Suns dzīvoklī

Nu man jau liekas ka labāk vispār suņus uz pārāk ilgu laiku vienus natstāt, savādāk viņi gan māju apgriezīs otrādi gan arī būs no stresa nomocīti.

Mazu kucēnu es tiešām negribētu atstāt vienu, pat žēl paliktu un visu laiku tad jauztraucās vai nav ko saēdies vai nedarbus sadarījis utt.

Ja tomēr ņem sunitad jāskatās vai nevar paņemt drīzāk suni kurš ir ļoti mierīga rakstura, neaktīvs, var daudz gulēt utt.

Un protams jāstaigā arī ir daudz, jo vairāk jo labāk jebkuram sunim. Ziemā par salšanu viss ir atkarīgs no vilnas biezuma un izturības. Zinu īsspalvainos takšus kuri no bērnības dzīvoja laukā kā sargsuņi un nesala, bet citi uzreiz sāk drebēt kā paši nelabie.

1. Suņa šķirne nav tikai suņa eksterjers, iesaku ļoti nopeinti palasīties par konkrēto škirņu raksturiem.
2. "Mazās" šķirnes - bišoni, bistonas terjeri, brisles grifoni, kavaliera čārlza spanieli, miniatūrie takši, japānu hini, maltieši, papiloni, pekinieši, pomerānieši, tojpūdeļi, mopši, jorkširas terjeri, krievu toiterjeri, ši-tcu... Nu gan jau ir vēl entās.
3. Jebkāda izmēra sunim vajad dot fizisku slodzi, tāpēc loģiski obligāti ar ar viņiem jāstaigā. Turklāt tāpt jāapmāca un jāsocializē kā leilie.
4. Jā, savai ērtībai var iemacīt arī iet uz paklājiņa, bet tas natceļ pastaigu nepieciešamību.
5. Ir suņu škri9ens, kurām nav pavilnas 9un vairumam mazo nav), tiem ziemā jāģērbj mēteļi (un nevis sumi, bet lai tiešam nosedz muguru. Visiem suņiem vēlams ziemā ķepas smērēt ar tam paredzētām ziedēm, jo pat ja nav auksti, pilsētās tik daudz sāli kaisa, ka ķepas traumē. Zābakus gan nevajag, tie trumē suņa gaitu un līdz ar to muguru.
6. Suns mierīgi var dzīvot tās 8 stundas viens pats mājās. Bet palasiet par suņa pamācību un turēšanu jau pirms suņa, pašiem vieglāk pēc tam.
7. Un ja gribat škirnes suni, tad tikai no kluba, visi citi ir uztjūnēti krnači. Labāk tad uzreiz ņemit maza auguma krnacīti - arī tiem nav ne vainas.