Bērns ir attiecību pārbaudījums? mīts?

Cilvēkiem jau patīk domāt, ka ar ''mani/manu bērnu jau nekas slikts nenotiks''... :-/

Cilvēkiem jau patīk domāt, ka ar ''mani/manu bērnu jau nekas slikts nenotiks''..

Tagad no visa baidīties? Uz ielas iet nedrīkst, jo var uz ratiem lāsteka uzkrist. Gulēt iet nedrīkst, jo kaimiņiem var dzīvoklis aizdegties un nedod dies, saelpošos dūmus un nepamodīšos. Dzīvot principā ir bīstami. Gan ar mani, gan bērnu, gan kaķi var notikt sazin kas.

Es kaut kā ne īpaši gribu iejaukties te jūsu spriedelējumos, taču gribās piebilst, ka toreiz, kad sievietes strādāja laukā un bērni tupēja vagas malā, nepastāvēja likums, kurš aizliedza bērnus atstāt bez uzraudzības. Vai tas bija/ir pareizi - tas ir cits jautājums, bet tas nebija pretlikumīgi. Uz doto momentu atstāt bērnu bez uzraudzības ir likuma pārkāpums. Un nevajag, lūdzu, dramatizēt, WC apmeklējums un dušas apmeklējums nav gluži tas pats, kas bāra apmeklējums naktī vai aiziešana uz piemājas veikalu pēc piena... Notikt var jebkurā variantā kaut kas, bet bīstamāka situācija ir tad, ja vēcāku nav mājas vai tuvumā. Mēs te visi esam pieaugušie un labi saprotam par ko ir runa, vai ne?...

Jebkurā gadījumā, bērns ir katra vecāka paša atbildība. Tikai diemžēl mūsu sabiedrība vēl nav gana audzināta un dažas lietas mums vēl ir svešas, jo ne tik sen ieviestas, kas citās valstīs ir vairāk kā pašsaprotami un pat netiek apspriests.

Nē, nav runa par wee, par viņas izskatu, morāli, vai ko viņa kad vēl ir teikusi un ir vai nav darījusi. Atstāt mazu bērnu vienu mājās ir pretlikumīgi. Vienalga vai bērns guļ, skatās TV vai dara ko citu. Nevar un viss. Un arī fakts, ka Alexxa dara tāpat, nepadara to nekādā veidā likumīgāku un labāku.

Nu tik labi pateica. Pilnigi piekritu.

Kad Tev būs bērns, neej uz poda. Neej. Pat ja bērns guļ.

kad es eju uz wc, durvis atstāju vaļā, un viņa rāpo pie manis. arī ar dušu ir tāpat, salieku mantas vannas istabā un viņa tur spēlējas.

Ak tā, man jau likās, ka Alexxa ievēro pilnīgi visus likumus.. hm, labāk pāris reizes gadā filmu torentos nokačāt, nevis bērnu mājās vienu atstāt. Bet nu katrs jau ievēro to, ko pašam gribās

atceros to sarunu kur vcina apgalvoja ka vienmer strikti visus likumus .

Kādreiz bija pieņemts, ka vīrieši bērniem īpašu uzmanību nepievērsa, jo taču strādāja. Tagad mums visām taču gribas, lai tā nav. Bet, jā, cilvēks jau grib akceptēt tikai to, kas viņam izdevīgi.

Uzskatu, ka nav atšķirības tusē vai iet pēc maizes, jo rezultāts ir viens un tas pats - bērns tiek atstāts viens mājās.

kad es eju uz wc, durvis atstāju vaļā, un viņa rāpo pie manis. arī ar dušu ir tāpat, salieku mantas vannas istabā un viņa tur spēlējas.

Jap, man tas pats.:-D

Izlasīju +\-visu. Piekrītu, ka nav runa par to, ka katra māte zina savu bērnu utt., bet par to, ka tas ir nelikumīgu atstāt bērnu vienu mājas bez nekādas uzraudzības.. Tas taču ir bērns, prātiņš tikuntā nav lidz galam attīstījies (bet laikam šajā gadījumā divgadīgajam var būt vairāk pelēki šūnu nekā pieaugušām sievietēm):-).
p.s. Ieiet dušā māja, kur blakus istabā ir bērns un pamest māju pilnībā ir kaut kas pilnīgi pretējs.

