nodarbības kaut gan mums nebija matemātikas novirziens, bet vispārizglītojošais.
Šito vēl nepierakstīju.:-D:-D:-D
Kam tāda noslogojus ar matemātiku ir vajadzīgs???

Célfie

Nu atzīmes no 6 un uz augšu tas ir normāli.
Bet zinu, ka ir tādi nenormāli vecāki, kuri uzstāda, ka vajag 9 un 10 balles.

Runājot par tēmu- man bērnībā ģimene bija tāda vidusmēra. Taču es tiku lutināta, vecāki arī nekad nesūdzējās, ka naudas nav. Mamma pat kritizēja mājās radus, kas sūdzējās, ka nav naudas un mācīja, ka nedrīkst tā teikt, jo tad arī naudas nebūšot. Lai tiktu pie jauna telefona, man uzstādīja mērķi, piemēram, liecībā atzīmes nedrīkstēja būt zemākas par seši. Tā es sīcis arī mācījos kā traka un jo lielāka vidējā atzīme, jo semestra beigās tika kas labāks nopirkts. Un tā vien šķiet, ka man tas dzīvē daudz palīdzēja. Tagad arī liekas, ka lai tiktu pie kā labāka- ir jāstrādā un jācīnās, jo es taču to varu. Bērnībā bieži biju viena mājās, patstāvība ļoti liela. To gan es uztveru kā mīnusu, jo nespēju vēl atiet no tā, ka es pati visu varu, man nevajag nevienu un neviens manus uzskatus nemainīs.

Runa ir par profesiju prestižu. Kur algai pat ir sekundāra nozīme, galvenais - prestižs. Man ir reāls piemērs no dzīves. Divi klasesbiedri. Viens izmācījās par neprestižo elektriķi, tagad strādā samērā sarežģītu un atbildīgu biroja darbu, pelna četrciparīgu summu, brauc ar labu mašīnu, uz darbu dodas uzvalkā. Viņa klasesbiedrs ar maģistra grādu ekonomikā ir zemākā līmeņa ierēdnis ministrijā, gadiem strādā par jaunāko referentu un 500 eur algu. Kur tieši tur ir prestižs??? Prestiži ir izvēlēties sev tīkamu profesiju un tad tur augt, apgūt jaunas lietas, tiekties uz augstāku amatu, sasniegt daudz. Nevis pabeigt augstskolu un 40 gadu vecumā strādājot par minimālo algu blatot, ka esi prestiža kalngals. Čalītis, kurš 18 gadu vecumā studē celtniecības koledžā un piestrādā par palīgstrādnieku stroikā, lai nevajadzētu sēdēt mammai uz kakla, pēc 10 gadiem var kļūt par būvuzraugu, celtniecības firmas vadītāju, utt.

Nav jasaka, to redz dzivee. ;-) Augstaka tagad ir katrai otrajai, ari maxima kasierem nu un?

Rīdziniece

Jā, dīvaina attieksme tam es piekrītu.
Tur neko neteica, ka elektriķa profesija būtu perspektīva.

Divaina attieksme mazpilsetas skola. Kur butu jamaca ka amats ir zelta verte . Jau tagad daudzi ar augstskolu diplomiem tup bezdarbnieku birzaa. Kamer santehniku un elektriku katastrofali trukst , pelna loti labi un stav klienti rindam.

Daenerys1

Manā mazpilsētā nav profenes.

Tuvākās ir Rīgas profenes vai kur citur.
Bet, visiem, vienalga ar kādām sekmēm tik stāstīja, ka jāstudē universitātē.
Par tādu profesijas apgūšanas iespēju vispār neko nestāstīja.
Pat slikti skaitījās, ja pēc 9.klases iet uz RTU koledžu. Tas jau norakstīts cilvēks skaitījās skolas izpratnē. :-D:-D:-D
Es atceros, ka pēdējā mācību gadā brauca bankas speciālisti un stāstīja par studiju kredītiem.
Bet, man ir daudz veiksmīgu piemēru, tagad ar profenes izglītību.
Piemēram, no RVT vai RTU koledžas.

:-D Bet izejvielu piegādātāji taču maksā 21% PVN vai nu valstij, vai nu saviem piegādātājiem, bet savukārt piegādātāju piegādātāji atkal vai nu valstij, vai saviem piegādātājiem, un rezultātā mēs maksājam 21% valstij, tikai daudz garākā ķēdītē, mūsu 21% iziet varbūt caur 30 uzņēmumiem, kamēr galu galā nonāk valsts budžetā!

