2. berns

em, man abiem bērniem pamperi ir viens izmērs

Izskatas,ka man bus tas pats :D 3.izmers puikam paliek pa mazu, pameriju meitas 5. - nu ideali der :-D

Un vēl es tiešām novērtēju to, ka viss pie vienas reizes - negulēšana, pamperi, kakas, raudāšana..

Tas ar par mani.

Nu man tieši tā elpas atvilkšana šķiet svarīga - es būtu sajukusi prātā, auklējot zīdaini pēc zīdaiņa.

Un vēl es tiešām novērtēju to, ka viss pie vienas reizes - negulēšana, pamperi, kakas, raudāšana...
Savādāk sanāk, ka vienu bērniņu esi uzaudzinājusi par saprātīgu cilvēku, nu tik arī mamma varēs atpūsties un bladāc - viss no sākuma! Bet ar mazajiem viss pie vienas reizes :-D:-)

Es gribētu otro bērnu tad, kad pirmajam būs vismaz 3 gadi - izaudzis no pamperiem, prot runāt, prot spēlēties, var kaut ko sarunāt utt. No mantām es pirktu jaunus/citus ratus, jo tagad saprotu, ka tos gribētu citādus. Pārējais man būtu, kaut gan, ja būtu cits dzimums, tad drēbītes vajadzētu citas.

Maniem ir 1.4 atšķirība :-)

Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, raudāju, baidījos, bet tagad - esmu superlaimīga (l)

Finansiāli vispār nekādu problēmu sākumā nebija, bet nu tagad ir grūtāk, lai gan finansiālās problēmas tās īsti neskaitās... Piem, man abiem bērniem pamperi ir viens izmērs - tad nu sanāk pirkt 2-3 pamperkastes lielās mēnesī. bet nu tas nevis tāpēc, ka dārgi, bet vairāk psiholoģiski, ka bāc - tikko bez maz pamperus nopirku,bet jāpērk atkal! Pamperi un ēšana - drēbes un viss pārējais ir.

Mājās jau sēžu 2.5 gadus, vēl 1.5 priekšā :-D Dažreiz besī, bet vismaz nekur nav jāsteidzas, čilliņā visa dzīve :-D:-)

S*, jā, es zinu daudzas mammas, kurām tas pats pārtinamais galds labākais draugs, bet, mums kaut kā galīgi ne. Pārtinām uz gultas un viss. :)
Piena pumpis bija mans glābējs. Tagad domāju nopirkt labu, tik skatos, ka cenas diezgan.

Un ar fīderi tas pats kas Lollipop.

Man nenoderēja šūpuļkrēsliņš, rācijas, piena pumpis un fīderis.

Dream Cream, piemēram, pārtinamā virsma, kuru izmantojām max 3 reizes, nepraktiskas drēbes, kuras bija vnk smukas, bet, ne ērtas bērnam, grabuļus un mantas, ar kurām bērns nespēlējās, jo foršāki ir sadzīvē lietojamie priekšmeti. Manuālo piena pumpi, no kura man vnk roka sāpēja- beigās aizņēmos no draudzenes elektrisko. Piena sadējamie maisiņi, kuri izrādījās super neērti u.c.

Piekrītu, ka ļoti atšķirīgi tie liekie pirkumi mammām.
Man, piemēram, pārtinamā virsma ļoti patīk. Protams, jāuzmana visu laiku bērns, bet principā ir forši, jo vannasistabā nomazgāju, pārģērbju turpat, nav jāstaipa uz istabu. Toties piena pumpis ar visiem iespējamajiem pričendāļiem un pudelēm izrādījās pilnīgi lieka nauda izmešana un veiksmīgi to visu pārdevu tālāk. :)

Maniem gan lielāka tā starpība. Finansiālu problēmu nav. No meitas palika tikai viņas redeļu gultiņa. Ratus, pārtinamo virsmu, vanniņu un visādus niekus - pirku jaunu. Drēbes - biju sakrājusi visas meitas drēbes un, kad piedzima dēls, samainījos ar vienu citu māmiņu, kurai bija vecāks dēls, bet piedzima meita. Tad nu puikam man ir drēbju kalns uz diviem gadiem uz priekšu... Puika gan no krūtsbarošanas atteicās un ēd maisījumu.

Par ikdienu ar diviem bērniem - nav tik traki. Ja esat pilnīgi vieni, tad var uznākt neliels besis ik pa brīdim, jo tomēr tā ir sava veida rutīna. Taču, ja ir kāds radinieks blakus, kurš var šad tad pieskatīt bērnus, tad jau pavisam forši. Kopumā tomēr jāsaka, ka bērni ātri aug.

