Gribas citu

man riebjas sitie cilveki, vecenes un veci kas iet pa kreisi,ceredami to noslept no otras pusites nesanemot par tadu cucibu sodu!Tadi cilveki nav pelnijusi stabilas atiecibas!

+++

Bet kā rāda pieredze, tādiem vienmēr ir vislabākajā kārtībā un dzīvo kā niere taukos

Un ja kada uzrakstitu, ka vienmer pec 8 gadiem gribesies citu, ieies rutina. Tad ik pec 8 gadiem mainisi, lidz paliksi pie sasistas siles.
Parvari so periodu. Doma par pozitivo, viss nostasies savas vietas, ka tam jabut.
Ja gribi tomer izskrieties, tad nedari to aiz mugguras, bet partrauc iesakto, pirms keries pie ka cita

man riebjas sitie cilveki, vecenes un veci kas iet pa kreisi,ceredami to noslept no otras pusites nesanemot par tadu cucibu sodu!Tadi cilveki nav pelnijusi stabilas atiecibas!

Jūs 8 gadus randiņojat, attiecības neiet uz priekšu ne soli, dzīvojat joprojām pusaudžu attiecību formātā un izskatās, ka neviens no jums nevēlas to mainīt, Tev jau ir apnicis, kādu perspektīvu tur redzi?

Prorams varejam atlauties kkadu padomju laiku dzivokli, bet vai mes tadu gribam?

Nav jau tā ka ir tik viens vienīgs piedāvājums, gan jau ja labi pameklētu tad ko arī atrastu. Un jā, es labāk dzīvotu ar draugu atsevišķi nekā visi kopā vai kad draugs piestaigā.

Ja neizskaidrīsies, tapat pēc laika atrāk vai vēlāk vilks izskaidrīties.
No pieredzes saku.
Bet vari pameiģināt vnk.sarakstīties ar citiem.

Jo tgd man ir tāz ka gribu izskrieties, paskatities kas notuek tirgu. Bet kā bernu tevu es redzu tikai vinu.

Diezgan pieticgas prasības priekš bērna tēva.. :-/

Padomā, kā būtu apgrieztā situācijā... Vai patiktu, ja Tava 2. pusīte sildītu savu rīku citās aliņās un tad nāktu pie Tevis taisīt bērniņus?

Jo tgd man ir tāz ka gribu izskrieties, paskatities kas notuek tirgu. Bet kā bernu tevu es redzu tikai vinu.

Nu laikam jau Tev nāksies izvēlēties - izskrieties pa tirgu vai palikt kopā ar to, kuru redzi kā bērnu tēvu ;) jo abus diezvai dabūsi...protams, ja puisis nav no tiem, kas piedos Tev pilnīgi visu, tai skaitā izskriešanos un atgriešanos pie viņa...
Vispār tiešām priekš 25 gadiem mazliet par traku, kā jau te dažas teica ;-)

Nu mana pieredze ir tāda, ka ļoti agri aprecējos - arī bija lielā pirmā mīla. Un tieši dēļ manis pašas mēs izšķīrāmies - pa lielam ( protams dažādi sīkumi u.tt. arī ir ) . Tad bija periods, kad izskrējos pa pasauli..tieši reālā nozīmē - kad mainīju puišus, kad valstis..Un kad man palika kādi 26 apmēram - satiku savējo..Un tagad tikai tagad es varu teikt, ka es nenožēlo ne to dienu, kad viņu satiku, nenožēloju savu pagātni - jo savādāk es nezinātu ko es vēlos no savas dzīves, no sava vīra. Un tagad - protams, ka arī ir rutīna..ir tā ka brīžam gribas savākt parpalas un mukt prom - bet aiziet ir viegli. Grūtāk ir apsēsties, izrunāties un ABIEM strādāt pie attiecībām. Un man patika Gvinetas Paltrovas vecāku teiktais - kapēc viņi ir tik ilgi kopā: tapēc, ka viņi nekad negribēja šķirties vienlaicīgi !!!

