Kā tikt pāri?

Palidz tikai laiks. Un nevajag emocijas aprakt, ir jaizsaap. Hobiji laba lieta, bet nevajag sapes apslapet.

bet ir tā kā dziesmā- viņa raud, un viņai līdzi raud mākoņi, viņa raud, bet tu jau laikam to nedzirdi :D
un tā arī ir, jaunā dāma..
Ko es iesaku..
Papinkšķi, viena pati! Un neraudi forumā ! :-D:-P

Esmu bridusi cauri dubļiem, degusi ellē! Lai gan, ne tiešā nozīmē! Bet tas bija drausmīgi !

Un es tiešām ļoti daudz esmu cietusi. Man nāca klāt ļoti daudzi vīrieši, tādi, par kuriem parastas meitenes tikai sapņo. Bet man viņus nevajadzēja. Man vajadzēja ko citu! Pavisam ko citu! Tā bija zīmēšana un hobiji, piemēram lekt ar lecamauklu, un vingrot, kā arī kulinārija un ceļojumi! Tas man atraisīja acis uz savādāku pasauli, pilnu noslēpumiem, es atklāju sevi no jauna, iepazinu jaunas robežas, ieguvu pieredzi. Es uzdrīkstējos stāties pretī savam vājumam. Man izdevās, nepilnos 7 gados !
Vēlos dalīties ar savu pieredzi. u nvaru palīdzēt arī privāti, ja interesē, tad - pm!#

Vēlējos piebilst- sieviete kura cieš mīlas sāpes, nav cienīga sevi saukt par Sievieti ar lielo burtu!
Un tas ir nenoliedzams fakts!
Es esmu cietusi, bet tagad man pārstāja sāpēt, un es esmu Sieviete! Man pagāja 7 gadi

Vismaz mana pieredze rāda, ka, lai arī pēc šķiršanās tiešām liekas, ka nu nav cita cilvēka, kas būtu tik piemērots, tomēr vienmēr uzrodas kāds labāks. Nav nekādas jēgas visu sasteigt un mesties jaunās attiecībās, ja neesi gatava - ar laiku nomierināsies un pašreizējās sajūtas pazudīs, tad arī varēsi skaidri paskatīties sev apkārt - kas tev patīk/nepatīk un ko tu vēlies. (:

Pedejo reizi,kad šķīros man vajadzēja gadu,lai samierinatos,satikos ar citiem ,bet neviens neintereseja,jo gribējās viņu...lidz satiku savu tagadējo vīrieti un viss ir labi.

Tajā laikā man palīdzēja visu piemiņlietu aizvakšana,dziesmas,kas asociējas ar viņu neklausijos..izledzu no savas dzīves,laiks ar draugiem labi palidz aizmirsties :)

Hobiji un interesantas, jaunas lietas vienmēr ir laba lieta, kuru var ieteikt gandrīz jebkurā dzīves situācijā, izņemot šo. Tas ir diezgan mākslīgi, sevi piespiest kaut ko darīt, ja vēlme nenāk dabīgi.
Tāpēc ir jāsāk ar sevis sakārtošanu, ko arī iesaku autorei.
Bet pa lielam, viss ir kārtībā. Ja sāp , tad viss ir kārtībā. Ja ļoti sāp, tad ir jāsaved sevi kārtībā.

Es devu ieteikumu basltoties uz savu pieredzi.. man palīdzēja hobiji :D

varbūt tā vietā tikt skaidrībā ar savām sajūtām, nevis noslēgties no tām ? Var novērsties uz brīdi, ar Tevis pieminētajām dejām, valodām, hobijiem. Bet tas nekādā veidā nerisina problēmu. Lai arī jūtām piemīt noilgums, bet tas ir ļoti garš periods parasti. Un visprātīgāk būtu sevi sakārtot tieši šajā posmā, tieši to kas sāp. Pirmkārt, tikt skaidrībā, kāpēc tā ir utt. pa solītim

Filly tāda uzvilkta :D :D :D

Ieteikums - nodarbināt prātu ar citām domām.. jauni hobiji, deju kursi, apgūt jaunu valodu utt.

pateikt - neskumsti, nepārdzīvo jo tas ir slikti veselībai :D cmoon :D

aiziet, tad visi smejamies :) tas palīdzēs Tev šajā situācijā- neskumsti, bet priecājies!

Es zinu kā tu jūties. Pirms vairāk kā pusgada es izšķīros ar savu draugu,pēctam uzzināju,ka viņam jau ir cita un tas sāpēja vēl vairāk,jo abi draudzējās pat tad,kad mēs vēl bijām kopā. Kādu mēnesi noraudāju,sapinos ar savādākiem cilvēkiem,mantoju dažādus sliktos ieradumus..un kā tu teici - pat uz tādiem puišiem,kas ir gandrīz kā ideāli, negribējās skatīties virsū.

