Kāpēc jūs gribat bērnus?

Protams ir sievietes, kurām noteiktu iemeslu dēļ nepamostas nekādi mātes instinkti, bet tā ir problēma, kura jārisina!

kapeec jaarisina? ir cilveki kuriem vnk ir vienalga par to, viniem ir citas prioritaates dziivee.
Es peedeejaa laikaa loti domaaju par so visu - kas ir normaali,kas nee? nu kurs gan to izlemj? ja cilveks ir apmierinaats, kapeec vinam kaut kas buutu jaamaina, tikai tapec,ka citiem liekas,ka tas nav normaali?
ok, nezinu kaa ir krabja variantaa. Bet nav jau teikt,ka vina ir depresijaa un katru dienu paardziivo deel taa. Vienkaarsi audzina neitraali savu beernu un viss.

Man vispār liekas, ka tā " sabojāsi bērnam psihiku", ja nedarīsi tā un tā, ir ļoti pārspīlēta. Bērna psihi var čakarēt arī dārziņš, skola, suns, kaķis. Un tās teorijas - kā tu pret bērnu tā bērns pret saviem, nu ne vienmēr tā tas ir.

Domāju, ka fakts, ka pats tuvākais tevi īsti nemīl vai tēlo mīlestību, ir pietiekams iemesls sačakarētai psihei.

kā tu pret bērnu tā bērns pret saviem, nu ne vienmēr tā tas ir.

Nē, var būt arī otra galējība, ka savam gribēsies dpt to, kā nebija pašam. Un sargāt, sargāt, sargāt.
Nedomāju, ka bērnam būs vienalga un viņš nesapratīs, ka vecāki viņu nemīl vai nemīl stiprāk par suni, kaķi, kosmētiku, sevi utt..

Un kur ir pierādījums, ka bērns to izjūt? Var jau daudz un skaisti runāt, ka bērns jūt aukstumu no mātes puses un kas tik vēl, bet fakts tāds, ka neviena nezina, kā ir krabja gadījumā. Ar to visu viņa ir padalījusies te - rūpējas par bērnu un mīl, tikai pa savam - bez liekām histērijām un ucināšanas. Iespējams. Iespējams arī nē, neviens to nevar zināt.
Un cik daudziem bērniem ir sačakarēta psihe pat ar visu to, ka bija mīloši vecāki.

Un, nē, mans komentārs nebija tieši kādai meitenei adresēts, bet vispār.

nu gan diskusijas izvertusies. :D

un ko tad vinai dariit? iet pie speciaalistiem , chakareet sev dziivi, tikai lai beernam buutu labi?

juus domajat, ka tai meitenei vispar interesee, ko jus domajat?! :D ja vinai nav tas milestibas, vina neskraidis pie nekadiem specialiesiem, lai tikai vinas nemilamajam bernam butu gaisa nakotne :D
/
nav jau teikts,ka berns bus nelaimigs/
/
Mana mate ari mani nekad nav milejusi, bet es isti to neesmu izjutusi ka baigo problemu, nu ir jau citreiz bijis skumji, vairak gan berniba, bet es nekadas problemas ar viriesiem vai atklat savas emocijas neizjutu.
Turklat manas krustmates meitas, kas augusas paarakajaa milestibaa ir tik naidpilnas.

Nē, labāk iet pie speciālista, sakārtot savu prātu un dzīvi, lai būtu gan pašai, gan bērnam labi! (l)

Mana mate ari mani nekad nav milejusi, bet es isti to neesmu izjutusi ka baigo problemu, nu ir jau citreiz bijis skumji, vairak gan berniba, bet es nekadas problemas ar viriesiem vai atklat savas emocijas neizjutu.
Turklat manas krustmates meitas, kas augusas paarakajaa milestibaa ir tik naidpilnas.

