Palasīju komentārus par "suņa ņemšanu". Esmu ļoti PAR dzīvniekiem un uztveru dzīvniekus tik pat vērtīgus kā cilvēkus.
Piekrītu, ka dzīvnieks nedrīkst būt kā izmēģinājums, sagatavošana kaut kam. Dzīvnieku ir jāņem ja to tiešām grib un ir apsvērtas visas pozitīvās\negatīvās puses, atbildība ir skaidra, ir finanses utt.
Tam ka dzīvnieks prasa līdzīgu uzmanību, pienākumus kā bērns es tikai piekrītu.
Atceros kad mūsu kaķis bija vēl mazs, naktīs bija jāiztur skraidīšana pa māju, trakošana, spēļmantiņu spēlēšanās utt. jāskatās lai nekur nepaliek mazas lietas uz grīdas, un mūsu mince kad sākās puišu laiks aizčurāja bieži garām, vajadzēja naktīs celties sakopt utt. Arī nedaudz laika jāvelta lai ar viņu paspēlētos....lūk šeit var redzēt, kurš atdot savu laiku dzīvniekam, paspēlējas, kurš ceļas naktī, kā izturam dažkārt nemieru naktīs, kad mazais vienkārši grib spēlēties :)
Kaķi ļoti mīlam, un tas nebija pārbaudījums, mēs vienkārši viņu gribējām un šodien varam dažās situācijās viens otru novērot, cik pacietīgi esam, kurš veltīs savu laiku, kurš piecelsies naktī utt. :-)