Pārējām mammām tik atliek sajūsmā noelsties - būtu man tāds bērns bez audzināšanas u piepūles
Reizēm, lasot, kādas ir Cosmo mammas, es domāju - sievietes, ko jūs sev cenšaties sev pierādīt? Tas ir bērns, tas nav jūsu superspēju pierādījums. Man arī bez īpašas piepūles ir tāds bērns, kā wee - tieši tāpēc tāds - tas ir vēl viens cilvēks manā dzīvē. Cilvēks, par kuru esmu atbildīga, cilvēks, kam daudz ko mācīt. Viņš izaugs, aizies un dzīvos pats, viņam būs sava ģimene, savi bērni. Mans uzdevums ir iemācīt visu, kas viņam jāprot, lai viņš spētu būt patstāvīgs. Tas ir mans bērns, nevis mans īpašums. Nav tāda "mēs vēl pamperā kakājam" - pamperā kakā viņš, es to nedaru.
Mūsdienu mammas slimo ar "bērnam jāizdzīvo bērnība" slimību un aizmirst, ka bērnība bija laiks, kad darīt muļķības un saņemt pamācības, kā ir jābūt, nevis viens vienīgs "nedrīkst". Man ir 10 mēnešus vecs dēls, kas neaiztiek tēva remonta instrumentus, ēd nenosmērējoties un aizmieg tad, kad ir laiks. Kad viņš aizmieg, es zinu, kad viņš modīsies un ja man pa to laiku vajag iziet pēc maizes, es mierīgi neesmu mājās 10 minūtes. Bērns guļ.
Mēs katra savam bērnam esam labākā mamma, jo tikai mēs zinām, kādi ir mūsu bērni - kuru var guļošu atstāt, kuru nevar, pašas zinām, kurš ko darīs, kad pamodīsies. Ir bērni, kas vieni atstāti leks pa logu un ir bērni, kas pamodušies spēlēsies ar kaķi.
Jā, bērns ir attiecību pārbaudījums. Bērns ir sievietes pārbaudījums - vai viņa spēs pieņemt attiecībās vēl vienu cilvēku un mīlēt to tāpat kā vīrieti. Es pazīsīstu arī pāris vientuļos tēvus, sievietēm bērns ir bijis par grūtu. Un es nepiekrītu tam, ka ir svarīgs attiecību ilgums. Svarīgi ir tas, kas ir galvā. Ja ir sajūta, ka tagad ir īstais laiks, tad ir. Ja ir sajūta, ka kādam tas tiek uzspiests, viss pajuks. Simple as that.
743
