Vecums

Paldies cormeum. Tu esi forša 8-);-)

Alexxa- Es vispār šajā diskusijā netieši aprakstīji savu brāli,nevis sevi,tādēl mani aizvaino ka pēc komentāriem man vajadzētu tgd skatīties uz savu miesīgo brāli,kā uz dīvaini,tikai dēl tā ka kaut kādas cosmietes teica...

Arī par augstskolu,tas ir par manu brāli jo vinš 20-21 gadam strādāja,tādēl panēma akadēmisko. Bet dēl biežas nenākšanas uz skolu salaida loooti daudz parādus. Nenoliedz to tadēl mēgina kārtot un paralēli strādā. Kas tur uzreiz tik slikts?

Ja meitenei ļoti patiksi, viņa nesatrauksies par Tavu pieredzes trūkumu :)

Bruno, es saprotu, ka Tu esi atnācis šeit meklēt apstiprinājumu tam, ka Tev viss ir labi. Ja vajag apstiprinājumu, tātad nav gan. Pasēdi, padomā, kā Tev nav, izmaini to un viss būs labi. Ne jau tas, ka nav meitenes ir iemesls. Ir iemesls tam, kāpēc Tev nav meitenes. Bet tas ir tāpēc, ka Tev nav attiecību pieredzes un Tu nemāki ar to sadzīvot. Nav ienācis prātā, ka nevajag neko teikt, vajag vienkārši iepazīties un baudīt? Tas jau aizbiedē, ka Tu uzreiz saki, ka nav pieredzes, jo mūsdienās tādā vecumā pieredzes nav tikai dīvaiņiem. Ja Tu negribi, lai Tevi uzskata par dīvainu, turi muti ciet. Kad būs jau normāls kontakts ar meiteni un viņa pati pajautās, varēsi arī iepriecināt ar pirmās godu.

Kas attiecas uz skolas beigšanu 25 gadu vecumā un akadēmiskajiem gadiem, tad es zināt negribu, ar kādiem slaistiem Tu tur tusē, ka 4 gadu augstskolas programmai pēc katra gada akadēmiskais jāņem, ja reiz pazīsti tādus daudzus. Es pazīstu tikai dažus cilvēkus, kas ir ņēmuši akadēmisko un arī tad 1x. Puisi, kas slimības dēļ nevarēja gadu mācīties un dažas meitenes, kam bebīši piedzima. Visi pēc tam turpināja un bez nekādiem parādiem.

Mezameita- Akadēmiskais gada tev ir sveša lieta?

Mezameira- Un vispār tu gribi teikt ka visiem cilvēkiem tgd ir jāgrib pelnīt "štukas" un tiem kam visām vajadzībām pietiek ar mazāku algu,piemēram 800-900 eiro. Uzreiz ir norakstāmi?? Ar pietiek saprotu ka pietiek samaksāt par dzīvokli,visus rēkinus+pārtika un protams aliniem un draudzenei palutināšanai,ja tāda Ir. Ja cilvēks nebūs izskerdīgs,tad ar 800 eiro pat vēl pāri paliksi. (Zinu ko runāju)

Nemuldi vilku no meža laukā. Lielākā daļa nav uz otru gadu palikušie, lai pabeigtu augstskolu 25-26 gadu vecumā.

Mežameita- Lielākā dala augstskolu pabeidz 25-26 gados. Bet piemēram 20 gadis strādāja par loti nelielu samaksu. Pēc tam pievērsās skolai un teikskm 24 gados atrada darbu ar neslikti sākuma algu (ap 500 eiro) un strādā un paralēli kārto parādus skolā.

Nu redz, arī ar tādiem - galvenais, ka pietiek - īsti nebūtu pa ceļam, jo - pietiek kam? Dzīvošanai pie vecākiem un tusēšanai nedēļas nogalēs?

Turklāt - ko cilvēks ir darījis līdz 25 gadu vecumam, ja tikai tad sāk strādāt to pirmo apmaksāto darbu? Cik zinu, bakalaurs parasti tiek pabeigts ~21-22, maģistri lielākoties ir vakara lekcijas un pietiek laiks, lai strādātu pilna laika darbu. Griba ir vajadzīga, mērķtiecība.

Ja šajā vecumā cilvēkam nav bijis nedz darbs, ne attiecības, tad interesanti, ar ko viņš ir nodarbojies? Atgādina Ērkšķrozīti, kas ieslodzīta aiz necaurejamiem biezokņiem. :P

Leillu-Piekrītu :) ja blakus ir īstais cilvēks,tad viss ir iespējams ;) Galvenais ir šo cilvēku atrast.

Ne visi grib bērnus un kāzas, bet uzskati ar laiku var mainīties, tas atkarīgs no tā, kāds cilvēks ir blakus.

