Kāpēc jūs gribat bērnus?

Teddy

Vispār jau, tas, ka krabim tagad nepatīk visas muļķīgās bērnu padarīšanas...

Vispār jau šīs "bērnu padarīšanas" nav muļķīgas! Tikpat labi var pateikt, ka tava sēdēšana universitātes solā, ne kā nesaprašana un tizlie mēģinājumi aptvert vienādojuma risināšanu ir muļķīga! (t) Bērns mācas, trenējas un attīstās darot šīs tā saucamās muļķības. Tas ka viņam ne uzreiz kaut kas sanāk ir normāli. Un tā tas arī ir jāuztver, kā mācību process. Ja tavs bērns sēž un blenž TV, tā vietā lai zīmētu kinķēziņus, līmētu papīrus, lauztu mantiņas vai spēlētos ar lellēm un vēlams ar tavu aktīvu līdzdalību tajā visā, lai viņam ir no kā ņemt piemēru, tad Tev aug viens reāls dārzenis, jo visa šī ķimerēšanas ar pirkstiem un citas nodarbes atstāj nopietnu iespaidu uz smadzeņu attīstību.
Un es nesaku, ka Krabis ir briesmone un bērns ir pazudināts. Es vnk saku, ka tamlīdzīgu attieksmi pret savu bērnu nevajag uzskatīt par normu. Jo šādu "normu" rezultātā pieaug iespēja, ka bērni neizaugs laimīgi un harmoniskas attiecības veidot spējīgi.

Paskaidrojiet man, lūdzu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai pie savām izvēlēm vainotu bērnu? Nopietni, paskaidrojiet man,kāpēc sievietes tā dara? Es gribu to saprast, jo pie vecāku šķiršanās māte vainoja un vēl aizvien visticamāk vaino mani. Es to nesapratu ne pirms 10gadiem, ne arī tagad.

Tam cilvēkam ir jābūt neizglītotam egoistam, kurš neprot uzņemties atbildību par savu rīcību. Tā dara ne tikai sievietes un pamatā jau tāpēc, ka tā ir vieglāk. Priekš kam rakties savā galvā ja var novelt visu uz bērnu un lieta atrisināta. Ļoti ērti...

Es arī gribu bērnus, bet tas nenozīmē, ka man viņi patiks :-D es tik tiešām ar šausmām domāju par autiņiem, neērtības ar ratiņiem un patiesībā ar VISU :-D bet es nesaku, ka nemīlēšu savus sīkos. Mīlēt ta mīlēšu, bet besīs man viņi ļoti :-D

tā jau saka, ka kad pašai savs, tad ir savādāk! bet nu man tās bērnu gribēšanas uznāk pa posmiem! gribu un tad vairāk negribu, nu tā ir šausmīga noņemšanās, sevis pazaudēšana ik pa brīdim un ikdienas cīņa, lai tavs bērns neizaug par alkānu, slepkavu vnk bomzi, jo neesi iemācījusi viņam tās lietas, lai nenotiktu tā dzīvē. Tā ir šausmīga atbildība, un protams, ir tādas, kuras ir gatavas uz to, bet es ar katru dienu pārliecinos, ka man arvien vēlāk būs tie bērni, jo vnk neesmu gatava atdot sevi kādam! varbūt egoisms, varbūt vnk realitāte!

undiya, un tā parasti saka tās, kas ir apsēstas ar savu viedokli un ir gatavs attaisnojums pilnīgi visiem, kuru viedoklis ir pretēji viņējam. Šajā gadījumā - vai nu bezbērneles vai psiholoģiski neveselas. Mjaa :D

Peekaboo1, pārsvarā jau bļauj tās, kurām pašām nav savu bērnu vai tās, kurām arī ir tādas pašas psiholoğiskas problēmas! :-)

Un joprojām te iet vaļā karstās sarunas.. :D palasīju pāris pēdējās lapas un teikšu jums tā, dāmas.. :D
Ir cilvēki, kuriem vienkārši nepatīk bērni. Nu nevis nemīl, bet tik tiešām vienkārši neliekas smieklīga tā patizlā tēlošana, ka smejās, kā iebaksta un rēcot skrien prom, ka zīdaiņi raud, ka ir jāņemās un jābaro bezmaz ar varu citreiz utt utt utt...Citiem tas liekas "mīlīgi". Citiem kaitina kāda tipa cilvēki, vinu pieradumi utt, citiem krākšana un piršana liekas "mīlīga" vai vismaz pieņemama/piedodama tuvākiem cilvēkiem. Tāpat kā citiem neliekas mīlīgi, ka suņi guļ pie kamīna vai ar ķepiņu baksta, lai paglauda, bet ir cilvēki, kuri apraudāsies ko tādu redzot. Visi mēs esam dažādi! Un tas "bet kā var nemīlēt SAVU bērnu"... nejau nemīl, bet vienkārši nepatīk tas bērns. Pašu miesu mīl kā tādu, bet nepatīk vai negribas ap to ņemties. Nu un kas tur tāds?

