Kāpēc jūs gribat bērnus?

Bet vispār jau tas ir slikts tonis norādīt, ka citi ir slikti, īpaši citas mammas ir tādas in šitādas, jo dara to un šito, bet noteikti pati es esmu perfektā, jo es nedaru to, es visu daru super un neesmu neriktīgā mamma

Alexxa, par laimi tādus cilvēkus neesmu redzējusi, kuri sajūsmā publisko kakas. Tas ir liels retums.

es gribu zināt kādā veidā tieši tās citas par kakām priecīgās mammas to izrāda, ja tik daudzas tas biedē un šausmina?! Raksta twitterī, pievieno bildi, video? Varbūt sūta draugiem sms.. vai taisa iznākušās kakas ballīti?
Cik, nu, kādreiz mazajam kas aizkavējies un beidzot sanācis, tad nekādu īpašu emociju virpuli uz āru nelaižu. Tik vien kā atviegloti nopūšos un eju mainīt pamperu..

Tajā pašā cālī ir pilns ar šiem te sajūsmas spiedzieniem "Mēs pakakājām!" (Oh, really? Tu arī bikses pieliki?), FB ir grupas mammām, tur to "daili" arī fotogrāfiski iemūžina un atrāda. Un tāda nav viena vai divas, viņu ir daudz. Tā forši - atver FB, lasi jaunumus un pa vidu politikai un muļķīgiem kaķu video, pa kādam kaksim un stāstam par un ap to. :D Ja tajās grupās nebūtu arī derīga informācija, būtu sevi jau atbrīvojusi no skatīšanās uz pamperu saturu. Par aizrādījumu, ka nav īsti normāli tādus attēlus publicēt (Ir sievietes, kuru bērniem var vēdera izejas grafiku sazīmēt no šiem foto), no grupas met ārā.

Šāda tipa tēmās vienmēr būs pulks kas iespraudīs savu cik ļoti nevēlas bērnus, un tas būs ļoti kareivīgi it kā tām kurām patīk bērni būtu jājūtas sasodīti slikti ;-)

Daenerys1
Tad kada velna pec Tu to raksti te? Ej un saviem radiem staasti!
Nemaniiju, ja te kada apspriezh vai priecajas par kakam un vemekliem, jaa, tai skaitaa ari es.

No vienas puses, mēs gaidām daudzmaz saprotošu attieksmi no citiem, bet paši no savas puses citiem igan to negribam izrādīt. Ā, pareizi- ja mātes attieksme pret bērnu lietišķa, tad viņu vēl var saprast, bet citādi - tas taču ir slimi teikt, ka ļoti mīlu savu bērnu, lai tikai kāds nepadomā, ka viņu pārlutina ar labiem vārdiem.

Tu maldies, starp citu, man vairākām draudzenēm ir bērni un man ļoti patīk pavadīt laiku ar draudzenēm un viņu bērniem, jo viņas man neuzbāžas ar saviem "mans bērns vemj indigo vēmekļus" variantiem,kurus, diemžēl, esmu atklausījusies savā radu lokā. Ir pat ļoti forši un jautri pavadīt laiku ar labi audzinātiem un gudriem bērniem.

Undiya, labs jautājums :D Es nekad mūžā neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi kaut kādu publisku sajūsmināšanos par vēdera izeju :D Arī pati neesmu tautu informējusi par saviem novērojumiem kaku jautājumā :D

Un, starp citu, kad Tev priekšnieks piedāvās bezmaksas 7.iphone, tad visas tavas bērnu bildes un video izčabēs, jo iCloud būs pilns.
Man nav ne mazāko iebildumu pret to, ka kāda fano par pamperiem un kaku krāsu, izkrāsotām zivtiņām un pirmajiem soļiem netīrās zeķēs, es vienkārši to esmu atskatījusies jau gadiem un distancējos no tā.
Mīliet savus bērnus, no sirds to novēlu! Bet saprotiet, ka visiem kā negudriem nav jāfano par jūsu bērniem. Pieņemiet to, tāpat kā es pieņemu citu vēlmi vairoties un savu dzīvesvietu robežās sajūsmināties par visu pēc kārtas.

