Kāpēc jūs gribat bērnus?

Man trūkst vārdu.
Nu ne jau grūtniecības hormoni vainīgi, ka "vīrietis" pameta. Cik nu tur vispār var pielietot vārdu vīrietis.
Sniegputeni cik tev bērns ir vecs? Vai neesi aizdomājusies par pēcdzemdību depresiju?
Es sevi mierinu, ka tā- ēd, dirš un raud izsakies hormonu iespaidā. Jo nu citādi man tiešām žēl mazā. Ja viņam tēva nav,viņam esi tikai tu. Un nav nozīme vai tu rūpējies vai ne- ar savu nemīlestību tu tāpat viņu ietekmē.

Tev ir pēdējais laiks uzņemties atbildību par visiem saviem nepareizajiem lēmumiem, kuri ir noveduši pie pašreizējās situācijas. Ne bērns, ne hormoni, bet Tu un tava rīcība!
Un tad, kad pieņemsi to, ka pašas rīcība ir novedusi Tevi tur kur esi, tad sapratīsi, ka tavās rokās ir arī to mainīt. Un sāc darīt. Kopumā šis process saucas kļūt pieaugušam. Varbūt skarbi, bet tā ir.

:-D :-D
Bet, ja uzrakstītu "mēs paņammājam pieniņu, pačučam un tad mums ir vēdera izejiņa", tas būtu pilnīgi OK. :-D

Ja nevari sevi saņemt rokās un ilgi vēl gaudosi par vienu nekam nederīgu mēsla gabalu, tad labāk gan ieliec tajā babyboxā, lai bērns izaug laimīgā vidē, kur jutīsies mīlēts!
Nekad neesmu sapratusi šitās sievietes, kurām kaut kādi pīīī svarīgāki par pašas bērniem!

Meginu kaut ka racionalizet Sniegputenis uzrakstito, bet nesanak. :( Pasai no sevis pretigi nav? :-|

Bet, ja uzrakstītu "mēs paņammājam pieniņu, pačučam un tad mums ir vēdera izejiņa", tas būtu pilnīgi OK

Un variants par vēdera izeju vispār nerunāt jau nepastāv? Jo visas jaunās māmiņas ir apsēstas ar vēdera izeju.

Sniegputeni - kāpēc abortu neuztaisīji?

Vismaz es viņu paturu, nevis ielieku babybox vai bērnunamā. Dzīvoju, kopju, bet tas viss ir ar negatīvu pieskaņu.

Manuprāt, ir labāk ielikt tai babybox, jo atrastos mīloši vecāki. Zīdainis jau nu tiešām bērnunamā nenonāktu, jo uz tiem rindas ir garas.

Daenerys1

Bet, ja uzrakstītu "mēs paņammājam pieniņu, pačučam un tad mums ir vēdera izejiņa", tas būtu pilnīgi OK.

Nu es kaut kā neredzu baigo traģēdiju, no tā, ka viņa izliek šīs savas emocijas forumā. :) Negulētas naktis un nepārtraukta raudāšana var novest arī līdz izmisumam cilvēku ar vājākiem nerviem. Un tas, ka viņa izliek savas emocijas forumā, vēl nenozīmē, ka viņa ir māte-briesmone. Imho viņa vnk ir jauna, nav diez ko gudra un tiem tekstiem cauri sitas nožēla par garām palaisto jaunību. Bet nu pašas rokās ir kā viņa to dzīvi veidos tālāk - izaudzinās sev mazu cilvēku, kurš viņu mīlēs vienmēr, būs atbalsts un palīgs, vai ko citu. Variantu ir daudz un laika sastrādāt muļķības arī pietiek...