Teddy Psiholoģiskas problēmas, kas būtu jārisina. Bet te jau visas bļauj ka viss normāli :D

Vispār jau, tas, ka krabim tagad nepatīk visas muļķīgās bērnu padarīšanas, nenozīmē, ka vēlāk, kad bērns būs pusaudžu gados, viņiem nevarētu būt super labas attiecības. Tas viss taču ir atkarīgs no tā, kāda attieksme tiek pasniegta pret bērnu. Ļoti šaubos, ka krabis izturās slikti vai pasmejās par neglītu zīmējumu bērnam sejā. Un nevajag noliegt, mēs visi zinām, ka lielākā daļa no šiem mākslas šedevriem ir parastas ķēpas, bet pat ja nepatīk, bērnam taču mēs sakām, ka zīmējums ir smuks nevis iesmejam sejā, tāpēc nedomāju, ka viņa ir tik slikta mamma, kā daudzas te to pasniedz.
Paskaidrojiet man, lūdzu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai pie savām izvēlēm vainotu bērnu? Nopietni, paskaidrojiet man,kāpēc sievietes tā dara? Es gribu to saprast, jo pie vecāku šķiršanās māte vainoja un vēl aizvien visticamāk vaino mani. Es to nesapratu ne pirms 10gadiem, ne arī tagad.

Marcy varētu nodefinēt visiem to "normāli" un kur sākas "nenormāli", lai visi saprot. :D
Man, piemēram, tas nešķiet normāli. Jā, es saprotu, ka tāda ir dzīves realitāte, es saprotu kā tādi cilvēki rodas utt., bet pateikt, ka ar tādiem cilvēkiem, viss ir normāli? Nu nezinu gan.
Te bija teksts, par to ka paša suns ir tuvāks nekā bērns, tas arī ietilpst normas robežās, ja?
Ja ēst prasa suns un paša bērns , tad priekšroka ir sunim?
Ja uzmanību prasa abi, tad vispirms tā jādod sunim?
Ja no laivas izkrīt abi, tad pirmkārt ir jāglābj suns?
Šis laikam ir jānoved līdz absurdam, lai par to aizdomātos...

Marcy, paldies. :)

krabis-ooo - ja reiz cosmo krējums te iztirzā Tevi no visiem aspektiem, tad pateikšu arī es šeit, ne privāti - Tu esi pilnīgi normāla (un to jau Tu pati arī zini). Ir pat patīkami lasīt, ka ir cilvēks, kas anonīmā forumā spēj par sevi ko izstāstīt atklāti, nevis skata pēc spodrināt sev spalvas

+
Tas pats attiecas uz otru meiteni, ko te noķengā. Es domāju, ka jūs esat normālas sievietes, kuras nebaidās pateikt patiesību, kamēr daudzas citas tādas pašas savas emocijas pret bērnu apzināti vai neapzināti noslēpj. Un vēl tā šausmīgā pareizība un spalvu spodrināšana internetā...

Manai māsai ir bērns, pirmie ~6 mēneši bija traki. Nebija mierīgs bērns, visu laiku raudāja, nebija no rokām noņemams utt. Tagad, kad jau pāri gadam, ir daudz labāk, jo ir patstāvīgāks, neraud tik bieži, pats staigā, var kaut ko darīt. Es, skatoties uz māsas bērnu, sāku gribēt vispār sev bērnu tā no gadiem 3-4, izlaižot viņa pirmos dzīves gadus. :D Man zīdainis šķiet traka padarīšana. Nākotnē gribētu sev bērnu, lai sniegtu tam mīlestību, man šķiet, tā būtu tāda kā jēga dzīvot, piepildījums.. Bet vēl daudzus gadus neredzu sevi ar bērnu.
.
Man šķiet ļoti netaktiski, ka aizrādāt meitenēm, kuras pasaka taisnību, ka bērns nav viņām visa pasaule.
.
Priecāšanās par kakām, skricelējumiem utt. nesaprotu, bet vispār pazīstu tikai vienu mammu, kura tik ļoti priecājās par kakām, ka pat to stāsta visiem ciemiņiem. Citas mammas nav mainījušās pēc bērna piedzimšanas.

