Izbijušas attiecības

Es domāju, ka attiecības ir tik dažādas un cilvēki vēl dažādāki, tāpēc nedomāju, ka kādu varētu tiesāt vai nesaprast par to, kāpēc jātiekas ar bijušo.
Piemēram, man bijušais draugs kādu laiku bija viens no tuvākajiem cilvēkiem, ar kuriem bieži kontaktējos. Arī šobrīd kontaktējamies. Mūsu starpā nav nekā negatīva, tā bija pirmā mīlestība, abi izaugām un kļuvām pavisam citādi, un spējām viens otrā atrast ne vairs otro pusīti, bet gan draugu, kuram reizēm ir vieglāk dot padomu nekā salīdzinoši tālākiem cilvēkiem. Tikšanos iniciēja viņš, taču domāju, ka pēc kāda laika to būtu darījusi es.

Tajā pašā laikā neesmu kontaktējusies kopš škiršanās ar citu vīrieti, kurš nav man ne sociālajos tīklos un nekur citur. Mūs tik tiešām nekas vairs nesaista un esam atgriezušies punktā pirms attiecību sākuma: viens par otra eksistenci nezinām un nekontaktējamies.

Viens bijušais man tagad ir ļoti tuvs draugs, teiktu, ka pat labākais. Mēs daudz izaugām kopā un tad, kad šķīrāmies, to darījām, jo bijām kļūvuši pārāk savādāki un ar pa visam citiem dzīves plāniem un mērķiem.

Nav gan pagājuši vairāki gadi, abi vēl aizvien esam bez attiecībām, bet, jā, šad tad uzrakstu viņam, 5 minūtes sarakstamies un tā līdz nākamajai reizei. Esmu gribējusi viņu satikt, jo ilgojos pēc viņa un gribu pateikties par kopā pavadītu laiku, bet nekad neesmu viņam to piedāvājusi, jo negribu uzbāzties..

Ar vienu no bijušajiem sākotnēji kontaktējos, palīdzēju, jo mūs saistīja viena profesija, bet pēc laika sapratu, ka tai komunikācijai nav pievienotās vērtības. Laiks iet, cilvēki mainās. Lai pats tiek ar sevi galā. Komunikāciju pārtraucu. Viņam pat nav iespējas ar mani vairs sakomunicēt.

Ar savu pēdējo...nu viņš mēdz uzrakstīt. Es nekad neatbildu un neatbildēšu arī. Pat uz ielas to cilvēku izlikšos neredzam. Pārāk ļoti nodarīja pāri. Un kā te jau teica, tad piekritīšu, bisi varētu pie galvas pielikt, i labāk izvēlētos, lai mani nošauj, nekā jel kad to cilvēku pielaistu sev klāt...

Ar vienu ex neesmu pēc šķiršanās tikusies un bijis minimāls kontakts, bet ar otru ļoti daudzas reizes esam sarakstījušies un kādas 5x tikušies pa šiem 4 gadiem kopš šķiršanās. Ne jau lai kaut ko atjaunotu, vienkārši kā draugi parunājam, pavadām laiku un tā. Viņš zina, ka man jau gandrīz 4 gadus ir pastāvīgs draugs, respektē to un visādi citādi mūsu tikšanās ir bijušas jaukas parastu senu draugu tikšanās :)
Neredzu neko sliktu šajā, ja abiem satikties kā draugiem un papļāpāt par dzīvi liekas ok un neviens negaida neko vairāk.

Kā tikties? Man ir izcilas attiecības ar visiem ex, pie viena varētu nākotnē strādāt, labprāt sarakstāmies par viņa gaidāmajām kāzām un darbiem. Kad viņš ir LV, aicina satikties, bet es netieku, lai gan ļoti vēlos. Kad es esmu viņa pusē, tad atkal man nav laika. Ar citiem ex arī komunicējam, viņi man jautā kaut ko par darbiem un tulkojumiem, bet es vienkārši izbaudu labu komunikāciju.

O, es labprāt tiktos ar visiem saviem bijušajiem. Un esmu to darījusi. Tikai ne jau, lai atjaunotu attiecības, vnk viņi ir joprojām forši cilvēki, man ir arī ziņkārīgi kā viņiem iet pa dzīvi

Piekrītu. Es esmu rakstījusi vienam bijušajam kkādas 3 dienas pēc šķiršanās tikai, jo gribējās parunāties un nedaudz pačīkstēt, kaut gan pati biju iniciatore lai šķirtos, bet pēc tam gan vairs nekad :D Bet bijušie man ir rakstījuši pēc kāda laika, jā.. Žēl tikai ka visi raksta ar cerībām un negrib vnk draudzīgi satikties :D

Priecīga gan nebūtu, iekšēji vārītos viss un stresa deva uzrastos! Esmu pret šādām izdarībām - kas bijis bijis! Nav ko bojāt 2 cilvēciņiem attiecības, ja tikai 1 (trešais) cilvēks netiek ar savām emocijām galā.

