Bērns ir attiecību pārbaudījums? mīts?

Un es par to salīdzināšanu ar suni gan mazliet piekritīšu, jo bērns tik daudz dara lietas, kas līdzīgas sunim vai kaķim, vismaz mans. bet no otras puses ir tik ļoooti tālu tas dzīvnieks no bērna.

Šim es varu piekrist, ir tā līdzība, bet viens un tas pats gan tomēr tas nav, bet vienā posmā tiešām ir ļoti redzamas tās līdzības. Man jau vispār patīk tā doma ka ir gan bērns gan dzīvnieks, jo pati tādos apstākļos esmu augusi un savādāk nemaz nevarētu iedomāties.

Schogetten, manuprāt mētāties ar vārdiem "idiotisms" ir maigi sakot sekli. Cilvēki mēdz augt ne tikai fiziski, bet arī garīgā līmenī. Ja kāda nav gatava bērniem, tad nav un tāpēc arī nāk ārā tādas frāzes. Tas liecina tikai par mūsu dažādību, nevis to, ka kāds ir idiotisks tikai tāpēc vien, ka uzskati/vērtības atšķiras

Nu nevar saludzinat suni ar bernu, nu kas pa murgu. Ne visiem ir tik siltas jutas pret dzivniekiem, tas nozime , Ka savu bernu ari nemiles ?
Es sunus nemilu, man vinu ir zel utt., bet sev nenemu, jo zinu , ka nespesu milet,parupeties par to dzivnieku. Rupes par SAVU bernu ne ar ko nevar salidzinat, vinam es dodu, velu visas savas rupes, milestibu.

Varbut pirms suna iegades, nopirkt rotalu suniti, lai saprast vai esi gatavs istam sunim?!

Par attiecibu bojasanu neko nezinu. Tapat kopdzives uzsaksana, parcelsanas pie vecakiem, uz citu valsti, jauns darbs , Jauna kolege ir attiecibu parbaudijums.

un jā, manuprāt, rindra trāpījusi 10-niekā :)

Man liekas ka gan bērns, gan partneris ir pirmajā vietā, katrs gan tajā ir savā ziņā. Pa lielam, ja attiecības pārim būs labas, tad attiecības visiem trīs ar bērnu būs vel labākas :) Ir jāvelta laiks kā bērnam, tā vīrietim, abi ir svarīgi un mīļi mums, tāpēc pret abiem ir jaizturas ar lielu mīlestību un rūpēm. Vīrieši jau ir kā lieli bērni :D :D :D

Un jā, es piekrītu Miss Joker no tās puses, ka suns ir atbildība. Un, manuprāt, gan par bērniem, gan dzīvniekiem ir jāuzņemas vienāda atbildība. Galvenais, ja izvēlas šādi patrenēties, lai nesanāk tā, kā dažreiz te cosmo jālasa - HELP! Apnika/mainu dzīvesvietu/neklausa/ rej! Palīdziet kādam citam nogrūst!

Schogetten, kāpēc uzreiz jāapsauc sievietes par sēklām, kuras spēj jau laicīgi saprast, ka bērna radīšanā nav to sieviešu dzīves mērķis? (t) man tavs viedoklis šķiet pārāk kategorisks un drusku par agresīvu. Labàk, lai sieviete ir egoiste, to apzinās, un atzīst.
Un, jà, es saprotu, ka tas ir Tavs viedoklis, bet tā kā esi izlikusi to virtuāli publiskai lasīšanai, tad esi devusi savā veida atļauju to apspriest ;-)

Nu nevar saludzinat suni ar bernu, nu kas pa murgu. Ne visiem ir tik siltas jutas pret dzivniekiem, tas nozime , Ka savu bernu ari nemiles ?

Tas ir vienalga - vai nemīl. Kad tas bērns vai suns apdirsīsies, kurs skries savākt? Tā suņa lieta ir pienākuma un atbildības sajūtas pierādījums nevis mīlestības.