+++ atkal Caloo!
Meitenei vajag sakārtot savas prioritātes un izdomāt kas turpmākajā dzīvē būs svarīgāks - kāds vīrišķis, kurš atkal varēs aizskriet kaut kur nebūt, pateikt, ka jātaisa aborts utt. vai arī bērns, kuram sava mamma vienmēr būs visa pasaule neskatoties uz to vai viņa ir glīta/neglīta, bagāta/nabaga, gudra/vai ar 5 klašu izglītību.
Sniegputeni, mūžu mūžos atceries, ka nevienam vīrietim tava eksistence nebūs tik svarīga un neviens vīrietis tevi nemīlēs tā kā tavs bērns. Ja protams nesalaidīsi visu dēlī ar saviem putniem un hormoniem.. drīkst jautāt cik tev gadu? Varī arī PM atsūtīt, ja negribi publiski teikt!

Man nekas nav pret dažām dāmām šeit, bet brīžiem liekas, ka te ir cilvēki, kas izauguši tik sterilā vidē, ka nedod Dievs kāds ar čābīgākiem nerviem un nesmukāku dzīves stāstu atļausies paņaudēt, uzreiz aiziet "man ir pretīgi", "es nespēju šito lasīt" utt, pat neaizdomājoties, ka nejau visiem ir tērauda olas starp kājām.
Come on! Ne visiem ir skaistie mīlas stāsti! Man liekas tīri normāli, ka jauns, pārguris un vientuļš skuķis vaino, nu varbūt ne gluži pašu bērnu, bet lēmumu to bērnu paturēt, pie tā, ka viņa pašlaik ir viena, nekur nevar ne iziet, ne ko sev nopirkt. Un par ko vīrieti vainot? Ka viņš aizgāja un pameta savu bērnu? Bet viņš tak negribēja bērnu jau no sākta gala! Man tas liekas pieaugušāks lēmums - aborts, piemēram, nevis knapināties 20 gadu vecumā un mēģināt galus savilkt kopā, lai bērnu pabarotu. Vai tāda būtu laimīga ikdiena un "ģimene"? Katram taču sava uztvere par bērniem.. ne visiem tas ir "dzīves piepildījums" un lai arī, visu cieņu, un uzskatu, ka teju visas, kas te nošausminājās..ir super inteliģentas un interesantas sievietes, tomēr brīžiem liekas, ka tādā tuvredzībā dzīvo, ka nesaprot, ka ir vienkārši sabojāti cilvēki starp mums. Kā var būt tik tuvredzīgs, ka nenolasa to, ka meitene vēl pati ir bērns? Tādēļ arī nevēlas "tērēt naudu uz bērnu". Tādēļ arī gribas iziet paballēties. Tādēļ arī tagad sevi grauž par to, ka bērnu paturēja un nu tagad ir viena. Nu nevar tā vienpersoniski vecim uzspiest kļūt par tēvu un gaidīt to, ka viņš ar vislielāko prieku tāds nu tagad dzīvos.. tas ir naivi! Un tie banālie jau 10 gadus nodrāztie teksti no sērijas "tad vajadzēja domāt, pirms seksot" jau arī... cik var vienu un to pašu malt. Tas ir NORMĀLI seksot mūsdienās. Cilvēki sen jau nesekso tikai pēcnācēju radīšanas vadīti, bet gan baudas.
Meitene kļūdījās ar savu izvēli, nu un priekš kam turpināt viņu bakstīt un to acīs bāzt? Ne lai normāli padiskutētu, padalītos savā pasaules redzējumā, veselīgi uzklausīto cita cilvēka redzējumi... bet nēēēēēēēēēēē, vajag mīdīt un stampāt, lai tikai parādītu savu "ideālo dzīves nostāju". Ha!

