Kāpēc jūs gribat bērnus?

Man gribas kopā 3 bērnus, bērni ir liela laime, kurā jāiegulda daudz laika (l) Kādreiz gribēju vienu bērnu, satiku vīru un viņš gribēja piecus. Nonācām pie kompromisa par 3! :-D

Pagaidām bērnus negribu (23 g.), un neplānoju tuvākos 3 gadus noteikti, lai gan mana mamma un drauga vecāki ļoooti priecātos par to. Bet jūtu, ka pagaidām nav īstais brīdis, gribās vēl kā saka padzīvot sev.

Es arī esmu mamma, bet vientuļā. Nevarētu teikt, ka bērns nav svarīgs, bet nav svarīgākais manā dzīvē. Esmu nogurusi no ikdienas pakļaušanas viņam, ka nevaru nekur normāli aiziet patusēt, satikt draudzenes, kam mans bērns ir lieks. Egoistiski, bet man nepatīk tērēt naudu uz viņu, jo tad mazāk tā paliek man pašai. Gribu būt pastāvīga un dzīvot tikai sev.. Sen jau vairs nevaru ballēties un nākt mājās pēc trijiem, četriem naktī, tā vietā parasti mierinu sīko, lai beidz aurot.
.
Kā arī vainoju grūtniecības hormonus pie šķiršanās no drauga. Jūtos slikti, ka paturēju bērnu, jo pazaudēju vīrieti, ko mīlēju vairāk par jebko citu uz pasaules..

Sniegputenis, ļoti labi var saprast tavu besi un nogurumu. Neteiktu, ka man ir super daudz palīgu, taču tik traki nav, ka viss tikai uz maniem pleciem gulstītos.
Tavs sīkais arī noteikti auro tāpēc, ka jūt tavu neapmierinātību ar situāciju!
Es tikai nesaprotu vienu.. kā var mīlēt cilvēku un uzskatīt, ka viņš ir tik nenormāli cienīgs tavas mīlestības, ja viņš ir spējīgs pamest savu bērnu un tevi (hormonu dēļ)???:-D Manējais mani sūta iedzert tēju, kad man uznāk melnie.
A, ja viņš mani pamestu, tad tikai novēlētu veiksmi nabadziņam turpmāk nesaskarties ar nekādām problēmām dzīvē!
Nu, kaut kā tā.. man neviens vecis neliksies svarīgāks par manu bērnu!

Vīrietis negribēja bērnu, jo abi jauni un teica, ka būtu jātaisa aborts. Kaut kā mistiski palikām kopā, bet grūtniecības laikā man aizgāja ciet un mēģināju panākt, ka šķiramies. Sanāca. Tagad esmu viena un nožēloju savas izvēles.

Bērns jau nav vainīgs, ka tu nevari ballēties un pirkt lupatas uz nebēdu. Izlēmi paturēt, tad proties arī saprast, ka tā bija tava izvēle. Ja vīrietis aizbēg un nerūpējās par bērnu ( nav uz tavu gadījumu sniegputeni atiecināts), tad tāds vīrietis vispār ir lupata. Nekad nēesmu sapratusi tos vīriešaizstāvjus, ka redz viņiem grūti - sieva nedod, bērns auro un beigās sievietes vēl uzdrošinās bērnu vainot, ka viņu princis aizjājis.

Sniegputeni, cik Tev liels bērns? Manuprāt, ar lielākiem bērniem, nu vismaz 7 gadus veciem (daži jau 5 gados ir cienīgi sarunu biedri), ir riktīgi interesanti. Es gribētu bērnu, ja es varētu izsvītrot no dzīves to vecuma posmu, kas ir no 1 līdz 5 gadiem. Jaundzimušie man pat tīri labi patīk. Manuprāt, dzīvot kopā ar 1-5 gadus vecu bērnu ir tīrākās šausmas. Pēc ciemošanās vietā, kur ir tik mazi bērni, ar jūtos izsmelta, iztukšota, pārgurusi un izbesījusies pat tad, ja man ar bērnu nav jāspēlējas. Diemžēl es apzinos, ka tieši tas vecuma posms ir laiks, kad bērnam iemāci pamatlietas, kad veidojas personība, ja to laiku ignorē, ar bērnu nedarbojas, tad izaugs neaudzināts jampampiņš. Vienai draudzenei ir 12 gadīga meita, ar viņu ir tiešām ļoti interesanti. Man patīk pusaudži, es protu likt smaidīt pat drūmākajam un dumpīgākajam 15 gadniekam.

Izklausās pēc ļoti gudra vīrieša pēc kura noteikti būtu jāilgojas un visu dzīvi jānožēlo, ka vairs neesat kopā. Tev visdrīzāk nevis ciet aizgāja, bet acis atvērās. Tad, kad jāsekso bija, tad jau laicīgi sarunājāt, ka ja, nu, kas, tad aborts? Jeb viņš tikai pēc grūtniecības iestāšanās saprata kādā veidā bērni rodas?

