es arī mēdzu cīnīties ar dienām, kad neremdināma apetīte. Tajās dienās tā vien šķiet, ka ar visu pasaules ēdienu nepietiktu, lai mani piebarotu.Tā notiek ja organsmā kaut kas trūkst, vai ir emocionāli pārdzīvojum vai prieki (jebkurā gadijumā ietver vārds stress) vai arī tad kad rodas uzbudinājums un seksa trūkums. ja iziesi pastaigāt, paskriet vai pajogot vismaz uz brīdi vēlme pāries, :-)Vai ir vēl variants - nomierināt hormonus (l)
Kā var nomierināt hormonus?Ar seksu! (l) Bet tur arī ir divi varianti, ja sekss ir maigs un patīkams, tad sievietei ēstgriba pāriet, ja traks, tad apetīti uzlabo :D Varbūt ne visām tā ir, bet daļa noteikti.
Jo skaidrs jau ir tas, ka pārsvarā emocionālie pārdzīvojumi/stress ir tas, kas veido to milzu apetīti nevis tas, ka patiešām gribas ēst.Bieži savā galvā padomāju, skatoties uz to ko paņemu vai kad attaisu ledusskapi - vai tiešām es viņu gribu ēst? un tādēļ nākas vien nolikt nost :D
Īstenībā to es nesaprotu, jo man šķiet, ka parastai bez garšām būs mazāk kcal kā ar garšām.