Mežameita- Ja cilvēks 24 vai 25 gadis sāk strādāt pirmo apmaksāto darbu,tad alga sākumā parasti ir neliela. Un nevisi grib pelnīt "štukas" . Galvenais ka pietiek.

Es runāju par vecuma grupu 25-30, kas ir manā draugu lokā. Labie amati nenāk ar zvilnēšanu dīvānā un izdevības gaidīšanu, bet gan ar mērķtiecīgu došanos uz priekšu, pašam radot sev izdevības.

Kā Tu saki, darbs ar atalgojumu nedaudz virs minimālās... nu tas būtu pieņemami uz pāris mēnešiem, bet ilgtermiņā tomēr būtu jācenšas tiekties uz priekšu, nevis sūdzēties par to, cik viss ir slikti. (Runāju par mazkvalificēta darba strādniekiem, nevis tiem, kam ir mazs atalgojums, bet kāds cēls mērķis kā iemesls konkrētam amatam).

Šaubos ka man kādreiz būs attiecības. Esmu pieradia būt bez tām un meitenes ar kurām justu saikni satieku looti reti :(

Leilluu- Šoreiz es tev visam piekrītu. Tikai vajag atcerēties ka ne visi gribēs gimeni. Kā jau teicu ir cilvēki kam bērni riebjas un tādēl savus nekad negribētu vai arī tikai vēlu pēc 30 :) (Nesaku ka es tāds esmu,bet tādu cilvēku ir daudz,pats zinu personīgi)

Es neteicu, ka jāaizmirst draugi, tā tu domā pats. Tu atkal runā vienu, bet pēc tam kaut ko citu. Tomēr, ja tu esi ar kādu cilvēku kopā ilgāku laiku un tu apsvērsi domu, ka ar to cilvēku gribi būt kopā un veidot ģimenu, apprecēties utt, tad, manuprāt, tas tomēr būs viens no svarīgākajiem cilvēkiem tavā dzīvē, bet es nesaku, ka jāaizmirst draugi. Kad tev būs tāds cilvēks dzīvē, tad tu sapratīsi, un tu arī redzēsi, ka taviem draugiem, kuriem būs ilgstošas attiecības, būs tāpat.

Un es nesaprotu, ko tu mēģini citiem skalot smadzenes, bet tajā pašā laikā tu atzīsti to, ka tev nav bijušas ilgstošas attiecības. Tapēc pagaidi pāris gadus, kad tu būsi ilgstošās attiecībās, un tu tās vēlēsies turpināt, tad varēsim arī parunāt par šo tēmu, jo tagad, kā pats saki, tev nav pieredzes.

Vitafruit- Paldies ka padalījies ar viedokli. Pilnīgi tev piekrītu ;)

Mežameita- Tu šeit runā par atškirīga vecuma grupām. 25 gados loti reti kurš būs labā amatā ticis.

Bet principā runāju par tevis aprakstītajiem variantiem. Tikai ne obligāti labs darba,drīzāk nedaudz virs minimālās un interesētu arī citas lietas un citi sporta veidi. Piemēram uzspēlēt voluku vai celot. Bet tajā pat laikā arī iedzert un paballēt.

Esmu vienpate, bet tas nav saistīts ar egoismu-tās ir prioritātes un bailes, iekšējais psiholoģiskais stāvoklis un sagatavotība dalīties ar kaut ko-dot. Manuprāt, galvenais ir sajust stabilitāti sevī, jo tu pats radi savu dzīves kvalitāti, bet te ir svarīgas tavas prasības pret sevi un citiem. Tas viss ir logiski, ka cilvēki domā vai kaut kas ir normāli vai nav, ņemot vērā, ka apstākļi ar kuriem jātiek galā katram esošajā vecumā ir savi, un vispārpieņemtās normas citas. Līdz ar to neuzskatu, ka 25 gadi bez nopietnas pieredzes ir kaut kas aiz normas. Turklāt manā izpratnē attiecības ir daudz kas vairāk par seksu un randiņiem, to es dēvēju par "конфетно букетный период", nevis attiecībām. Tāpēc var diskutēt par to vai tik daudzi šīs "nopietnās attiecības" ir piedzīvojuši ntās reizes kā runā.
vienā teikumā-galvenais vadīties pēc paša/-as sajūtām, lūk, tā būs norma. :]

Leilluu- Paga nejauc. Tas ka ir attiecības nenozīmē,ka uzreiz jāaizmirst par draugiem. Tiešām nezinu nevienu piemēru,kur cilvēks esot attiecībās,sāktu retāk tikties ar draugiem. Milotais cilvēks un draugi ir vienlīdz svarīgi. Tās ir dažādas lietas,kuras nevar salīdzināt kura svarīgāka un kura ne.