Ja bērns nebūtu, es varētu to darīt. Tagad jau pasargdievs nopirkšu pati sev kaut ko, noēdīs bez sāls. Bērnam jābūt prioritātei, svarīgākajam, kas ir un par sevi jāaizmirst. Ir grūti.
Bērnam ir daži mēneši. Gaidu to brīdi, kad sāks saprast lietas un nebūs tikai guļošais režīms, jo tagad viņš tiešām tikai ēd, dirš un raud.
Es bērniem patīku, ļoti, visos radu saietos viņi ir man apkārt lipuši kā traki, lai gan man diezgan neitrāla attieksme. Tādēļ brīnos, ka savs saistās tikai negatīvām emocijām.

Vīrietis laicīgi pateica, ka bērnus negrib un mums nav iespēju uzturēt. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, trīcot gāju pie viņa, jo zināju, ka viņš ir pret.

Te tiešām ir apbrīnojami kadri...bet tàdi jau laikam daudzi uz zemes...vienkārši WTF..cik stulbas gan var būt sievietes..

Sniegputenis

Kā arī vainoju grūtniecības hormonus pie šķiršanās no drauga. Jūtos slikti, ka paturēju bērnu, jo pazaudēju vīrieti, ko mīlēju vairāk par jebko citu uz pasaules..

Un no tavas iepriekšējās diskusijas:

Es esmu teikusi puisim vairākas reizes, ka attiecības jāpārtrauc un es vairs negribu ar viņu būt kopā, un mums nav nākotnes. Bet nekad nav sanācis arī pārtraukt attiecības, jo puisis uzskata, ka esmu visa viņa dzīve, man jau vajag, lai viņš saprot, ka mums nav nākotnes.

Vēl nesen tavs puisis, kuram Tu biji visa pasaule, Tev traucēja dzīvot un Tu par varītēm centies tikt no viņa vaļā.
Tagad, kad savu plānu realizēji, Tev bērns traucē dzīvot, bet vajag atpakaļ puisi, kuru pēkšņi mīli.
Tu pati kaut saproti, kā tas izskatās no malas? (t)

Man nervi sagāja uz īso. Vīrieti sāpināju pārāk daudz.`

Sniegputeni, iespēja ir vienmēr, ja ir galva uz pleciem un kaut kāda atbildības sajūta.
Kurš tevi noēdīs bez sāls? Ja jau tev savs bērns saistās ar negatīvām emocijām un negribi viņam neko pirkt, tad paseko līdzi fb grupām, kur atdod pret kādiem kārumiem ko noderīgu bērnam. Nebūs jāpērk, varēsi sev kaut ko jaunu nopirkt! Neesi interesējusies par iemesliem kāpēc tavs bērns raud? Tas arī varētu būt iemesls, kas ikdienu padara tik grūtu, jo īpaši ja vienai jātiek ar visu galā! Ko tavi vecāki? Nepalīdz, neatbalsta?

tagad viņš tiešām tikai ēd, dirš un raud.

Parasti es kaut ko tādu ignorēju, bet, nu, šis ir vienkārši pretīgi. Kā, kā, tā var runāt par savu bērnu? Un arī visu augstāk minēto. Tiešām te gribas teikt, ka diemžēl tik daudzām normālām sievietēm nevar būt bēŗni, kamēr tādām var. Cerams, ka Tu attapsies, kamēr bērna dzīve nebūs izpostīta.
Un normāls vīrietis nekad, nekad nepamestu savu bērnu - ne tāpēc, ka nav naudas, ne tāpēc, ka sievietei hormoni trako..

Sniegputenis
Tu nepieļauj iespēju, ka ja nesakārtosi savu galvu, tad pēc gadiem jau raudāsi ne dēļ vīrieša, bet dēļ pašas bērna?
Un neaizmirsti, ka vīrieši nāk un iet, bet katrs bērns tā ir viena vienīga iespēja, un viss ko Tu salaidīsi grīstē tagad, savas nepacietības, savtīguma un galu galā muļķības dēļ, Tev būs jāizstrebj mūža garumā.

+++ Caloo

Vismaz es viņu paturu, nevis ielieku babybox vai bērnunamā. Dzīvoju, kopju, bet tas viss ir ar negatīvu pieskaņu.

Īstenībā ielikt baby box nav slikts variants, viena paziņa adoptēja puisīti no baby box, pašai bērni nevarēja būt mīlošāku māti un labākus dzīves apstākļus grūti iedomāties, puikam ir pamatīgi paveicies.
Es nemudinu Sniegputeni iet uz baby boxu, vienkārši šī sistēma, manuprāt, ir ģeniāla: sieviete, kura negrib bērnus, tiek no bērna vaļā visētiskākajā iespējamajā veidā, neradot nevienam nekādas problēmas, neradot tam bērnam visādas bērnības traumas, un normāli cilvēki viņu uzaudzina par kārtīgu pilsoni. Kādus cilvēkus jūs pēc 20 gadiem gribat redzēt nākotnē? Harmoniskus, izglītotus, gudrus, laipnus, kārtīgus, vai arī alkoholiķus ar bērnības traumām un 9 klasēm?