Cik % (aptuveni) Jūsu ģimenes budžeta aiziet Jūsu vecāku atbalstam?

Necik. Mani vecāki ir krietni turīgāki par mums ar vīru un nekāda materiāla palīdzība viņiem nav vajadzīga.
Manai omai palīdz mana mamma.

Man arī šis variants.

Drīzāk vēl vecāki dod un palīdz mums, bet nu neprasam ikdienā naudu, jo pietiekoši palīdzējuši viņi jau mums. ceru, ka varēšu nākotnē palīdzēt viņiem.

Nekādi finansiāli neatbalstām ne manus, ne vīra vecākus.
Mans tēvs joprojām strādā, nezinu, cik pelna, bet izskatās, ka ļoti labi. Arī mana mamma pēc diezgan ilga perioda nestrādāšanas strādā, lai būtu nodarbināta, zinu, ka savu algu liek krājkontā.

Vīra vecāku ģimenē strādā tikai tēvs, viņi ir pārtikuši.

Domāju, ka mūsu abu vecāki varētu būt turīgāki par mums pašiem.

Pazīstu savu tēvu un zinu, ka, ja es viņam sāktu dot naudu, viņš domātu, ka apvainoju viņu.

Necik. Mani vecāki ir krietni turīgāki par mums ar vīru un nekāda materiāla palīdzība viņiem nav vajadzīga.
Manai omai palīdz mana mamma.
04.05.201

Tas pats. Vecāki arī mums/man palīdz, ja ļoti nepieciešama palidziba un es jūtu, ka nekādi galā netiksim.

šobrīd palīdzam manai mammai. viņa pirms pusgada palika viena. dzīvesbiedrs nomira. dzīvoja no viņa pensijas. mammai ir švaki ar veselību. augstākais ko viņa varētu ir pieskatīt mājās bērnus no 4. g.v.
šobrīd darām visu,lai uzlabojās veselība,lai var ko pastrādāt,jo līdz pensijai viņai tālu.
mūsu ienākumi arī nav lieli, bet nepalīdzēt arī nevaram.
Drauga vecāki pagaidām paši tiek galā, bet zinām,ja viņa mamma paliks viena tad būs jāpalīdz.
sāku domāt par iekrāšanu, ja nu kas.

Mums gimene nekad nav bijusas loti siltas attiecibas, atceros,ka skolu beidzu, saku stradat, vienmer palidzeju, vedu partiku un ne reizi pat paldies nesanemu, tikai to,ka vareju jau ko citu vest vai vairak naudu iedod.
Punktu visam pielika tas,ka aizbraucu stastiju,ka precos,ar ko nodarbojas mans virs utt, un vina mani pat neapsveica, bet jau planoja,ka man vinai japerk jauna virtuves iekaarta.
Vecamatei gan palidzu, katru menesi nomaksaju visus rekinus un partiku vedu regulari

neko nedodu. Sākumā devu katru mēnesi kaut ko, bet tad sagadijās, ka vienu mēnesi neiedevu. Tad uz mani nikni sabļāva, ka viņi tak rēķinoties ar to naudu. It kā jau tas nebija ļauni domāts, vairāk uz emocijām, bet vairs neko nedodu.

es savai mammai katru mēnesi pārskaitu 10% no algas. Viņa ir pensionāre un dzīvo viena. Diemžēl, ar savu pensiju normāli dzīvot nespētu. Tāpēc jāpalīdz:-)

Kubiett, Tev pm

v35, mani vecāki ir pensijas vecumā. Jāpiekrīt gan, ka ar labām izglītībām.

Vecvecāki jau aizsaulē, vecāki - vēl strādā. Un manējie klāt pie algas vēl saņem arī pensiju. Nav nepieciešams viņiem palīdzēt materiāli.

Mēs mammai esam četri pieauguši bērni. Visi maksājumi tiek nosegti no mūsu puses, plus lielākus pirkumus parasti nosponserejam. Tā kā viņa mūs viena uzaudzināja, palīdzēšana notiek neaizdomājoties.

Pieņemu, ka

vecāki ir finansiāli stabilāki, nekā es

attiecas uz tiem gadījumiem, kad vecākiem pensijas vecums vēl tālu, kā arī viņiem ir laba izglītība un pieklājīgi atalgots darbs.
Manā gadījumā vecāki ir vienkārši cilvēki bez augstākās izglītības, visu mūžu strādājusi salīdzinoši vienkāršus darbus. Jā, ir savs NĪ, kur dzīvot, un līdz ar to atkrīt izdevumi par īri. Tajā pat laikā - uzkrājumu viņiem nav bijis kopš padomju laiku beigām. Attiecīgi jebkuri neparedzamie izdevumi (cik nu neparedzami - veselība jau nav kā jaunībā, un NĪ arī ik pa laikam kaut ko vajag) ir risināmi tikai no bērnu puses.

Man arī ir tā situācija, kad vecāki ir finansiāli stabilāki, nekā es. Ja nebūtu - palīdzētu, tik cik vajadzētu.

Bet rēķinos, kad mamma būs pensijā, vajadzēs palīdzēt. Tagad vairāk uztveru kā desmito tiesu, jo citam īsti nav kam atdot, izņemot citreiz kādu labdarības pasākumu.

10% no ienākumiem vienmēr, neatkarīgi no ienākumu apmēra.

savu karjeru cenšos veidot ar mērķi nodrošināt ne tikai normālu dzīvi sev, bet arī lai palīdzētu vecākiem nākotnē. pašlaik vēl nav vajadzības. precīzu summu gan grūti pateikt, bet 10% izklausās samērīgi.

Mana mamma arī ir turīgāka par mani. Drīzāk palīdz man, ja ir kādi pēkšņi, lieli izdevumi. Ja vajadzētu, protams, palīdzētu.

Man nav tādas konkrētas summas mēnesī. Ja vajag brilles, gādājam brilles. Ja vajag remontu, gādājam materiālus, ja nepieciešams jauns jumts šķūnim, gādājam to.

Mana mammai pašlaik vēl strādā un alga un uzkrājumi ir diezgan lieli. Bet es vienalga jau pirms laba laika esmu izveidojusi krājkontu, kur ik pa laikam pārskaitu naudu. Šis krājkonts kalpos nākotnei, kad, ja būs nepieciešams, jebkurā brīdī varēšu mammu atbalstīt.
Pašlaik gan tas nav nepieciešams un arī mana mammai dzīvo pēc šī te principa:

Problēma šajā situācijā ir tāda, ka mamma ļoti negrib pieņemt naudu. Visu laiku saka, ka šobrīd var iztikt, bet nākotnē noteikti JA būs jāpalīdz, tad viņa prasīšot.

Es bieži palīdzu savai mammai un māsai, kuram tā švakāk sr naudiņām, pašai ar šobrīd nav daudz, brt pamest nevaru. Pāris reizes gadā tā pa riktīgo palīdzu omai, arī tagad ar masu sametamies un sapirkam pārtiku uz 100euro. Savādāk ledusskapis atbraucot ciemos bija totāli tukšs :-/
Radās, ka man diemžēl vienmēr vajadzēs palīdzēt savai ģimenei, neesam turīgi, bet neviens nečīkst ar.