Kāpēc jūs gribat bērnus?

Vienas kūst, citas nē, bet es neko slimu neredzu, ja mamma priecājās par bērna pirmo zīmējumu, dzejolīti, pirnajiem solīšiem vai ko citu. Tās sajūtas man nav traucējušas darbā, universitāte vai vēl kkur. Un ja kādai tas liekas slimi, mīlēt savu bērnu, tad piedodiet, bet ar galvu pašām nav kārtībā.
Pie tam tie nemammu argumenti tiešām var laist gar ausi un neiesaku kādai pie sirds ņemt.

Protams, ka neviens nesaka, ka tas ir kaut kas slims. Tas ir ļoti jauki un forši. Es arī priecājos par savu māsīcas meitenīti, viņa pašlaik ir mana milestībiņa, priecājos par draudzeņu bērniņiem un visiem priekiem (l)

Pavisam vienkārši - tas ir vairošanās instinkts. Paskat, kā kaķenes vairojas un nemaz nedomā par to, kāpēc un vai nav par daudz to kaķēnu viņām, ņemot vērā, ka runcis neliekas ne zinis un nepiedalās kaķēna audzināšanā. Un vai tad kaķene nepriecājas par savu bērnu, kad atnes pusdzīvu peli un skatās, kā kaķēns to medī? Lūk, tas viss ir mums no dabas dots, tāpēc, ja kaut kas ir "slimi" tad tas, kas ir pretējs tam, jo tikai slimie nevairojas.

Visi cilvēki nav vienādi un tie, kam nepatīk/negrib bērnus nav slimi. Mēs dzīvojam laikmetā, kad mums ir iespējas dzemdēt vai nē. Nav nekādi vairs viduslaiki, kad sievietei bija jādzemdē un tas bija viņas vienīgais uzdevums. Tāpat man nepatīk visas tās mūžīgās bļāvējas, ka bērns ir dieva dāvana utt un ka aborts ir slepkavība. Šobrīd sievietei ir visas iespējas izvēlēties nedzemdēt un būt egoistei un dzīvot sev nevis bērnam un nevienam nav tiesības viņu nosodīt savu lēmumu dēļ. Tāpat nevajag nosodīt cilvēkus, kuri vēlas bērnu un ģimeni.
Man bērni neraisa nekādu prieku un sajūsmu. Ja man kādreiz tāds būs, tad varbūt pēc gadiem 7. Es atbalstu abortu, ja negrib bērnu, tad labāk to izbeigt, nekā tam mazajam cilvēkam dzīvot nelaimīgam un neaprūpētam.
Krabja gadījumā, neredzu neko šausmīgu. Viņa rūpējās par bērnu, taču nav tā nenormālā ucināšanās un sajūsma, tā arī var būt, bet lūdzu nepārmetat cilvēkam, tikai tāpēc, ka jūs uzskatāt par 'normu' būt nenormālā 'hype' par bērnu un ucināties un priecāties par visu. Cilvēki ir dažādi.

Mīlēt bērnu, rūpēties, priecāties par viņu nav slimi, slimi ir sajūsmināties par katru kaku, nosmulēto muti, spiegt un lēkāt aiz sajūsmas par katru uzmālēto puķīti vai izkrāsoto lappusi krāsojamajā grāmatā.
Es starp citu esmu no tās paaudzes, kur vecāki savus bērnus uzskatīja par kaut ko ļoti īpašu, visai manai klasei vecāki teica "Tu būsi direktors! Tu tālu tiksi! Vienam klasesbiedram mamma 11.klasē nāca un ar asarām acīs teica: "Mans dēliņš, viņš tik gudrs, tik talantīgs, muzicē, olimpiādei gatavojas , viņš tālu tiks!" Tika, tika, 26 gados bezdarbnieka statuss, marihuāna un komunālais dzīvoklis. Nevajag pārspīlēt.

Es nēesmu redzējusi nevienu mammu, kura spiegtu un lēlātu no bērna kakas. Tā kā, ja kāds pārspīlē, tad tā esi tu.

Bet es esmu izmetusi no draugiem.lv sievieti, kura katru dienu postoja bildes ar savu dēlu uz poda, bonusā nosmulētu muti, rakstot "mans mīļukiņš". Vari domāt, ka es pārspīlēju, man nevienam nekas nav jāpierāda :-D

Daenny, mazs bērns sevi apzinās citādāk kā pieaugušais. Mazs bērns sevi un savu pašvērtību redz atspoguļotu citu cilvēku attieksmē un reakcijā pret viņu. Es sajūsmā lēkāju par savu audzēkņu spēju noturēt zīmuli vai karoti, iespert pa bumbu vai noglaudīt galvu otram bērnam. Nevis tapēc, ka es esmu ar bērniem apsēsta histēriķe, bet tapēc, ka bērniem vajag pozitīvu feedback, lai iemācītos, ka viņi ir labi un vērtīgi. Tad, kad viņi ir droši par to, ka viņus redz un par viņiem tur rūpi, tad arī mācīšanās iet vieglāk.
Es negribu būt rupja, bet šādās tēmās kā šī var redzēt kā un kur tev kā šaura kurpe grauž un spiež tās lietas, kuras tava mamma tev bērnībā nesniedza. Ja tava mamma būtu vairāk sajūsminājusies par taviem pirmajiem soļiem it visā, tad tev būtu vieglāk to darīt pašai. Bet, vecāki mūs sačakarē (un es neesmu izņēmums).