Meitenes ka jūs reaģētu ka jūsu vīram/draugam tiktu sūtīta šāda tipa vēstule ar vēlmi tikties?

Paskatītos kā puisis noreaģē. Ja pa kluso tiktos - pateiktu, ka zinu, ka vēlos zināt kādas attiecības ir viņu starpā un uzstādītu savus noteikumus, ja nepieciešams. Ja pateiktu man - izrunātos, kā viņš jūtās, ko viņa šķiet vēlas, vai puisis vēlas tikties - ja gribētu, protams, laistu, ja negribētu- viss ar to arī beidzies :)

Meitenes ka jūs reaģētu ka jūsu vīram/draugam tiktu sūtīta šāda tipa vēstule ar vēlmi tikties?

O, es labprāt tiktos ar visiem saviem bijušajiem. Un esmu to darījusi. Tikai ne jau, lai atjaunotu attiecības, vnk viņi ir joprojām forši cilvēki, man ir arī ziņkārīgi kā viņiem iet pa dzīvi - kāpēc man būtu jāpārrauj jebkāds kontakts?...
Ja runa ir tieši par cerībām uz kaut ko vairāk pēc tikšanās, tad gan - pati nerakstītu un neaicinātu. Ja uzaicinātu mani - laikam jau ietu, bet vnk labi pavadīt laiku un nomierināt otru, ka nevajag cilāt to pagātni, lai viss paliek kā ir. Nu katrā ziņā, nevienas attiecības man nav beigušās tik briesmīgi, ka nevēlētos to cilvēku vairs nekad redzēt.

Bija gadījums, kad satiku savu bijušo pēc ilgāka laika, abi sapratām, ka fiziskā pievilkšanās nekur nav zudusi, abi bijām brīvi, tāpēc izbaudījām kādu laiku kopā, es tās par attiecībām pat nesauktu, drīzāk kā romāns, kam nav nākotnes, bet viņš tajā saskatīja kaut ko nopietnu, nu tad bija jāliek punkts. Vispār esmu pret, jo parasti ir iemesls kādēļ cilvēku ceļi šķiras.

Situācijas ir dažādas. Tagad ar savu bijušo satiktos, intereses pēc, ja piedāvātu. Nekad neatsaku satikties ar kādu no pagātnes, cilvēki mēdz mainīties. Un esmu arī satikusies ar bijušo un viss beidzies labi, nekādi strīdi vai negativitāte, tikai pasmējāmies par to kādi muļķi bijām, kad bijām kopā.

Mana mamma šobrīd jau ir 17 gadus laimīga kopā ar savu vīru, ar kuru izšķīrās tīņu gados pēc pusgada attiecībām, kas salauza viņai sirdi. Tāpēc es tiešām uzskatu, ka viss var izdoties, ja abiem cilvēkiem ir vēlme un neviens nevēlas otru tā teikt "apčakarēt", bet tiešām atjaunot attiecības.

Esu satikusies ar pirmo milestibu pec 15 gadiem. Jasaka bija patikami :) Mums bija neizrunatas lietas pagatne, ko izrunajam pie kafijas tases. Parunajampar tagatni un novelejam viens oteam veiksmi. Nedz man, nedz vinam nav palicis kads aizvainojums sobrid esam katrs laimigi sava vieta, bet forsi bija atcereties pagatni :)
Pec tam eaam nejausi saskrejusies gan veikala, gan citur cilvekos. Pasveicinam viens otru un ejam talak.

Manu prāt tas ir izmisums nekas vairāk...

Pati neesmu rakstījusi.
Bet bijušais gan ir uzrakstījis. Vai nu ignorēju vai atbildu, lai dodas bekot :-)

Jā. Bijušais vēlējās tikties. Atteicu, jo ne pie kā laba novest tāda tikšanās nevar. Turklāt mēs ne pirms mūsu attiecībām, ne pēc tam neesam bijuši draugi, līdz ar to tā kā attiecības ir beigušās, tad nekā jau nav palicis, kas mūs saistītu.

Vai jūs esat kādreiz rakstījušas saviem ex pēc daudziem gadiem un piedāvājušas tikties?

Nē.. priekš kam :)

Man arī viens tāds ex ir, kas ik pa laikam uzbāžas man un manam vīrietim. Pat iedomājoties par to cilvēku paliek slikta dūša. :-/

Miss Joker tieši tā. Nevis drukāt pēc 15gadiem un nožēlot kas bijis.
Nopietni domājošs ģimenes cilvēks neskries un netiksies ar bijušo.