Emocionālā ēšana

Arī mani pēc smagiem pārdzīvojumiem atkal piemeklējis šis "bubulis". Esmu iekritusi emocionālajā ēšanā jau mēnesi. Saprotu, ka ir jāpārtrauc, bet nespēju. Mierinājumu rodu ēdot. Esmu lasījusi par ANĒ, bet nevaru saņemties aiziet. Varbūt ir kāda rīdziniece, kas vēlas ar mani kopā aiziet?

Taisi lapu salatus (man patik salatu mix, kas ir noperkams pakaa), ellas vieta - citronu sula. Naskitim apcep 4-5 gabalinus plana bekona.. galvenais labi daudz tos salatus pieliec, gurkjus tomatus, mazliet olives, kukuruza .. bus kungjis pilns ar zalumiem un naskitim tas bekons (ideala gadijuma paris gabalini vistas, pat labaks variants) ari ieksa .. man vel patik mazliet riveta siera klat, bet ne trekna un ne daudz .. sitadu salatu vajag apest daudz lai butu 400-500 kcal. cipsu paku, kuraa ir tikpat kcal es varu apest 4 min laikaa :p nesaku, ka sis ir pats labakais variants, bet zinu, ka man ar so ir vieglak notureties, lai neaizskrietu uz veikalu nopirkt cipsus (lielo paku), fast food krasni taisamo picu un vel medus alu..

Nu ja, princips tas pats, kas AA. Es detaļas nemācēšu stāstīt. Mana draudzene apmeklēja ANĒ. Bezmaksas pasākums, vai simboliska samaksa. Viņai ļoooti palīdzēja. 12 soļu programma vispār, manuprāt, ir iedarbīgākais veids, kā cīnīties ar atkarībām.

gan jau ar laiku paries. es ar savulaik uzmetu 84 kg nu jau sveru 65 :D neko ipashi neieveroju eedu mazak

Terapija, kura man vēl vairāk atgādina par ēdienu un liek pakārtot savu dzīvi ēšanas nodarbībām? Man tas būtu pats briesmīgākais variants. Vieglāk tomēr ir no tā novērsties, turēties pa gabalu, aizpildīt ar brīvo laiku, kas neliek domāt par ēdienu. Nu tas ir vismaz man :D

Inga88,pastāstīsi kaut ko vairāk par to ANĒ?Tas skaitās maksas pasākums,kā grupu terapija vai individuāli?Atgādina AA,tāpēc esmu pozitīvā ziņā pārsteigta,ka Latvijā arī kaut kas tāds ir!

Meitenēm, kurām tiešām problēmas ar emocionālo ēšanu ieteiktu ANĒ - anonīmo ēdāju 12 soļu programma. Ēšana tāda pati atkarība vien ir. Un ja tā ir kļuvusi par atkarību, tad ar to ir jātiek galā.

Dzer ūdeni, pazudināsi apetīti!! Jā, un iedzīvosies anoreksijā, kas, tici man, nav tā foršākā lieta, kaut arī daudzām no malas šķiet "O, gribu anoreksiju, tad vismaz nebūšu resna, spēšu sevi kontrolēt!" Tie ir MELI! Samazini porciju daudzumu, neveselīgu našķu vietā sapērc veselīgus, turpini sportot..

Arii uz svareni ejot, starpcitu, var uzdziit sev svaru, taa kaa, ja tev neveljas riepa paari bikseem, un viss paareejais ir savaas vietaas- vai tad ir pamats satraukties? :D vispaar nesaprotu, kaada jeega veerot savu svaru. Veero spogulii savu atspulgu, ne ciparus uz svariem.

Bet, ja tiesham esi uzresneejusi, tad tik dzer udeni, cik vien vari. Taa arii apetiiti pazudinaasi.

Es esmu sapratusi, ka ēdu tad, kad esmu garlaikota, nelaimīga vai stresaina. Un ēdu daudz, vienkārši kamēr vairs nevaru pakustēties. Esmu uzēdusi kādus 5 kg, un ļoti labi saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi, ka jāsaprot, ka ēdiens nepadara laimīgu (:D), bet grūti atturēties no kautkā garšīga. Izskatās, ka reāli sākšu kautko risināt tikai kad sākšu riktīgi izplūst.

Nikola mājās neko lieku neturu un ja turu tad veselīgus snakus - kāpostu svaigu, burkānus utml. Mājās uzturos reti, vairāk sportoju.Un tādēļ nesanāk baigi garlaikoties ar ēdienu, pietam man ir ēšanas režīms cikos ēdu un porciju daudzums!Pareizi skan jo dzīvoju lai justos labi katru dienu :)

Ēdiens sniedz pozitīvas emocijas tieši ēšanas brīdī. Smaguma sajūta, miegainība laikam tas ir tas, kas tieši vajadzīgs, to šķietami radītā diskomforta sajūta ir tieši tā, kas novērš domas no pamatproblēmas, kuras dēļ emocionālā ēšana tiek piekopta.

