iesauka vai vārda saisinājums, jums ir?

Tā kā man ļoti patīk savs vārds, priecājos, ka vienmēr esmu saukta vārdā, nemaz neatceros, vai man būtu bijusi kaut viena iesauka visa mūža laikā..nu ja neskaita, ka draugs mani mēdz saukt mīļvārdiņā, bet to tikai divatā esot, ne publiski, īsti par iesauku to neuzskatu.

+++ Man tas pats :)

Tā kā man ļoti patīk savs vārds, priecājos, ka vienmēr esmu saukta vārdā, nemaz neatceros, vai man būtu bijusi kaut viena iesauka visa mūža laikā..nu ja neskaita, ka draugs mani mēdz saukt mīļvārdiņā, bet to tikai divatā esot, ne publiski, īsti par iesauku to neuzskatu. Arī es pati visus cilvēkus saucu vārdos, ne kaut kādās iesaukās.

Draugs sauc mīļvārdiņā. Draudzenes, kuras man ir no skolas laikiem mēdz mani saukt mana vārda krievu mīļatvasinājuma formā :D tas būtu, piemēram, Sofčiks. Vārds un uzvārds man tādi, ka nevar neko kreatīvu atvasināt. Daži ir mēģinājuši izdomāt, bet nav iegājies apritē. :D
Drauga draugu lokā viņu gan dēvē tikai iesaukā un visi uz mani dīvaini skatījās, kad sākumā viņu saucu vārdā. Tagad esmu tā pieradusi, ka dažreiz draugu kompānijā pati tā viņu nosaucu. Bet viens puisis aizrādīja, ka es nedrīkstu savu draugu tā saukt. :D Puišiem kaut kā vispār vairāk tās iesaukas un saukšana uzvārdā, laikam arī pa daļai tādēļ, ka draudzējas vēl no skolas laikiem un tad jau tas tā vairāk pielīp. :)

Visvairāk mani tracina, ja mani uzrunā "KristīnE!" āāā! Tā riebj! (s)

Man nekad nav bijusi neviena iesauka. Tuvi cilvēki reizēm mani nosauc kādā mīļvārdīņā, vai vārda pamazināmajā formā.

Deminutīvā. Vistrakāk, ka arī cilvēki, ko redzu pirmo reizi dzīvē. :D Parasti saka, ka es tāda mīļa izskatos, tāpēc. Ir viena iesauka no pamatsskolas. Draugs mīļvārdiņos. Tā vārds īss. :)

vidusskolā biju Aivars.

:-D:-D:-D

Man ir īss vārds, bet cilvēkiem patīk to pagarināt visādi vai arī noraut/izmainīt pēdējo burtu, īstenībā lielākā daļa nesauc īstajā vārdā...viss ir ok, līdz mani nenosauc par Silviju, tas gan man nepatīk, jo tie galu galā ir 2 dažādi vārdi, pff

Daudziem draugiem ir tā, ka viņus jau kopš skolas biežāk sauc uzvārdos nekā vārdos, man tas ne visai patīk, bet dažreiz ir tik pierasts, ka liekas, ka neatsauksies, ja uzrunāšu vārdā. :-D

Ā, krusttēvam ir tā, ka viņu visi sauc pavisam citā, ar viņa vārdu nesaistītā vārdā, tie, kas tikko iepazinušies, varētu apmulst.

Pati citus saucu pēc garastāvokļa, dažreiz man visi liekas mīļi, dažreiz nē. :-D

Mani kādreiz sauca par Kikī :) Brāļi mēdz saukt par tātu, jo sīkais nevarēja pateikt māsa, bet tāta :)

vidusskolā biju Aivars.

haha :-D:-D:-D

Mani viena skolotāja sauca mana brāļa vārdā. man tas reāli jocīgi likās. (t):-D

Mani visi pārsvarā vārdā sauc, vienigi kolēģes dažreiz nosauc pagarinātā mana vārda formā. :-D Vļ darbā mani bieži sauc par Personālu, jo tāds ir mans amats.
mamma bieži deminutīvā. Draugs 2 mīļvārdiņos pārsvarā.

