iesauka vai vārda saisinājums, jums ir?

Tētis un brālis mani sauc par sīko, draugam arī iegājies no viņiem, tas ir viens no daudzajiem vārdiem kā mani sauc. Kad dzîvojām ar brāli kopā, skatījāmies Ugunsgrēku, no tiem laikiem viņš sauc mani par Bratanu. Vienreiz svinējām Jāņus viņa draugu lokā un tā arī mani ar viņiem iepazīstināja - tas ir mans Bratans. Nākošajā dienā viens no bara prasīja-a kāds Tev vārds? :D
No seniem laikiem manas draudzenes sauca vienā īpašā iesaukā, brāļa draugi viņu arī tā iesauca, kad ejam kaut kur kopā un kāds pasaka šo iesauku, atsaucamies abi :D
Bet mani reti tā sauc un kad tas tiešām ir domāts man, nevis brālim, tad paliek dīvaini. Bet man patīk tā iesauka. Vectēvs brāli tā sauca bērnībā, tas ir putniņš.

Iesauku nav nekad bijis, vārdu arī nav iespējams pārveidot.:-P Vienīgais, kas kaitina, kad vārdam pieliek klāt -īte.(e) Izklausās briesmīgi.

iesaukas nekad nav bijušas, bet drausmīgi neciešu, ka pārveido manu vārdu, īpaši, ja mīlināmās formās. Citreiz domāju, ka vaina varbūt manī, ka izskatos pēc tādas, kura jāsauc pamazināmā formā, bet laikam tomēr vārdā, jo piefiksēju, ka manām vārdamāsām tāds pats liktenis.

Man ir vairākas smieklīgas iesaukas, par to parūpējās mana kursa biedrene. Tuvākie cilvēki mani sauc vārda saīsinātajā formā. Mīļvārdiņi man nepatīk, nekādi. Ja mani sauc mana vārda deminutīva formā, vispār ciest nevaru.

Mani iesaukā sauc tikai skolas laika draugi. Skaļi te neteikšu, jo mani tad visur varēs atrast, bet iesauka veidojusies no mana vārda daļas un daļas vārda "ponijs" salikšanas kopā. Priecājos vismaz, ka nepalika man iesauka "ponijs" :D

Opolais, es minēju vnk :D

es zinu tikai vienu Līnu un viņa nav maza auguma :D

Līna nebija senlatviešu vārds?

Šokoprieks pirmās domas - vai nu tu mani zini vai arī Tevi sauc Līna. :-D

Nav jau necik netipisks. Varbūt es nesaprotami runāju, ka pieminot vārdu neviens nesaprot. :-D

Līna

Opalais kā tad Tevi sauc? Tiešām interese. Man patīk netipiski vārdi.

EmCē.

Kad iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, viņi mēdz pārprast manu vārdu. Sauc mani par Līvu, Līgu, Lību kamēr pasaku kā ir pareizi. Pārāk bieži tas notiek, tāpēc apnīk skaidrot.

nu manu vārdu no Aivara var elementāri atvasināt :D

Mamma vai nu sauc vārdā vai mīļvārdiņos (no bērnības saglabājies)
Tētis un brālis kā arī daži draugi un nereti arī esošais draugs - iesaukā, kas ir saīsinājums no mana vārda (vispār tas ir arī vārds pats par sevi)
Tad bija viens paziņa/draugs, kas sauca mani deminutīvā, kas skanēja mīļi, tikai nesapratu kā viņam neapnika savu mēli mežģīt, jo mans vārds tā jau ir pagarš un tā tas ir vēl garāks. :-D
Darbā, pa cik pagaidām nedzīvoju Latvijā, manam vārdam norauj galotni un neizrunā garo patskani.
Savukārt Itālijā paziņas mani mēdz saukt citā vārdā, kas skan līdzīgi un ir mana vārda nozīme.
Vārdu sakot, visai daudzveidīgi :-D
Pašai ir pieņemami visi varianti, kā arī patīk pašas vārds.
Ir daži paziņas, kurus saucu iesaukās, brāli saucu iesaukā, pārējos vārdos.

Neiekarota Pilsēta, kad vīrs dusmojas tad esmu blondais rupucis, tas tā, lai mani riktīgi pakaitinātu :-D


Manas māsas draugi un paziņas domā, ka man ir krievisks vārds, jo viņa pusi mūžu mani sauc mana vārda krieviskajā atvasinājumā (kas man protams ļoti nepatīk): "Kā jums tā dīvaini, ka māsai tik latvisks vārds un tev tāds krievisks?!" :-D Reizēm gribas atbildēt, ka mani jau ar tādu adoptēja :D , bet tas nenostrādātu, jo esam ļoti līdzīgas :-D

várds ir garsh, iesaukas nav, visi sauc vardaa8-)

Man nav kaut kādu baigo mīļvārdiņu. Vīrs sauc par mīļo un sieviņu. Neatceros, ka būtu bijusi zaķītis vai saulīte! :D Un negribētu būt!(s)
Vīru saucu "Mīļais". :)
Kad ākstamies, tad mēdzam viens otru saukt stulbenītis/stulbenīte, losītis/losenīte, duriks/durīte! :D (gan jau baigi dīvaini izklausās :D )

haha, lielaakaa daljaa izvairaas no sava vaaardinja publiceeshanas (miiljvaarda) :D
bet man nav patiesiibaa iesaukas

Rebelsoul, savējā! Es esmu rupucītis. :D