Anne, es gribu zināt kādā veidā tieši tās citas par kakām priecīgās mammas to izrāda, ja tik daudzas tas biedē un šausmina?! Raksta twitterī, pievieno bildi, video? Varbūt sūta draugiem sms.. vai taisa iznākušās kakas ballīti?
Cik, nu, kādreiz mazajam kas aizkavējies un beidzot sanācis, tad nekādu īpašu emociju virpuli uz āru nelaižu. Tik vien kā atviegloti nopūšos un eju mainīt pamperu..:-D

Un starp citu, tie, kuriem nav bērnu, nekad nezinās kā ir priecāties par ilgi gaidītu kaksi, jo ja tas nav bijis, tad bērns var kļūt nikns, jo sāp punčuks ar visām tām izrietošajām sekām. Tāpēc ir iemesls tam, lai vecāki priecātos par kakām :D

Gribu bērnus, jo gribu pilnvērtīgu ğimeni. Tādu, kāda tā ir bijusi man un daudziem apkārtējiem cilvēkiem. Gribu, lai vecumdienās man ir bariņš mazbērnu, kurus man apciemot vai , kuri ciemotos pie manis.. Ja vīrs var pamest un palikt par svešu cilvēku, tad bērns neaizies pie citas mammas un nepazudīs no manas dzīves uz visiem laikiem. Un nevajag tagad sākt filozofēt par to, ka arī bērni var pamest vai kaut kas ar viņiem var notikt. Dzīvē neko nevar paredzēt.
Gribu izaudzināt vienu cilvēciņu tā, kā es uzskatu par pareizu, gribu neatkārtot savu vecāku kļūdas.. gribu nodrošināt viņam laimīgu bērnību un vienkārši būt laba mamma savam bērnam!
Tas ir tik jauki - redzēt savu bērnu smaidam un iemācamies ko jaunu. Tik mīļi, kad viņš ar savām mazajām rociņām tev apvijas cieši ap kaklu.. kad tu esi vienīgā, kas spēj viņu samīļot tā, ka pēkšņi viņam beidz sāpēt tikko atsistais pakausis! :-D
Mans bērns ir manas dzīves piepildījums, viss pārējais ir tikai fons..vismaz pagaidām!
Man gan bērns nenoteica, kad es iešu dušā, kad ēdīšu vai vēl ko citu darīšu. Kad gāju vannā, tad bērns bija līdzi autokrēslā, ēdu kad gribēju.. vai tad grūti ko uzsildīt un ēst kopā ar bērnu? Man bija bērns pie krūts un mierīgi stampāju iekšā.
Bērns mani nekădi nav ierobežojis. Tik, cik no tusiņiem atturējis, bet tāpat tas viss nekur nepazudīs un esmu daudz kur bijusi arī kopā ar bērnu.
Un par tām mammām, kas tiešām kaut kādā veidā priecājas par kakām - viņas noteikti arī iepriekš ir priecājušās par savdabīgām lietām.. nevajag tajā tagad bērnu vainot! :-D

Es gribēju bērnu, jo bez bērniem man ģimene liekas nepilnvērtīga. Bet tās ir manas domas un man netraucē ja citi dzīvo bez bērniem. Esmu laimīga, ka man ir meita un varu tikai piekrist gan piparenei, gan citām meitenēm, kas te izteicās, ka mīlestība, kuru izjūt pret savu bērnu, nav ne ar ko salīdzināma. Un man konkrēti besī šeit izskanējušie viedokļi, ka mātes, kuras priecājas par bērnu mazajiem sasniegumiem un sajūsminās par pirmajiem soļiem/vārdiem utt ir slimas, ar bērnu apsēstas mammuškas, kuras to vien dara kā FB liek bildes ar bērnu kakšiem. Un jā, man un vīram ir pilns telefons ar bērna bildēm/video, bet tas nenozīmē, ka mēs to visu publicējam internetā. Vienkārši tas, ka tu priecājies par savu bērnu un gribi saglabāt liecības par viņa sasniegumiem, ir dabiski.
Dažām te derētu pārdomāt savas attiecības ģimenē pirms izsaka viedokļus par sievietēm ar bērniem. Turklāt jautājums bija cik un kāpēc grib bērnus nevis kāpēc negrib utt.

