Kāpēc jūs gribat bērnus?

Kāpec neuzraksti kuras ir tās?
Šaubos, ka normālas sievietes rakstitu privatas vēstules ar draudiem par lietām kurām nekāda daļa ;)

Ko es nokavēju, ko tik šausminošu krabis uzrakstīja,ka viņai metas virsū ar draudiem?

MissMia Viņa uzrakstīja, ka neizjūt tik lielu mīlestību pret savu bērnu.
Negribu kopēt viņas komentāru, lai neizraisītu vēl jaunas draudu vēstules, bet tu vari atrast šo komentāru 8.lpp šajā diskusijā.
Manuprāt, viņai ir visas tiesības justies tā, kā viņa jūtās.

Galvenais, ka sākumā nekas netika aizskarošs un rupjš izteikts par krabja komentāru, bet turpinajumā tika no mušas uzpūsts zilonis. It kā citas nedrīkstetu pateikt, ka viņām žēl ir par šādu situaciju. Bet tad sākas muldēšana par kakām un berna milestību :D

Ai taču beidziet. Es gribētu ticēt, ka viņa par savu bērnu rūpējas pēc vislabākās sirdsapziņas, un to mīlestību visticamāk izjūt no otra vecāka. Negribētos domāt, ka tas bērns aug nemīlēts un sliktos apstākļos. Tādēļ vien, ka kāda neizjūt to mīlestību tik stipri kā jūs, nav iemesls mesties virsū.
Nu tak apdomājat ko jūs sakat un darat, un beidzat brukt krabim virsū. Nejau viņa bērnam dara pāri.
Un es domāju, ka nenāktu par ļaunu uzrakstīt, kuras tad ir tās trakās kurām patīk mētāties ar draudiem forumā.

Galvenais, ka sākumā nekas netika aizskarošs un rupjš izteikts par krabja komentāru, bet turpinajumā tika no mušas uzpūsts zilonis. It kā citas nedrīkstetu pateikt, ka viņām žēl ir par šādu situaciju. Bet tad sākas muldēšana par kakām un berna milestību

Vispār tu biji pirmā,kas pamanījās krabi nozākāt,bet no tevis neko citu nevar gaidīt. :-)
Krabi cerams,ka neņem tik ļoti pie sirds visas tās nejaucības,ko tev meitenes ir sarakstījušas. Svarīgākais ir tas,ka tikai tu zini kāda ir situācija,kā arī tu noteikti esi savam bērnam pietiekoši laba mamma. Turies. (l)

Un es domāju, ka nenāktu par ļaunu uzrakstīt, kuras tad ir tās trakās kurām patīk mētāties ar draudiem forumā.

++

Sen jau ir pierādījies, ja tu nedomā kā visi un nedari to ko visi, tad noteikti kāds mēģinās iebīdīt smadzenes pareizajā virzienā. Tas, ka kāds domā un dara savādāk nekā visi pārējie nenozīmē, ka tas cilvēks ir sliktāks.

Tās, kuras uzbrūk krabim, cerams, pašas nav un nebūs mammas. Ja viņās ir tik daudz naida, ko izgāzt uz citu cilvēku, tad bail domāt, ko viņu nabaga bērniem jāpārcieš.

Tās, kuras uzbrūk krabim, cerams, pašas nav un nebūs mammas. Ja viņās ir tik daudz naida, ko izgāzt uz citu cilvēku, tad bail domāt, ko viņu nabaga bērniem jāpārcieš.

+++ Labāk tomēr skatīties savā virzienā pirms uz citiem ar pirkstu rādīt! :)

Man bērni (sveši) patika, pamatskolā domāju, ka būšu bērnudārza audzinātāja. Vienā brīdī bija klikšķis un bērni sāka riebties, negribēju redzēt svešus un arī par saviem nedomāju. Kad uzpeldēja jautājumi, cik nākotnē gribētu bērnus, vienmēr smīnot atjokoju ka noteikti būs vismaz pieci. Ar šīsdienas prātu saprotu, ka tā nepatika bija sekas no lielās "laimīgās" ģimenes burzmas, kurā, kā intraverts cilvēks, smaku nost. Vienā brīdī visa bija par daudz.
Saprotot to, kā mans bērns ienāca šajā dzīvē, kā viss varēja beigties, cik no ārstu teiktā varēja piepildīties...es patiešām priecājos par katru viņa soli, par to, ka viņš ir spējīgs redzēt, dzirdēt, runāt, saprast, skriet un just nebeidzamu mīlestību pret visu sev apkārt...to viņš varētu dāvāt visiem kuriem tās trūkst.
Par vienu es esmu pārliecināta, lai cik lielu mīlestību mēs justu pret savu bērnu, visa pamatā (nu vismaz man) ir izaudzināt savu bērnu par labu cilvēku.

Par vienu es esmu pārliecināta, lai cik lielu mīlestību mēs justu pret savu bērnu, visa pamatā (nu vismaz man) ir izaudzināt savu bērnu par labu cilvēku.