Zinu vienu cilvēku kuram iesauka ir vienkārši G jeb Džī.

Es arī pazīstu vienu Džī :D Bet nu tas tāpēc, ka puiša vārds sākas uz G, tad nu tā radusies iesauka.

Man iesaukas nav. Lielākā daļa sauc deminutīvā, kas man besī, jo vārds ir īss un nesaprotu, kāpēc viņš ir speciāli jāpagarina :D Draugs sauc mīļvārdiņā.
Ā, mums draugu lokā ir viens puisis, kuru saucam viņa ne-īstajā vārdā. It kā līdzīgs vārds īstajam, bet nu ne gluži. To es uzzināju salīdzinoši nesen, jo pat tā puiša mamma sauc dēlu iesaukā :D

vidusskolā biju Aivars.
izdalot pirmos kontroldarbus, nezinu kā, bet skolotāja izlasīja šo vārdu manējā vietā.. :D

Izteiktas iesaukas nav, kurā sauktu visu laiku, bet parasti, ja grib pasaukt mīļāk, tad pievieno galotni-uce, -ucīte. Vai arī vienkārši pamaina galotni -a uz -u, izklausās forši.(l) Nevar īpaši nekādus deminutīvus izveidot, vārds pārāk īss. :D

Vārds man ir īss, parasti nesaīsina, bet, ja tomēr izdomā saukt kā mīļāk, tad lieto deminutīvu. Dažreiz pati lūdzu, lai mani sauc atvasinājumā no krievu valodas, jo vienkārši patīk. :)

Rupucis 8-)

Un kopš staigāju ar punci, ik pa laikam no viņa mutes izsprūk mazais bumbiš, par cik esmu ļoti maza augumā. :-D

Vārds man ļoti īss, tāpēc saīsinājuma nav.
Vīrietis mani jau kopš pirmsākumiem iedevis mīļvārdiņu - dupsiņš
:-D

Zinu vienu cilvēku kuram iesauka ir vienkārši G jeb Džī. Kads sakars nezinu :-D

Man sobrid ipas iesaukas nav,bet tehnikuma laika sauca uzvardā- milvārdina formā jeb inš beigās :-P

man iesaukas vietā ļoti beiži sauc vārda pamazināmajā formā, kas arī man nepatīk, un pret to cenšos karot. Bet kaut kas manā tēlā laikam liek cilvēkiem ļoti ātri mēģināt ieviest manā uzrunā pamazināmo formu.

Man līdzīgi. Diezgan bieži mani nosauc vārda deminutīvā un līdzīgos atvasinājumos, ar galotnēm -īte, -uce, -uks utt. Ne īsti patīk. Vispār man ir īss vārds, citādāk pārveidot nevar. :-D A, ir viena lieta, kuras nosaukums līdzīgs manam vārdam - pāris reizes nosaukuši arī tā. Man galīgi nepatīk, bet nu tā jau nav slikts vārds, bet nepatīk, ka mani tā nosauc. :-D

A, tā - man iesauku nav.:-D

Feline
Skolas laikā klasē bijām divas meitenes ar vienādiem vārdiem, tāpēc mūs sauca uzvārdos - akdies, kā man tas riebās.

+ 100

Tagad man iesaukas vietā ļoti beiži sauc vārda pamazināmajā formā, kas arī man nepatīk, un pret to cenšos karot. Bet kaut kas manā tēlā laikam liek cilvēkiem ļoti ātri mēģināt ieviest manā uzrunā pamazināmo formu.

Nekad nav bijušas iesaukas. Vārds ir pietiekami rets, lai klasē/kolektīvā/draugu lokā būtu vienīgā ar tādu vārdu, līdz ar to uzvārdā vai citādāk nebija vajadzības saukt.
Vārds ir salīdzinoši īss un no tā nevar īsti izveidot iesaukas. Ir tikai viens veids, bet tas man ļoti nepatīk un ja kāds mani tā nosauc (notiek ļooti reti, gandrīz nekad), tad tāpat pasaku, lai mani tā nesauc.