Nu tad padomā, cik īss ir ēšanas mirklis un cik ilgs ir diskomforts. Ja nav problēmas ar lieko svaru, tad vēl nekas, bet, ja 10 minūšu maltīte izraisa mēnešiem ilgu riebumu pašam pret sevi, tad tam vajadzētu būt pietiekamam iemeslam, lai pieliktu punktu. Arī novēršanās no pamatproblēmas nav tā vērta, lai dzīvotu ar paaugstinātu svaru. Es varu teikt, ka nometot liekos kg izskats nav vienīgais, kas manā dzīvē ir uzlabojies. :)

Piekrītu,tas ir tīri paškontroles jautājums,konkrēti man ēšanu gan ietekmē arī citi,ārējie faktori,vide,cilvēki,daudz un dažādi apstākļi noteiktā situācijā,dzīves posmā,bet tomēr pa lielam tās ir emocijas un vai un kādā harmonijā esmu pati ar sevi.Ar emocionālo/kompulsīvo ēšanu slimoju gadiem,kuru laikā svars ir lēkājis neiedomājamās robežās un,kad te vienā diskusijā sprieda,ka nedēļas laikā tak nevarot meitene uzēsties pat 8kg (ja pareizi atceros ciparu),es teiktu-var gan un pat ļoti.Risinājumi?Sakārtot galvu,domāšanu,gribēt izārstēties,kā jau ar jebkuru atkarību,un rīšanu patiešām var par tādu nosaukt.Kas attiecas uz meiteņu padomiem par kaloriju skaitīšanu-nu mani tas bieži ir ievedis tikai vēl lielākā sviestā.Vienīgais,kā kaut mazliet problēmu kontrolēt un ir pierādījis efektivitāti,ir sports ļoti lielās devās,ilgi,daudz un bieži.Lai gan arī-kaut kas atgadās,pamats sašūpojas un atkal attopies,kur biji (spriežu tik depresīvi,jo attiecinu to uz sevi :-D)

A cik tu sver? Jo ja tu tagad pateiksi, ka no 45kg esi par 50kg palikusi, tad es ar tevi nerunāšu :D :D

ēdiens nesniedz pozitīvas emocijas. Īpaši tad, ja pārēdies un pēcāk jūties slikti, ir smaguma sajūta, miegainība

Ēdiens sniedz pozitīvas emocijas tieši ēšanas brīdī. Smaguma sajūta, miegainība laikam tas ir tas, kas tieši vajadzīgs, to šķietami radītā diskomforta sajūta ir tieši tā, kas novērš domas no pamatproblēmas, kuras dēļ emocionālā ēšana tiek piekopta.
Tur jau tā lieta, ka brīvā laika, lai pasāktu ko jēdzīgu, nav. Laika ir tieši tik daudz, lai lielveikalā nopirktu kārtējo kūku un to norītu.:-/
Piekrītu, vasarā vieglāk. Man arī pašlaik nav problēmas ar emocionālo ēšanu, bet tās periodiski atkārtojas.

pozitīvās emocijas, ko tai brīdī sniedz ēšana

Iesaku sākt ar apskaidrību - ēdiens nesniedz pozitīvas emocijas. Īpaši tad, ja pārēdies un pēcāk jūties slikti, ir smaguma sajūta, miegainība utt. Man ēdiens ir bauda, bet bauda mazos daudzumos sniedz enerģiju, lielos daudzumos - tieši pretēju efektu.
Otrkārt, ieteiktu aizpildīt brīvo laiku, atrast kādu hobiju vai nodarbi. Īpaši tagad vasarā, ir ļoti daudz iespējas, kas neietver ēšanu. Un vakaros, ja tiešām tik ļoti gribas norauties - jāiet gulēt un jāgaida brokastis.

Esmu visādi izdomājusies ar ko aizstāt ēšanu, kā radīt tās pozitīvās emocijas, ko tai brīdī sniedz ēšana. Vienīgais, kas reizēm līdz, ir mūzika, konkrētu dziesmu klausīšanās. Nopirkt ko - apģērbu, somu, grāmatu, jau arī var, bet katru dienu tos nepērk.
Kas jums ir tas, ar ko aizstājat rīšanu? (t)

Paškontrole nav visiem cilvēkiem, to var iegūt, taču ne vienas dienas laikā. Es neatceros kā tieši toreiz tam pieliku punktu, bet kopš tā laika esmu nometusi kādus 15kg un sapratusi, ka garšīgs ēdiens ir bauda, bet šādu baudu drīkst tikai mazos daudzumos. Vairs nekad stresa dēļ nepiekristu pieņemties svarā, jo esmu tam gājusi cauri un zinu, cik smagi jāstrādā, lai nodzītu kaut vai vienu šokolādes kūku, kur nu vēl 15 liekos kilogramus.