Klausies, sniepulksteni. Ja tu tik ļoti nemīli savu bērnu un gribi tusēt un baudīt dzīvi - man tev ir viens pavisam reāls piedāvājums. Esmu gatava kaut šodien ņemt aizbildniecībā tavu mazuli. Mums ar vīru nevar būt bērni un man sāp lasīt, ka kāda māte var tā izteikties par savu mazuli. Man šodien šī tēma ir ļoti sasāpējusi un tāpēc varbūt nevajadzēja vērt vaļā šo diskusiju, bet tiešām- reizēm padomājiet taču, ko runājat!

dr567309
Biki sasmējos. :D Tu taču esi sieviete - tādas jūs emocionālas vairums esiet - vispirms rakstat un tad domājat. Ha! :D :D

Sniegputeni, un vispār vari uzrakstīt PM, varbūt varēšu kā palīdzēt ar kādu padomu, lai bērns nebūtu tik čīkstīgs!

Feline
Visu cieņu! :)

Skumji paliek no dažiem komentāriem :( Es savu mazo mīlu vairāk par visu, katra usg padarīja mani laimīgāku un piedzimšana vispār radīja nebijušas sajūtas. Varu likt roku uz sirds un teikt, ka savā mūžā neesmu nevienu tā mīlējusi. Iepriekš no tā vārda baidījos. Nesaprotu, kā var to neizjust, bet es nevaru spriest par visiem un nevaru nevienu nosodīt.
Man ir bijuši brīži, kad gribās ielīst zemē, bet ne jau tāpēc es savu bērniņu mīlēšu mazāk. Biju ar to rēķinājusies, ka super puper viegli nebūs.
Un nē, es neesmu no tām, kas fb liek pampera bildes, bet par mazās sasniegumiem ļoti priecājos (sāk velties, rāpot, stutējas kājās, pasaka pirmo vārdiņu) un man tas šķiet pavisam normāli.

Ne mums te viņu tiesāt un kritizēt. Izskatās, ka daļai te ir grūti aptvert, ka visas sievietes piedzimstot bērnam nekļūst bezgala laimīgas, apgarotas un mīlestības pilnas. Kāda savu bērnu mīl ļoti, kāda drusku, kāda vispār nožēlo, ka bērns ir laists pasaulē. Neviens nesaka, ka Sniegputeņa situācija ir laba un apsveicama, bet viņai ir tiesības justies tā, kā viņa jūtas.
Sniegputenis, situācija ir tāda, kā ir. Izklausās, ka Tev ir grūti samierināties, pierast pie savas jaunās dzīves, bērna, bet es Tev ieteiktu tik ļoti neieciklēties uz savām kļūdām, nožēlu, bet tā pa īstam aptvert savu jauno situāciju, izvērtēt iespējas, kā dzīvot tālāk ar savu bērnu, lai jums abiem būtu maksimāli labi. Pieņem to visu kā izaicinājumu izveidot savu dzīvi tik labu, cik iespējams, no šīs ne tik labās situācijas.

Feline, savu bērnu nevienam neatdošu, mana māte būtu ļoti neapmierināta un šokā par šo lēmumu. Kādēļ Jūs neejat pie ārsta un nemeklējat risinājumu neauglības risināšanai?
Abortu neuztaisīju, jo bērnu gribēju un cerēju, ka vīrietim mainīsies domas, kas bija mana lielākā kļūda. Man bija garš pārdomu periods un ļoti šaubījos. Vairākas reizes biju nolēmusi abortu veikt, bet tomēr nē..
.
Un savu bērnu nevienam neatdošu. Tā ir mana atbildība un rūpēties rūpējos. Viņam ir mājas un ko ēst.

Marissa, paldies. Es šīs diskusijas iespaidā saprotu, ka ir jāmaina attieksme. Varbūt tiešām pēcdzemdību depresija, es ļoti ceru, ka nākotnē bērns būs prieka avots.
Un par bērnu es slikti neizsakos nevienam, tikai šeit diskusijā, varu izpaust dziļākās sajūtas un raizes.

Sniegputenis
Lai Tev nepietrūkst izturības un tavam bērnam tavas uzmanības. :)
Un padomā par to, kāpēc kā svarīgāko (pirmo) argumentu bērna neatdošanai, Tu piemini mātes reakciju...