Piekritu. Un caur sadu pieredzi ari pasiem klut labakiem.

Nopietni???
Ir miljons reižu lasītas diskusijas no sērijas "Visas mātes mīl savus bērnus, neviena sieviete nekad nenožēlo bērnu radīšanu, tā nevar būt, tas nav iespējams, ja tā saka, tad melo". Te ir uzskatāms piemērs ar sievieti, kura par savu bērnu rūpējas, nav vardarbīga, vienkārši atzīst, ka nožēlo bērna radīšanu un ka bez bērna bija labāk. Un jūs viņai brūkat virsū!!!! Vienkārši wtf? Tas, ko es negribu dzirdēt un kas man nepatīk, tas neeksistē un tam nav jābūt, ja? Tādu sieviešu ir daudz, vienkārši viņas to publiski nesaka šī te paša iemesla - baidās no sabiedrības nosodījuma.
Tām, kas sūtīja vēstules krabim, gribētu pajautāt, ko tad viņai tagad darīt? Kā teica mana vectēva māsa - atpakaļ neiebāzīsi.
Bet krabim respect par to, ka nebaidās to atzīt.
Uzskatu, ka šim piemēram jākalpo kā mācībai: šķiet, ka bērnu radīšana varētu nebūt laba ideja? Nedzemdē! Nebūs labi.

Daenerys1, sasmējos (nełaunojies gan) - labi gan, ka tu nevienam neuzbrūc :-D

Bērns bija loģisks attiecību turpinājums , bet es neesmu no tām , kas lēkā apkārt bērnam un uztrauca par vēdera izejas biežumu un saturu. Man ir savas audzināšanas metodes un es pret savu bērnu izturos kā pret līdzīgu jau no dzimšanas brīža.
Mans bērns ir mans , sveši bērni manī sajūsmu neraisa. Manai ir gandrīz 3 gadi un es tiešām nezinu , kas ir negulētas naktis un kliegšanas/histērijas bez iemesla. Par šo man bija vislielākā neizpratne , te pat forumā bija meitenes kuras teica, ka es bērnu neesmu pelnījusi, dzemdēšu 24h un trakās elles mokās , kā arī visādi citādi aplauzīšos. Rezultātā šķiet aplauzās viņas :D :D :D

Par suni uztraukties vairāk, nekā par savu bērnu.. īsti normāli tas nav.
Protams ir sievietes, kurām noteiktu iemeslu dēļ nepamostas nekādi mātes instinkti, bet tā ir problēma, kura jārisina! Teikt, ka tas ir normāli - nav normāli!
Ir sievietes, kuras tikai pēc bērna 3 gadu sasniegšanas vēršas pie speciālista un saprot, ka īstenībā ir normālas sievietes, kuras savu bērnu mīl (vēlams vairāk vai tikpat, cik suni).:-D
Nē, nu, var jau dzīvot arī tā un nemīlēt savu bērnu, ja pašai tā ir labi. Tikai jāsaprot, ka tā dabā nemēdz būt un tā ir kāda kļūme sistēmā, kuru var arī labot.. ja grib!

Es varu publiski atvainoties Krabim, jo mans izteikums par kosmētiku un drēbēm bija nevietā. To es atzīstu!
Jā, man arī nav skaidrs, kā suņa labklājība var būt svarīgāka par pašas bērnu, taču piekrītu, ka ne man kādu tiesāt par viņa sajūtām.
Un absolūti nesaprotu meitenes, kas kaut ko vēl privāti raksta. Pašas esat svētās?

Mēnesnīca, tad citē ko es TĀDU pateicu, ka tas ko es pateicu ir nozākāšana? Tas, ka pateicu, ka esmu šokā? Tā ir nozākāšana?
Undiya, Tu izsauc pret sevi uguni, gaidi 10 lappušu palagus ar moralizēšanu :-D

XZY, neuztraucos! :-D
Kā tad ar tām sievietēm, kurām bērni vienmēr riebušies, bet kaut kā sanācis, ka tas bērns tomēr piesakās un ir?! Un kāpēc tomēr liela daļa no tām savus bērnus mīl vairāk nekā savus suņus? Manuprāt, mātes instinkti tur pie vainas, jeb, jūsuprāt, viņas vienkārši nav bijušas 100% bērnu nīdējas?!

Parakstos zem Undiya vārdiem un uzskatu, ka var jau rūpēties un pāri nedarīt, bet bērns taču jūt to nemīlestību un atsvešinātību! Nevar gribēt, ka tas paliks bez sekām, bērnam pieaugot. Ceru, ka krabis ir vērsusies pie speciālista, jo, lai arī saprotu, ka tā mēdz būt un krabis pati tur neko nespēj padarīt, tomēr jāsaprot, ka psihe nav mazais bērns un nākotnē bērnam var būt problēmas dzīvē tieši emocionālā plāksnē un savā nākotnes ģimenē.