Schogetten

, tas komentārs par idiotismu un seklumu bija man? Lai nu tā būtu, esmu sekla :D
Katrs dzīvo kā vēlas, nevajag tāpēc nosodīt uzreiz. Es neesmu radusi brīvdienās sēdēt mājās, arī vakari pie TV ekrāna man ir diezgan sveši. Neesmu es sieviete, kas var tikai sēdēt mājās, gatavot ēst un audzināt bērnus. Man vajag papildus arī dažādas aktivitātes, komunikāciju ar cilvēkiem, un jā, arī izklaides. Nezināju, ka došānās uz restorānu, kino vai teātri ir sekluma pazīme :D

Galvenais, ja izvēlas šādi patrenēties, lai nesanāk tā, kā dažreiz te cosmo jālasa - HELP! Apnika/mainu dzīvesvietu/neklausa/ rej! Palīdziet kādam citam nogrūst!

Vot jā, man šis nav pieņemams. Ja tu ņem to suni tad uzņemies visu atbildību kas līdz ar to nāk!
Ja bērns raud un psiho tad tas ir jāpacieš un jāmeklē risinājums, bet vot ja suns rej un ārdās tad pofig atdosim kādam citam lai ar to ņemās, nu man tas neliekas pieņemami. Kamēr tas būs manos spēkos es tomēr arī problēmām meklēšu risinājumus kas būtu man pieņemami un lai nenāktos atdot to mīļo radību kādam svešam cilvēkam.

Tā suņa lieta ir pienākuma un atbildības sajūtas pierādījums nevis mīlestības.

+++

Nelasīju visus komentārus. Izteikšu savu viedokli.
Bet jā, tas ir pārbaudījums attiecībām, un ļoti liels pie tam. Un stiprākos pārus tas dara vēl spēcīgākus un vājākos izšķir. Tā nu tas ir.
Viegli aizbēgt no savām problēmām, it īpaši vīriešiem, nevis tās risināt.
Uzskatu, ka bērna ienākšana ģimenē ir tā mazākā bēda un "problēma".
Kā mans vīrs parasti saka, kad strīdi sit augstu vilni: "Mēs tak solījāmies priekos un bēdās. " Tātad, lai kādas problēmas un likstas nebūtu, tās ir jāpārvar KOPĀ, nevis atsevišķi.
Arī tik delikāta lieta kā bērniņa ienākšana ģimenē, vismaz pirmie mēneši ir jāpārvar kopā, jo tas ir kaut kas jauns abiem, kaut kas nezināms. Abiem ir jāmācās, pieņemt vienam otru, bērniņu, saprast, ka esam tagad 3 , nevis 2 un tas tuvāko 18 gadu laikā nemainīsies :D
Un ar šo teikumu viss ir pateikts, pēc tā pat strīdēties negribas. :-D
Ja bērna piedzimšana veicina šķiršanos, tad tā jau brieda sen un attiecības nebija stabilas, lai cik stabilas tās neliktos pirms tam. Tas savā ziņā "izsit " visus attiecību negludumus, gluži kā pusaudžiem pinnes. Tikai pāra ziņā ir to pieņemt un labot, vai visvieglākais neko nedarīt un šķirties.

Tapec Man ir janem suns, lai vaktu aiz vina kakinjas un taa bus mana pieredze vai esmu gatava bernam ? :-D
Nee, nu godavards. Kada mamma ari domaa, ka suns = bernu ?

Suns kā jebkurš dzīvnieks ir atbildība, to nevar izmest laukā, kad ir apnicis.
Bērns tāpat, ir atbildība, kuru neizliksim aiz durvīm, jo viņš mani šodien neklausa vai nav tāds kā gribēju.

Lai parbauditu pienakumu un atbildibas sajutu ir ari citi veidi.

Salīdzinājumā ar suni tas tiešām bija domāts tā ka tā var tomēr redzēt cik lielu atbildību tu pats un tavs partneris var uzņemties, kāda būs tā attieksme par šiem pienākumiem utt. Lai beigās negadās tā ka tu tik skrien un visu dari kamēr partneris sēž uz dīvāna un lūr teļļukā.