Bet arī piegādātājam ir savi izdevumi. Es nesaku, ka mēs nemaksājam 21%, es saku, ka mēs to visu nesamaksājam valstij, cik nopērkam, tā summa beigās ir cita. Līdz ar to nav korekti teikt, ka mēs, patērētāji, samaksājam valstij to 21%.

Priekšnodoklis jau ir tikai grāmatvedības instruments, kas nekādā veidā neietekmē faktu, ka patērētājs samaksā to 21%. Jo, ja Food Union saražo saldējumus, mēs jau nemaksājam 21% Food Union, mēs maksājam Rimi, vafeles piegādātājam, piena piegādātājam, iepakojuma piegādātājam, kuri gala beigās tāpat to samaksā valstij.
Tu gribi teikt, ka uzņēmums X:
1) Gada laikā nopērk preces pa 121 000 EUR t.sk. PVN (21 000 PVN)
2) Gada laikā pārdod preces pa 133 100 EUR t.sk. PVN (23 100 PVN)
Valsts budžetam samaksā 23100-21000 = 2100 EUR PVN, tad sanāk, ka uz visu preču kvantumu, ko viņš ir samaksājis, reālais PVN ir tikai 2100 EUR un to arī maksā patērētājs? :-D Bet tā tak nav, mēs sedzam arī to PVN, kas uzrādās izejvielu piegādātāju grāmatvedībā.

Hm, vai tad nav tā, ka, ja iepērk ar 0% no ārzemēm izejvielas, tad uzreiz to summu liek priekšnodoklī un nodoklī? Līdz ar to tāpat nemaksājot 21%? Citādi neredzu jēgu pirkt izejvielas no ārzemēm.

Arguments neiet uz profeni, jo mazpilsētā ir slikta profene, laikam ir šīs nedēļas labākais joks, ko esmu dzirdējus. :-D Tātad studenti var iet studēt uz Rīgu, bet, ja izvēlēsies profeni, tad obligāti mazpilsētā, nevis kādā citā pilsētā (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, kas kuram tuvāk sanāk).
Jāsaka, ka mani pamatskolas klasesbiedri, kas izmācījās profenēs, daudzi tagad Anglijā lasa sēnes, bet tur bija cits iemesls - tie cilvēki tā arī 9.klasē teica: kamēr mani vecāki uztur, iešu mācīties tur, kur vieglāk, kur neprasa apmeklējumu, mājasdarbus.

Applie_pie, gala summa, ja mēs izejam caur visu ražošanas ciklu, lai uzražotu, teiksim, vienu saldējumu vafeļu glāzītē, ja mēs ķēdītē saliksim visus 20-30 uzņēmumus, kuri tur ir iesaistīti, sanāks, ka tie tik un tā ir 21%. Tam nav īsti sakara ar to, vai uzņēmumam ir tie izdevumi vai nav, tā matemātika ir vienkārša. Piemēram, ja uzņēmums iepērk izejvielas no vietējiem piegādātājiem ar PVN, bet 100% produkcijas tirgo uz ārzemēm ar 0% PVN, tad viņš PVN visu laiku pārmaksā un gaida atmaksu no valsts, nereti tie ir 2-3 mēneši, kamēr VID šo informāciju apstrādā, un faktiski sanāk labprātīgi piespiedu kārtā iesaldēt līdzekļus. Un otrādi - ja pērc izejvielas no ārzemēm ar 0% PVN, bet produktus tirgo uz vietas Latvijā, tu visu laiku gūsti ieņēmumus ar PVN un visu to PVN, faktiski 21% no ienākošās naudas plūsmas, maksā valstij. Nu tas tā, ja nav cita rakstura ieņēmumu.
Tā ka PVN nekur nepazūd. Tikpat labi jau var teikt, ko es te čīkstu, ja man nav jāmaksā 21% no visas savas algas, jo es redz pērku arī pakalpojumus bez PVN, piemēram, pie zobārsta nemaksāju PVN.

Maksā uzņēmumi, bet galā mazāku summu kā 21%, saliekot visu summu, kas derīga, priekšnodokļi un no tās, atņemot PVN no kopējās darījumu summas, tur nav tie 21%, valstij tiek daudz mazāka summa. Es vismaz uz šo visu skatos no tāda viedokļa. Un man jau liekas, ka reti ir tā, ka nav bijuši nekādi izdevumi, lai arī visu to summu maksātu budžetā, jo kaut kā tā datoru pārdošana, iepirkšana un viss pārējais jāuztur! Un to visu var likt priekšnodoklī, bet ok, tas tā, ne īsti par šo tēmu :-)