Varbūt tāpēc Tu nevēlies bērnus?

nezinu, nezinu. :D man nekad nav bijusas taadas sleeptaas veelmes, ka es gribu beernus, bet citiem saku,ka negribu. Man vienmer bijusi vienaldziga attieksme.
Mani vairak iepriecina panakumi karjeraa, tas man liekas interesantaak un ar lielaaku jeegu

Es gribētu bērnu, jo vēlētos turpinājumu sev un mīļotajam. Kādu mazu cilvēciņu, kam iemācīt visu labāko, ko es zinu, izaudzināt par labu cilvēku. Bet vienmēr, kad par to domāju, uzpeld doma par to, vai es spēšu būt gana laba mamma, vai nepieļaušu kļūdas, kas bērnam sabojās veselību un viņš mani par to vēlāk ienīdīs. Bet es noteikti neminētu tādus iemeslus kā - lai ir kāds, kas vecumdienās atnāk ciemos, lai ir kāds, kas ūdeni atnes un lai nav jādzīvo pansionātā. Bērns nav kaut kāds garants vecumdienām. Tas ir mīlestības turpinājums, manā skatījumā :-)

Neuztraucaties! Man viss ir kārtībā. Man nav depresijas un es nejūtos skumja katru dienu. :D Un speciālistus man arī nevajaga, jo es jūtos apmierināta ar sevi.

Neesmu nekāda bērnu mīle, sveši nepatik, esmu arī diezgan egoistiska, bet savu mīlu vairāk par visu.
Vispār fascinē cilvēku domāšana te..visi tik aprunā to vai normāla tā krabis vai nē...jā var saprast tādu situāciju, ir cilvēki kas vnk tam nav radīti, nav màtes jūtu utt. Bet tāpēc nav jāžēlo un to jauztver ka pilnīgi normālu. Bet kā ar to kà jūtas un jutīsies šis bērns? Kamēr to bērnu nav viss ok protams, kāda starpība lai dzīvo kā grib, bet ir tā ka šis cilvèciņš ir šajā pasaule ienācis, tu esi par viņu atbildīgs un sorry bet tas neaprobežojas tikai ar primitīvu rūpēšanos, neviens tev paldies neteiks par pamperu mainīšanu, apģērbšanu, barošanu..to var jebkurš, nekas apsveicams.
Mīlestība ir ļoti svarīga, bērns to jūt, arī to ja nav šīs mīlestības un JĀ tas ietekmē un traumē psiholoģiski. Nekas pārspīlēts.
Esmu to arī dzīvē redzējusi, no bērnu puses tas izpaužas dažādi, dažādos vecumos, ļoti skumji, žēl to bērnu, var ari manīt ka tam bērnam nevajag to kārtējo rotaļlietu kas ir jau pilna māja vai citas materiālās lietas, bet vienkārši vairak mammas uzmanības un mīlestības.
Īsti nesaprotu to, kapēc tad dzemdēt ja tie bērni nepatīk, negrib...tikai sev sabojā dzīvi plusā vēl nevainīgam mazam cilvēciņam. Kas tā par domāšanu? Vai drīzāk nedomāšana ar galvu vispār...

un ko tad vinai dariit? iet pie speciaalistiem , chakareet sev dziivi, tikai lai beernam buutu labi?

Lol...jā nu pats vainīgs ka piedzima :D

Mīlestības stiprumu nav iespējams izmērīt un tai nav vienota mēraukla...nevajag pārmest otram nemīlēšanu, ja tas ko cilvēks jau jūt ir lielākais uz ko viņš ir spējīgs...tāpēc jau mēs katrs esam savādāks un savādāk izjūtam šo pasauli.

krabis-ooo tu dzīvo kopā ar bērna tēvu?
Mana druška piedzemdēja bērnu no savas lielās mīlas 19 gadu vecumā, pēc bērna dzimšanas uznāca bezdinks, gribēja vēl patusēties. Atrada jaunas mīlas, un bērns tika nogrūsts tēvam un tēva vecākiem. Tēva vecāki goda cilvēki arī viņu audzina, māte saka, ka nav baigā mīla pret bērnu, un satiek labi ja reizi mēnesī. Tā arī tusē un strādā nakstklubā.

krabis-ooo tu dzīvo kopā ar bērna tēvu?

jā, šis nav tas gadijums, kad ir neveiksmīgas attiecības ar vīrieti

Vienkārši ir dažādi cilvēku tipi. Ir mammītes un ir karjeristes, kā arī kaut kas pa vidam. Abas šīs ir galējības, taču tādas dzīvē pastāv. Labāk, protams, vidusceļš, bet ne visiem tas iespējams vai pieņemams.
Un, starpcitu, interesants paradokss, ka tieši mīlošajām mammītēm izaug memmes dēliņi, par kuriem šajā forumā bieži cep diskusijas.