Nu mana pieredze ir tāda, ka ļoti agri aprecējos - arī bija lielā pirmā mīla. Un tieši dēļ manis pašas mēs izšķīrāmies - pa lielam ( protams dažādi sīkumi u.tt. arī ir ) . Tad bija periods, kad izskrējos pa pasauli..tieši reālā nozīmē - kad mainīju puišus, kad valstis..Un kad man palika kādi 26 apmēram - satiku savējo..Un tagad tikai tagad es varu teikt, ka es nenožēlo ne to dienu, kad viņu satiku, nenožēloju savu pagātni - jo savādāk es nezinātu ko es vēlos no savas dzīves, no sava vīra. Un tagad - protams, ka arī ir rutīna..ir tā ka brīžam gribas savākt parpalas un mukt prom - bet aiziet ir viegli. Grūtāk ir apsēsties, izrunāties un ABIEM strādāt pie attiecībām. Un man patika Gvinetas Paltrovas vecāku teiktais - kapēc viņi ir tik ilgi kopā: tapēc, ka viņi nekad negribēja šķirties vienlaicīgi !!!
53