so.so, es tikai neciešu vīriešus lupatas. Un neciešu arī tādas sievietes, kuras tā vietā lai audzinātu un mīlētu savus bērnus skraida tādiem pakaļ.
Manai mammai darbā ir tāda kolēğe, kura vēljoprojām skraida visu laiku pa randiņiem un vīriešus maina vienu pēc otra.
Respektīvi, viņas 15 gadīgais dēls atnāca pie viņas uz darbu un pajautāja naudu cigaretēm. Vārds pa vārdam.. māti nosauca par mau** tādu un aizgāja.
Nu, es domāju, ka ne bez iemesla tas dēls viņai ir tik neaudzināts un māti necienošs. Arī citi cilvēki zin teikt, ka bērnus viņa īpaši nav audzinājusi. Protams, bērniem ir kur dzīvot, arī nauda tiek iedota, drēbes nopirktas, bet cieņu pret māti nevar nopirkt.
Es protams nevaru pateikt, ka pati izaudzināšu superīgu, gudru un talantīgu bērnu, bet es vismaz centīšos darīt visu iespējamo, lai vēlāk nebūtu nekas sev jāpārmet.

Undiya - sorry, sapratu, Tavā dzīvē viss ir vislabākajā kārtībā un tu esi paraugs mums visām šeit!
Acīmredzami man radās nepareizs priekšstats no iepriekšējiem komentāriem, kuros tu tik briesmīgi neciet visu vīriešu sugu. Bet laikam jau mēs te visas visu laiku tiekam pārprastas. ;)

Krabi
Bet kā pret bērnu izturas viņa tēvs?Es saprotu,ka tu neesi mīlīgaa mamma,bet es ļoti,loti ceru,ka vismaz mazā tēvs ir tas,kurs bērnu samilo uut.Un par zīmējumiem un jokiem ,ka tu nesmejies,tas nu gan nav nekas traģisks.Es lai cik ļoti mīlu savu bērnu,bet piemēram,es viņu nekad neslaveju ,ja nav pamats slavēt.Es patiesībā esmu pat vairāk tāda stingrā mamma.Bet taja pašā laikā bērns no manis saņem ļoti lielu mīlestību.Gan emocionalu gan fizisku.

Kurā vietā es teicu, ka ienīstu savu bērnu? (t)
Man bērns nekādā veidā netraucē -ne ballēties, ne strādāt un pirkt sev visu ko.
Vnk nav tā mīlestība, nesajūsmina muļķīgie joki, neglītie zīmējumi utt.

Ja par bebja kaku apspriesanu, protams ir kas to dara tapat, bet mazam bebulim ir avarogi kada ta kaka ir, konsistence, vai nav glotu, asins piejaukums.

Bērnam jābūt prioritātei, svarīgākajam, kas ir un par sevi jāaizmirst. Ir grūti."
Pilnigi nepareizin, vismaz veidam kada tas te tiek pasniegts. Matei jabut asv pirmajai jo laimiga un apmierinata mate spej but racionalaka, mierigaka un atbildigaka.

Sit pret sienu, bet nesaprotu.
Par mīļotā cilvēka veiksmēm, neveiksmēm, slimībām varam pārdzīvot un priecāties, bet par bērna nē? Saprastu, ja kāds ceptos par izpausmēm no cilvēkiem, kas pa dzīvi ir tādi, bet ne jau par visvienkāršāko mātes mīlestību.
Pati saskrāros ar pirms un pēcdzmedību depresiju vieglā formā. Mīlestība arī nebija kā zibens no debesīm ieraugot bērnu. Atbildīga jutos un visu darīju. Tomēr līdz ko tas cilvēciņš sāka ar mani komunicēt - smaidīt mani ieraugot, kaut kā viss nostājās pa plauktiņiem. Pieņemu, ka man vajadzēja kādu apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā. Pati ikdienā neesmu no čubinātājām un pupinātājām, bet ar dēlu un vīrieti ir savādāk - tie ir mani mīļie, mani cilvēki.

Haaha, nevajag pārspīlēt manus penterus! :-D
Un, jā, ja mans vīrietis uzvestos kā pusnobriedis skuķis, nevarētu izturēt kaut kādus hormonus, nevarētu uzturēt un kas tur, kas tur, tad es galīgi neraudātu pēc tāda! Ak, jā, bet diez vai ar tādu skaidu podu būtu likusies gultā un riskējusi palikt stāvoklī. Nu, vismaz es zināju, ka manā gadījumā aborts nebūs opcija un negulēju ar visiem pa labi, pa kreisi izmantojot apšaubāmas izsargāšanās metodes! Ak, jā, bet ko nu mēs te vairs par smadzenēm..
Uzskatu, ka bērnu audzināt ir svarīgāk, nekā skraidīt pakaļ vienam krāniņam! :-)
Bet neuztraucies - mans vīrietis netiek katru dienu noniecināts un nav nabadziņš atstāts bez vakariņām un uzmanības.. kā arī mūsu attiecībās viss ir vislabākajā kārtībā! :-P