Ak šausmas.. Ja iepriekš (vairs neatceros kādā sakārā) biju pamanījusi sakarīgu komentāru, kas man par Bruno lika domāt kā par normālu cilvēku, tad šī diskusija nostādīja n-tos kilometrus prom no tā. Un nevis attiecību trūkuma dēļ, bet slimīgās viedokļa/ego aizskatāvēšanas un divkosības dēļ.. "padiskutēt par tēmu" nav(!) sava viedokļa uzspiešana citiem un pieņemšana par pareizu, kur nu vēl sev piekrītošo cilvēku slavināšana un nepiekrītošo pelšana, paralēli pušķojot faktus kā ir vai nav parasti un normāli.. -_-
Par tēmu nevis par Bruno - zinu cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ ilgāk kā ierasts ir bijuši bez attiecībām un pat nevainīgi dažādu iemeslu dēļ, piem., neieinteresētība pretējā dzimumā diezgan ilgi (pašpietiekamība), pašvērtējuma problēmas, mācības ārzemēs un vēlme būt kopā tikai ar savas tautības cilvēku, abpusēju simpātiju trūkums, t.i., vai nu patīk cilvēki, kuriem pats nepatīk, vai patīk cilvēkiem, kuri nepatīk. + noteikti vēl citi, kurus neesmu dzīvē sastapusi.
Pati uz tādiem skatos ar šķību, bet nepārmetošu aci, jo ar pieredzi tomēr ir labāk diskusijā iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ un attiecības (nav runa par draudzību) ar tādu uzsāktu 10x vairāk apdomājot nekā parastās, jo tas IR lielāks darbs un no abu puses. Uzskatu, ka ar pareizo cilvēku jābūt klikšķim, kas pieredzes un nepieredzes padara mazsvarīgas, bet tādu satikt iespējams tikai tad, kad esi pats saskaņā ar sevi ;)
Pati arī ko tādu uz savas ādas izjutu, tikai to, ka puisim iepriekš pieredzes nav bijis, uzzināju vēlāk - attieksmē un uzvedībā galīgi nebija noprotams.