Kāpēc jūs gribat bērnus?

Manuprāt, bērnu gribēšana/negribēšana sakņojas zemapziņā un instinktos, un viss. Man, piemēram, grūti formulēt precīzu atbildi, kāpēc es gribēju bērnus. Man ir divi dēli, un esmu laimīga, ka man viņi ir. Taču ir bijuši arī divi SA un dakteru prognozes, ka mums ar vīru bērnu nebūs, tāpēc man pazīstamas arī šādas sajūtas.

Citreiz pat ārsti nevar pateikt, kāpēc noticis SA. Pat tad, ja visas analīzes bijušas labas.

Es saprotu jūsu interesi - kāpēc tā un kas, bet to varat jautāt savam ārstam vai labāk pat nedomāt par to vispār! Bet padomājat vai ir ētiski to jautāt?

Man ļoti gribas bērniņu, lai gan tad, kad aizdomājos par to dziļāk, baidos no tās atbildības, kas nāk ar to, liekas, ka neesmu ne gatava, ne tik pieaugusi.
Kāpēc gribu - ļoooti grūti izskaidrot. Abi vēlamies to, kas būs no mums abiem nācis, kas būs kā turpinājums gan mums katram, gan mūsu attiecībām. Un tā beznosacījuma mīlestība, rūpes, arī atbildība - es gribu to izbaudīt, sajust to mazo cilvēciņu, kas nācis no manis un vīrieša, ko mīlu un no kura arī vēlos to turpinājumu :)

Byanna -SA nav lieta ko ir viegli pārdzīvot! ļoti daudzas pēc tam nevar ieņemt bērniņu un tas ir normāli!

mommy, man teiksim tieši gribētos zināt, kā SA ietekmēja spēju ieņemt bērnu, jo SA tagad ir pat ļoti daudzām. Gan lielos, gan mazos laikos. Protams, autore var nedalīties, bet tādā gadījumā pilnībā būtu pieticis ar vienkāršu jautājumu.

Gribējām bērnus, jo tā ir loģiska dzīves un attiecību attīstība. Ar bērniem nav viegli, bet tas ir kaut kas vārdos neaprakstāms - jauns līmenis, cita dzīve, cita domāšana, viss savādāks.

Man gribas, jo dazkart ir sajuta, ka to prasa mans kermenis, tiri biologiski.. Ar pratu domajot, baidos. Bet, ja tas bailes atmet, tad saprotu, ka ta ir nenovertejama tuviba ar mazu cilveku, iespeja but ar vinu, nesaraujama saikne.

Diemžēl vairs nav iespēja pašai palikt, bet kāpēc - negribētos tieši atklāt..

khkh - kāda starpība kāpēc nav? nav jau ko līst iekšā šādās lietās!

Es esmu stāvoklī, un mazo vēlējāmies, jo gribam ģimeni, vēlamies sniegt tam savu mīlestību... Gādāt visu to labāko... to nevar pat īsti aprakstīt. Tas ir solis uz augšu, kaut kas vērtīgāks pat par karjeras izaugsmi... Es nemāku izstāsīt, starp visām raizēm un bailēm tas tomer ir kaut kas neizsakāms, kaut kas ko dzīvē var piedzīvot vienu reizi - gaidot pirmo mazuli, un domāju ka ir pavisam citas sajūtas gaidot otro mazuli.

Kāpēc nav iespējams?

?

Kāpēc nav iespējas?

Hei.