Sapratu,ka nav vairs jēgas skumt,izlasīju vienu foršu grāmatu par domu spēku,vakaros pasportoju,lai vakaros ir viegli iemigt un nav jāraud,iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Viss uzlabojās! :-) Un pats dīvānākais - es uzzināju no viena mūsu kopīga paziņas,ka bijušais grib atjaunot attiecības ar mani.

Man kaut kas tajā laikā teica - vīrieši atgriežas,kad redz,ka sievietei bez viņa iet labi - ja viņa ir priecīga. Bet sievietes atgriežas ,tad ,ja redz,ka vīrietim bez viņas ir skumji. :-D Nezinu vai patiesība,bet nu paziņu lokā tā vairākkārt ir bijis. :-D

Ja kādu dienu kļūst skumji,gribas parunāties,vari droši man rakstīt! :-) Es zinu kā tu jūties,un man ir žēl..

man pagaja vairak ka gads lidz tiku pari, taka sobrid ir pagajusi 4 gadi un tik tagad varu teikt, ka esmu pilniba tikusi tam pari. pirms tam nespeju ar kadu cali sarunaties, atmina bija vins, bet tagad varu uzturet sarunu ari ar viriesiem

Skumjas un pārdzīvojumi var negatīvi ietekmēt veselību.

Labi, tad iesaki varbūt kādu labāku veidu kā nejust skumjas , vai nepārdzīvot.. Nevis noniecināt attiecības, vai kādu no pusēm ? Varbūt Tev ir kāds tiešām derīgs ieteikums ? Labprāt izlasīšu.

Man arī šobrīd ir identiska situācija.:'-(
Cenšos nodarbināt sevi ar citām lietām, tas nedaudz palīdz! Iesaku!
Ne tu pirmā, ne pēdējā. Būs tev vēl citi vīrieši, nepārdzīvo! Laika gaitā viss mainīsies, atradīsi savu otru pusīti un iepriekšējās attiecības būs kā skaistas atmiņas.:-/
Veiksmi!:-)

kā var pateikt, ka kāds nav skumju vērts, pie tam, nezinot konkrēto cilvēku

Skumjas un pārdzīvojumi var negatīvi ietekmēt veselību. Savu vienīgo veselību gandēt tāpēc, ka iecerētais vīrietis nebija īstais, manuprāt, nav vērts :)

Drīzāk viņas problēma ir cerības kuras sasaistītas ar konkrētu cilvēku. Un tas lūk ir nepareizi, tā ir problēma. Skumjas ir normāla parādība, tā parāda tikai vienu skaistu īpašību katrā cilvēkā- cilvēcību.
Bet , mēs katrs esam - viens ! Nav viegli cerēt, ka kāds Tevi mīlēt, vai būs kopā ar Tevi, tāpēc ka Tev tas šķiet pareizi, un kā vienīgais pareizais variants. Tur ir jātiek skaidrībā ar sevi iesākumā.

Man ir pagājis nepilns mēnesis kopš izšķīrāmies. Cerēju, ka kļūs vieglāk ar katru dienu, bet nekļūst. Ir dienas, kad neraudu, kad liekas, ka viss būs labi, viss bijušais liekas tik tāls un nereāls...un ir dienas kā šīs, kad asaras rit aumaļām. Sāp viss, katra lieta, kas atgādina par to, kas bija, sāp tas, ka pāri nodarīts. Ļoti sāp. Es izslēdzu viņu no savas dzīves, lai arī viņš gribēja palikt draugos, es daru visu, lai aizmirstu to, kas bija. Man patīk domāt, ka viņa nav un nebija...Ir dienas, kad man izdodas, bet ir dienas kā šis, kad diena pavadīta slēpjot sāpes aiz smaida un paliekot vienai asaras birst kā pupas...

Es ceru, ka būs kā tajā dziesmā- gan jau kādreiz skumjas izdzisīs un vieglāk paliks man...

Normāli ir just skumjas pēc cilvēka ar kuru bijušas attiecības. Mazie strīdi, lielie strīdi, vai nav vienalga!? Domāju, ne jau strīdu dēļ viņai ir skumji, iespējams arī to.. Diezgan cilvēcīgi, ne tā ?
Kā vieglāk vai pareizāk, ātrāk tikt pāri ? Kā kuram :-)
Iziesi cauri šim posmam, un būs labi. Cik noprotu, sevi šobrīd turi cietējas lomā, un attiecību pārtraukšanu mēģini pārvarēt ar samierināšanos, nostādījusi pati sevi cietējas lomā .
Turpini ciest :)