Prorams varejam atlauties kkadu padomju laiku dzivokli, bet vai mes tadu gribam?

Es gan dzīvotu ar puisi (vēl pie tam, ja 8!! gadus esat kopā) vienalga kādā dzīvoklī labāk, nekā pie vecākiem. 25 gadi un vēl šitā dara.

Nee, nav normali.

Es uz viiru pec 7 gadiem skatos un domaju "ko es bed vinja daritu?" , Jo negribu iedomaties blakus gulet, apskaut, samiljot vai sabuchot kadu citu.

Priekš 25 gadiem pārāk bērnišķīgi spriedelējumi. :-D

Atbildi sev- Vai tu redzi sevi ar šo vīrieti pēc 20 gadiem, vai gribi no viņa bērnus? Vai jums saskan nākotnes plāni?

Rutīna ienāk agri vai vēlu jebkurās attiecībās, jautājums, vai abi kaut ko dara lietas labā :)

tad tev bija īstais. bet te izskatās ka nav nekā , tikai pieradums un pieķeršanās

Man pēc gandrīz 7 gadus ilgām attiecībām negribas citu, un vīrs arīnir pirmais. T'a ka katram savādāk.

Nu dažreiz meičas nodzīvo neveiksmīgās attiecībās ilgus gadus, īpaši ja pirmais puisis utt.
ja šaubies, ātrāk tiec no viņa vaļā. būs nepierasti, un varbūt grūti sākumā. arī ar citiem... bet labāk katrā ziņā, vismaz normālu dzīvi sāksi, saprotot ka ir arī daudz sakarīgāki cilvēki, un daudz īpašākai tev liks justies citi, ja reiz šis to nedara

Koshka

Ja man un vinam ir 25 gadi. Un?
Nedzivojam kopa, jo mes visu laiku macijamoes utt, respektivi mums nebija rads darbs, kas lautu iret dzivokli. Prorams varejam atlauties kkadu padomju laiku dzivokli, bet vai mes tadu gribam?

Jocīga diskusija, autore.
Blakus diskusijā http://cosmo.lv/forums/topic/190304-panika/ saki, ka nevainību ar puisi zaudēji pēc gada kopā būšanas, jums bija 18, šajā saki, ka esat 8 gadus kopā, tātad tev ir 25. Ja jūs abi 25 gadu vecumā dzīvojat pie taviem vecākiem, tad domāju jāsāk ar to, ka jāpārvācas, ticu, ka romantiku un visas jūtas var nogalināt blakus istabā dzīvojošie vecāki. Bet vispār neticu šai problēmai vai vismaz šiem faktiem par gadiem, jo tavas iepriekšējās diskusijas ir bērnišķīgas. http://cosmo.lv/forums/topic/189401-ka-tikt-uz-italiju/

izskrienies tad ;) es to nopietni. Nekad nenožēlosi, pat ja sadirsīsi visu, salauzīsi sirdi utt.
Tev būs piedzīvojumi, kurus vajag katrai sievietei izbaudīt. Protams pie nosacījuma, ka esi skaista .. savādāk gan nav vērts.

Nu tad saņemies un šķiries. Tas arī nebūtu labi novest viņu līdz tam ka viņš pats izšķirots jo tev nav drosme to izdarīt. ķipa tu tad esi tā baltā un nevainīgā kuru pameta.

Žēl tomēr, jo izklausās ka puisis tevi ļoti mīl un tu viņam daudz ko nozīmē :-/ Bet ja jau labs puisis, tad jau citu arī atrastu. Sāpēs gan ļoti, kā tev, tā viņam.

Es esmu ta, kas negrib seksu ar vinu.

Tas, ka vins neko nedara, tas bija domats, ta ka es vrb pat gaidu, lai vins mani atsuj. Jo esmu oar glevu, lai pati to izdaritu.