Mūsu attiecības bērns ir tikai uzlabojis. Jā, ir reizēm grūti, jo pašiem ar visu jātiek galā. Nav mums tuvumā vecmammu, kas šad un tad izlīdzētu. Agrāk arī bija forši, jo varējām aiziet uz kādu pasākumu, aizbraukt ceļojumā, bet tagad tomēr ir daudz labāk. Nekas nevar aizstāt tās sajūtas, kad bērns uzsmaida, pieglaužas.

kampanella, ar mazā ienākšanu gan pamainās ikdiena, tur nav ko liegties, bet nav jau tā, ka jāsēž tikai mājās. Tas jau te vairākkārtīgi apspriests, bet viss tik tiešām atkarīgs no jaunajiem vecākiem. Visur kur var aiziet/aizbraukt - īpaši, ja pašai ir auto.
Forši, ja sakrīt un kādai tuvai draudzenei ir mazais līdzīgā vecumā (ar svešām mammām man, piemēram, nevilka iepazīties :D ) Un protams - foršas omes, kas ar prieku var palīdzēt ar bērna pieskatīšanu ir zelta vērtē :)

Tapec Man ir janem suns, lai vaktu aiz vina kakinjas un taa bus mana pieredze vai esmu gatava bernam ?
Nee, nu godavards. Kada mamma ari domaa, ka suns = bernu ?

Suns un bērns nav tas pats, to te nemaz necenšos pierādīt tā kā nepārspīlē arī.

Un neiet jau runa tik par kakiņām, iet runa par atbildību kā tādu - aiz suņa ir jāsavāc, gan kakas, gan čuras gan arī jātiek galā ar viņa nedarbiem, ir jāved laukā ir jāreiķinās ar to ka konkrētā laikā tev jābūt mājās jo suns jāved laukā un jābaro/jāpadzirda, sunim ir jāvelta laiks spēlējoties, apmācot viņu utt.

Daudzi pienākumi saistībā ar bērnu ir līdzīgi, tev nebūs vairs tā brīvā dzīve ka vari darīt ko gribi un iet kur gribi, tev būs pienākumi, pietam bērns ir 100x lielāks pienākums nekā suns, tev būs jābaro viņš, jāmaina tie paši pamperi, jāstaigājas ar bērnu, jāspēlējas, jāvelta daudz laiks un jāmāca bērns. Tu nevarēsi atļauties tusēt visu nakti jo lūk tev mājās ir bērns pie auklītes kuru ir jāsavāc utt.

Suņa ņemšana ir tiešām kā pārbaudījums tam cik liela atbildības sajūta ir pārim un arī cik spēcīgi nervi jo velns tas suns var tādu haosu un uztraukumus radīt kādu var radīt arī bērns + vel vairāk un ja ar suni nevar tikt galā, tad ar bērnu būs vel grūtāk šajā ziņā.

Tu nevarēsi atļauties tusēt visu nakti jo lūk tev mājās ir bērns pie auklītes kuru ir jāsavāc utt.

Var tusēt, kāpēc nevar. :D Noliek bērnu gulēt, atstāj pie omes vai vīra un lūdzu, ej tusēt. Es mājās biju 5:30 :D Tikai ir viens BET, es cēlos 9:30 kopā ar bērnu :D

mis , jā, tas jau viss skaidrs man, un būs mums arī pieskatītāji, bet tomēr jau nevarēs kā līdz šim darīt visu, kas ienāk prātā, spontāni vakarā kaut kur aizbraukt un aktīvi pavadīt brīvdienas.
Bet tas tā, vajadzēs pamainīt paradumus, nav jau pasaules gals.
Visvairāk gan uztraucos par to, ka nevarēšu normāli izgulēties un pus stundu no rīta pavadīt dušā, jo, ja neesmu gulējusi 8h, parasti esmu ļoti kašķīga :D