Man ir 15 menesus veca meitinja un 2,5 menesus vecs delins.

Abi bija plaanoti, gribeti ar mazu starpiibu. Tadelj biezi jautajumi - "kaa jums sanaaca 2.berns" jau ir apnikushi, ja otrs nebutu gribeets, vins nemaz nebuutu.

RAtus pirkaam iCandy- lieto vienam, pieliec otru sedekli, brauc abi beebji. Drebes arii, so 2 meneshu laikaa neesmu neko jaunu pirkusi, velk braalitis visas masinjas drebes, jo ari taas ir neitralas krasas, ir shis tas sadavinats klaat, bet neko neesam pirkusi. Beebju mantas arii ir saglabatas. Reali izdevumi nav bijushi, jo ari auto sedeklitis ir no masinjas.

Emocionali gruti ir bijis 2 reizes, kad virietim no rita lidz velam vakaram bija darbs un 7 dienas pec kartas. Tad bija mazliet besis, bet ari tas ir parvarams. Un otro reizi, kad virs bija prom komandejumaa 3 dienas, bet es nezinu vai biju nogurusi no berniem, vai no taa, ka nav tas otrs cilveks klaat.

Maja vienmer ir tada stavoklii, ka var uzaicinat negaiditus cieminjus, protams berna mantas var atrast katraa stuuri, bet tas jau ir piedodami. Meitu turpinu vest uz grupinjaam, turpinu ar vinju speleties, kaa ieprieksh. Vienigi sev mazak laika ir palicis.

Formu atguvu atri, izskatos, manuprat ok, tada ir mana pieredze.

Runājot par mantām, - es mērķtiecīgi vairumu drēbju/ rotaļlietu saglabāju otrajam bērnam. Tāpat arī gultiņu un ratiņus, barošanas krēsliņu un citas lietas. Tiesa, vajadzības mainās, jo pēc pirmā bērna ir lielāka saprašana par to, kas ir vajadzīgs un kas - lieks, tāpēc esmu daudz ko pirkusi no jauna. Ar saglabātajām drēbēm sanācis ir ļoti praktiski, jo gan vecākais, gan jaunākais dēls abi ir ziemas bērni. Taču gadījumā ja atšķirsies otrā bērna dzimums un vēl dzimšanas sezona, tad var gadīties pirkt visu pilnībā no jauna.

Lai nu kā, pazīstu vairākas ģimenes ar 2-3 bērniem, kas stāv un krīt par 3 gadu starpību starp bērniem. 3gadnieks jau tiešām ir diezgan patstāvīgs, jo spēj pats sevi izklaidēt kādu laiku un pastāstīt par to, ko grib. Vēlāk, kad zīdainis jau ir paaudzies, vecākais jau spēj palīdzēt jaunāko izklaidēt un nedaudz pieskatīt.

Piekrītu. :) Maniem puikām ir 4 gadu starpība, un es patiešām novērtēju, ka lielajam brālim varu uzticēt šo to palīdzēt. Godīgi sakot, nespēju iedomāties, kā es tiktu galā ar diviem mazuļiem, kam mazāka starpība. Cepuri nost tām mammām, kas tiek galā ar diviem maziem bēbjiem vienlaicīgi. :)

Es arī par tiem divgadniekiem nobrīnījos... (t) Man darbā ir diezgan daudz ģimeņu, kur bērniem ir ~2 gadu starpība. Jā, uz festivāliem pāris gadus iet īpaši bieži nevar, bet tajā pat laikā neievelk visu to mazo bērnu posmu un dažu gadu laikā tas ir cauri. Bērniem pašiem ir interesantāk savā starpā un mazākajam ir stimuls censties un mācīties no lielākā. Materiālā ziņā - nu, nevajag pirkt visu rozā, tad arī nebūs problēma.