Mēs arī plānojam bērniņu. (l) pati strādāju rotaļlietu veikalā, rezultātā pie manis nāk vecāki iepirkt drēbītes kopā ar bērniem, izskatās tik mīļi ka nevar beigt skatīties. (l)
Bērns ir loģiski attiecību jauns posms. Pazīstamas tik daudz ģimenes kuriem pēc bērna piedzimšanas visa laulības un vispār dzīve aiziet pa dibenu. Bet manuprāt, tas atkarīgs no pašiem cilvēkiem kā veidot savu dzīvi gan pēc kāzām, gan pēc bērna dzimšanas.

Tad sanāk,ka šī diskusija ir tikai kašķim. Tieši tā! Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās, kuras objektīvi ar pamatotiem apgalvojumiem atbild uz jautājumu par tēmu. Ja tāda ir diskusijas jēga ( kurš - kuru) - varat turpināt. :|
Man, kurai bērni nešķiet nedz pretīgi vai nemīlami, ir grūti distancēties no saviem uzskatiem par laimīgu dzīvi AR bērniem, līdz ar to man ir grūtāk izprast to otru pusi, piem., Krabi. :-/
Piemēram, viena vai ģībst aiz laimes par vīna vakariem, man vispār negaršo vīns....

Principā piparene jau nu neko tādu neuzrakstīja, kas liktu domāt, ka viņa pārspīlē ar bērna mīlestību, kamēr pašas Daenerys izteiksmes veids Mad diskusijā par savu māti ir visai daiļrunīgs - uzdāvināt dāvanu, lai viņa "uz pusgadu no manis atšujas" un neko nepārmet. Tā noteikti ir peldēšana mīlestībā un cieņpilnas attiecības ğimenē.

Kad kāds uzdod šo jautājumu,visbiežāk atbildu,ka man šķiet,ka neesmu radīta bērniem.
Nav tā,ka 100% negribu,man vienkārši ir bail,ka es nespētu viņam dot nepieciešamo un bērnu traumētu.

Nu nav visiem obligati sevi nemitigi jaatrazo. Ir tiesibas negribet bernus. Tacu tiesi tapat man ir tiesibas klusiba tadas vecmeiats ka Linda Leen un bez berniem uzskatit par nožēlopjamu lūzeri. Tas jau neko nemainis. Katrs paliks pie savam domam.

Daenerys, Tu pati ik pa laikam izsakies, ka Tevi tracina cilvēki, kas negrib saprast, ka ne visām jādzemdē, bet vienlaikpus esi kategoriska pret sievietēm ar bērniem. No vienas puses, mēs gaidām daudzmaz saprotošu attieksmi no citiem, bet paši no savas puses citiem igan to negribam izrādīt. Ā, pareizi- ja mātes attieksme pret bērnu lietišķa, tad viņu vēl var saprast, bet citādi - tas taču ir slimi teikt, ka ļoti mīlu savu bērnu, lai tikai kāds nepadomā, ka viņu pārlutina ar labiem vārdiem. Ja kas, ļoti spilgti atceros diskusiju, kur teici, ka vecmamma atzinusi, ka nožēlo bērnu esamību un mazbērnus uztver kā slogu, jo tik spilgtus izteikumus nevar aizmirst.Nevienu nenosodu, tikai liekulīga šķiet klupšana krāgā, ka citu mīlestība pret bērniem ir slima.

Bērna ierašanās ļoti maina sievietes ikdienu. To ir grūti pieņemt, ka tagad 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā kāds regulē, kad Tu iesi gulēt, kad celsies, kad tiksi paēst pusdienas, tiksi dušā...
Mamma "strādā" bez brīvdienām. Ja vien kāds neuzņemas pieskatīt mazuli, tad brīvdienu tiešām nav. Brīvai, neatkarīgai sievietei tas varētu būt smags trieciens tieši psiholoģiski.
Ne visi zīdainīši guļ tik daudz kā rakstīts internetā. Būt par mammu ir upurēšanās, ne visas sievietes tam ir radītas. Un tām, kuras nebija gatavas upurēt savu brīvību pat tik ikdienišķās lietās kā miegs un duša, bērna ierašanās ir smags pārbaudījums.

Tev jau nav man jāatskaitās un tev katrā ziņā ir savi iemesli, kapēc tev ir tāds vai citāds viedoklis. Un tas viss ir ok. Tas, ko es vēlējos teikt ir, ka no malas brīžam redzams, ka tu jūtīgi reaģē uz kaut ko, ko pārējie nemaz neievēro.