Man ar tada viena radiniece bija, bet dels paaugas un trakaa bilzu liksana pargaja. Tiesi tik vienkarsi.

slimi ir sajūsmināties par katru kaku, nosmulēto muti, spiegt un lēkāt aiz sajūsmas par katru uzmālēto puķīti vai izkrāsoto lappusi krāsojamajā grāmatā.

neesmu nevienu tadu sastapusi, :-D:-D:-D

NordicBelle, es zinu, ka tas tā ir. Starp citu, Tu maldies - es saņēmu ļooooti daudz mīlestības un uzslavu no mammas, un, jo sevišķi, no vecvecākiem. Man tā "trauma" drīzāk ir uz otru pusi, arī mana ģimene uzskatīja tāpat kā Tu, ka bērni ir jāslavē un atzinīgi jānovērtē it visas viņu darbības, tāpēc es smaku nost tajā mīlestībā. Mani arī slavēja par katru sīkumu. Atceros, kā, būdama introverta, bērnībā laukos slēpos, lai man nav jādzird kārtējie bļāvieni "mana malacīīīīīttttēēēēēē!"

Var jau būt, es tikai atceros, ka tu šad un tad šādās tēmās mini, ka tavā ģimenē ir bijis par maz mīlestības un siltuma.

Man ģimene nudien nav nekāds paraugpiemērs labai ģimenei, bet ar gadiem ejot uz priekšu, sāku just sevī vēlmi pēc bērniņa parādīšanās manā dzīvē. Šobrīd šķiet, ka kādus 2 noteikti gribētu. Laiks gan vēl rādīs, kad un ar ko :) nejūtu nepatiku pret svešiem bērniem - ļoti patīk gan radu, gan draudzeņu mazie. Bet katram cilvēkam ir tiesības uz privāto dzīvi (un šeit forumā to aizmirst) un līdz ar to, izdarīt izvēli par bērna nākšanu pasaulē, vai ne.

NordicBelle, tas ir pārāk sarežģīti, lai to rakstītu šeit. :-D
Ja gribi, varam privāti. :-)

Tev jau nav man jāatskaitās un tev katrā ziņā ir savi iemesli, kapēc tev ir tāds vai citāds viedoklis. Un tas viss ir ok. Tas, ko es vēlējos teikt ir, ka no malas brīžam redzams, ka tu jūtīgi reaģē uz kaut ko, ko pārējie nemaz neievēro.

Bērna ierašanās ļoti maina sievietes ikdienu. To ir grūti pieņemt, ka tagad 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā kāds regulē, kad Tu iesi gulēt, kad celsies, kad tiksi paēst pusdienas, tiksi dušā...
Mamma "strādā" bez brīvdienām. Ja vien kāds neuzņemas pieskatīt mazuli, tad brīvdienu tiešām nav. Brīvai, neatkarīgai sievietei tas varētu būt smags trieciens tieši psiholoģiski.
Ne visi zīdainīši guļ tik daudz kā rakstīts internetā. Būt par mammu ir upurēšanās, ne visas sievietes tam ir radītas. Un tām, kuras nebija gatavas upurēt savu brīvību pat tik ikdienišķās lietās kā miegs un duša, bērna ierašanās ir smags pārbaudījums.

Daenerys, Tu pati ik pa laikam izsakies, ka Tevi tracina cilvēki, kas negrib saprast, ka ne visām jādzemdē, bet vienlaikpus esi kategoriska pret sievietēm ar bērniem. No vienas puses, mēs gaidām daudzmaz saprotošu attieksmi no citiem, bet paši no savas puses citiem igan to negribam izrādīt. Ā, pareizi- ja mātes attieksme pret bērnu lietišķa, tad viņu vēl var saprast, bet citādi - tas taču ir slimi teikt, ka ļoti mīlu savu bērnu, lai tikai kāds nepadomā, ka viņu pārlutina ar labiem vārdiem. Ja kas, ļoti spilgti atceros diskusiju, kur teici, ka vecmamma atzinusi, ka nožēlo bērnu esamību un mazbērnus uztver kā slogu, jo tik spilgtus izteikumus nevar aizmirst.Nevienu nenosodu, tikai liekulīga šķiet klupšana krāgā, ka citu mīlestība pret bērniem ir slima.

Nu nav visiem obligati sevi nemitigi jaatrazo. Ir tiesibas negribet bernus. Tacu tiesi tapat man ir tiesibas klusiba tadas vecmeiats ka Linda Leen un bez berniem uzskatit par nožēlopjamu lūzeri. Tas jau neko nemainis. Katrs paliks pie savam domam.

Kad kāds uzdod šo jautājumu,visbiežāk atbildu,ka man šķiet,ka neesmu radīta bērniem.
Nav tā,ka 100% negribu,man vienkārši ir bail,ka es nespētu viņam dot nepieciešamo un bērnu traumētu.

Principā piparene jau nu neko tādu neuzrakstīja, kas liktu domāt, ka viņa pārspīlē ar bērna mīlestību, kamēr pašas Daenerys izteiksmes veids Mad diskusijā par savu māti ir visai daiļrunīgs - uzdāvināt dāvanu, lai viņa "uz pusgadu no manis atšujas" un neko nepārmet. Tā noteikti ir peldēšana mīlestībā un cieņpilnas attiecības ğimenē.

Tad sanāk,ka šī diskusija ir tikai kašķim. Tieši tā! Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās, kuras objektīvi ar pamatotiem apgalvojumiem atbild uz jautājumu par tēmu. Ja tāda ir diskusijas jēga ( kurš - kuru) - varat turpināt. :|
Man, kurai bērni nešķiet nedz pretīgi vai nemīlami, ir grūti distancēties no saviem uzskatiem par laimīgu dzīvi AR bērniem, līdz ar to man ir grūtāk izprast to otru pusi, piem., Krabi. :-/
Piemēram, viena vai ģībst aiz laimes par vīna vakariem, man vispār negaršo vīns....