Dream Cream, piemēram, pārtinamā virsma, kuru izmantojām max 3 reizes, nepraktiskas drēbes, kuras bija vnk smukas, bet, ne ērtas bērnam, grabuļus un mantas, ar kurām bērns nespēlējās, jo foršāki ir sadzīvē lietojamie priekšmeti. Manuālo piena pumpi, no kura man vnk roka sāpēja- beigās aizņēmos no draudzenes elektrisko. Piena sadējamie maisiņi, kuri izrādījās super neērti u.c.
Katrai mammai jau tās lietas būs atšķirīgas, bet, tas par mani :)

Man ir pusotra gada starpība. Par finansēm nekomentēšu, jo viss bija saglabājies, nepirku pilnīgi neko. Kad mazais piedzima, lielajam ratus noņēmu un uzliku atpakaļ kulbu sporta daļas vietā, jo tāpat ratus vairs izmantojām ļoti reti.
Man šķiet, ka vieglāk ir ar mazu starpību - tu jau esi ritmā ar visām gulēšanām, ēšanām, pamperiem, pastaigām. Protams, no paša sākuma bija brīži, kad lielais neļauj mazo pabarot, tas ir, tieši tajā brīdī vajag dzert, ēst, kakāt, uzrāpties kaut kur, nokrist utt un tad jāskrien pa galvu pa kaklu. Mazais bļauj, jo pups atņemts, bet tie ir ātri pārejoši sīkumi. Tagad, kad paaugušies, paši labi saprotās, kopā spēlējās, atšķirību nejūt nemaz, jo viens attīstībā drusciņ atpaliek, otrs otrādāk. Es domāju, ka milzīgs pluss ir tas, ka nav 24/7 jādomā, kā viņu nodarbināt. Es mierīgi varu kaut ko darīt, jo viņi spēlējas ar sevi un visu laiku kaut ko izdomā paši.

+ toreiz nezinot kas un kā, iegādājāmies daudz lieku mantu, kuras beigās neizmantojam.

kas taas bija par lietaam? :-)

Arī man Shadsy teiktais par divgadīgajiem likās tāds nedaudz dīvains, jo esmu strādajusi ar bērniem tajā vecumā, un mani novērojumi ir savādāki. :-)

Lai nu kā, pazīstu vairākas ģimenes ar 2-3 bērniem, kas stāv un krīt par 3 gadu starpību starp bērniem. 3gadnieks jau tiešām ir diezgan patstāvīgs, jo spēj pats sevi izklaidēt kādu laiku un pastāstīt par to, ko grib. Vēlāk, kad zīdainis jau ir paaudzies, vecākais jau spēj palīdzēt jaunāko izklaidēt un nedaudz pieskatīt. Arī mammai tas dod iespēju atkopties un vismaz nedaudz pastrādāt pirms atkal ņemt BKA, tādējādi pavisam neizkrītot no aprites. Tajā pašā laikā bērnu vecuma starpība nav tik liela, ka viņiem nebūtu interesanti vienam ar otru.

Shadsy, nu divgadīgs bērns lielos vilcienos gan var pateikt, ko grib vai negrib. Un, saprot taču visu, ko viņam saki.
Man atkal ar to lielo gadu starpību bērniem liekas tā, ka, pirmais izaug, Tu esi atgājis no pamperiem, negulēšanām utt., un, atkal viss no sākuma + arī pašai nekāda baigā jaunība vairs nav, lai vieglāk to izturētu.

Man bērni būs ar 2.5 gadu starpību. Ratus gan pirksim jaunus, jo šie ir labi nobraukājušies. Šūpulis, gultiņa būs no 1.bērna. Ir daudzas lietas, kuras ir saglabājušās, bet, daudzas tādas, kuras jāiegādājas. Drēbes piepirkšu klāt, jo dzimumi atšķirīgi. Bet, krietni mazāk, nekā tas bija 1.reizē + toreiz nezinot kas un kā, iegādājāmies daudz lieku mantu, kuras beigās neizmantojam.
Šoreiz vispār kaut kā mierīgāk visu uztveru.
Un jā, esmu gatava, ka viegli nebūs, bet, esmu jau paspējusi atgriezties darbā, un, lai cik morāli nogurdinoši tas brīžiem nebūtu, man patīk būt mammai- ir tik daudzas lietas, ko kopā varam sadarīt.

Man gan būs mazliet lielāka starpība, bet tagad otrajai meitai visu pirku atkal jaunu, man nav privātmāja ar noliktavu, tāpēc no visa nevajadzīgā centos ātri atbrīvoties. Būs gan jauni rati, gan jauna gulta, gan jaunas drēbēs. Jo no pirmās meitas tiešām neesmu saglabājusi neko. Un man arī milzīgu prieku sagādā tieši to lietu meklēšana un pirkšana.
Par to, cik grūti. Es pārāk daudz zinu pārus ar trīs, četriem bērniem, kas lieliski ar visu tiek galā, atrod laiku gan sev, gan bērniem. Uztur, apkopj privātmājas, ceļo, strādā. Man būtu kauns čīkstēt, ka ar diviem bērniem ir grūti. Domāju, ka tā nav un nebūs.