Ā, dušā es eju tikai tad, kad vīrs mājās, jo man neliekas pareizi uz tik ilgu laiku atstāt bērnu bez uzraudzības.

Jā,bērns it kā maina attiecības,bet kā jau te minēja,viss jaunais maina attiecībās kaut ko. Visur,kur mēs ejam/braucam bērnu ņemam līdzi (kafejnīcas, lielveikali, autosacīkstes, vasaras ballītes utt), ziemā gan nē,man kaut kā bail kkur tālāk braukt,es nezinu kā viņu mašīnā ģērbt utt. Bet domāju,kad paaugsies lielāks,tad jau ņemsim.

Par to diskusiju,kas te izvērtusies. Es neesmu nekāda cāļu mamma,taču es uzskatu,ka iziet no mājas nedrīkst,ja mājās ir mazs bērns. Paļauties uz tehnoloģijām jau nu arī nevajadzētu. Bet nu es nevienu nenosodu, katra mēs audzinam savus bērnus kā uzskatām vispareizāk, es tikai zinu,ka es nekad tā nevarētu izdarīt,tad es labāk kādam samaksāju,lai bērnu pieskata tajā naktī,ja man tik ļoti sagribētos iedzert.
Man ir viena paziņa,kas savu 3 gadīgi meitiņu atstāj mašīnā,kamēr šī tusējas pa klubiem, viņa tikai saka: nu kas tad tur ir,viņa tak visu nakti guļ. Nedod Dievs,lai meitiņai kaut kas nenotiek..tfu,tfu,tfu...
Pati es nekad neskraidu uz visiem stūriem blakus mazulim savam bērnam,ja viņš pārvietojas par māju, manā dzīvoklī viss metra augstumā ir novākts, visi rokturi noņemti,bet,ja ir klusums,tad es vnm aizeju apskatos,ko viņš dara. Ja es eju dušā,tad durvis ir vaļā,kad mazais bija mazāks ņēmu krēsliņā viņu līdzi,ja draugs nebija mājās. Uz tualeti eju viena,tue gan viņu nelaižu,bet viņš man stāv aiz durvīm un čīkst,ka nelaižu iekšā. Vispār vislabākais,lai ātri kko varētu izdarīt bez bērna klātbūtnes,ir uzslēgt TV reklāmas un es zinu,ka viņš tās 5 min sēdēs un skatīsies tās,ja nu man ātri kkas jāizdara otrā istabā vai virtuvē.

annie, man vīrs nav mājās :D tad dušā vispār neietu :D

Arguments "kādreiz" ir tas pats, kā ja mēs tagad pēkšņi sāktu uzskatīt, ka pasaule ir plakana. Tieši tāpēc laiki un likumi ir gājuši uz priekšu, ka, acīmredzot, tam pamatā ir bijuši kādi racionāli apsvērumi.
Tāpat ar bērnu pieskatīšanu - nu man domāt, ka gana bija tādu notikumu, kad tieši nepieskatīšanas dēļ ar mazajiem notika vairāk problēmu.
Ģimenē personīgs piemērs - noslīka 3g vecs puisītis, jo vecmamma gulēja diendusu un mazais iežogotajā sakņu dārziņā spēlējās... nekas taču ļauns, vai ne? Bet mazais izdomāja, ka izrautais rabarbers jāaiziet nomazgāt...
Un starpība starp "iziet uz bāru/veikalu", "aiziet uz wc/nomazgāties" tomēr ir tā vecāku fiziskā klātbūtne mājās!!! Ar bērnu arī sekundes var izšķirt, vai mamma viņa darbošanos pārbauda, turpat palūrot ap stūri, vai tikai pēc 5 minūšu atnākšanas.
Protams, dzīvē visādas situācijas, gadās, ja pludo tā, ka tiešām bez tiem tamponiem neiztikt vai bads un maizi, pienu vajag - neko nesaku. Bet uzsvars, manuprāt, tomēr uz to, ka tam jābūt izņēmumam, nevis gana ierastai praksei...

Bet mazais izdomāja, ka izrautais rabarbers jāaiziet nomazgāt...

Stāsts ir skumjš, bet es iedomājos - kā jūs zināt, ko bērns izdomāja, ja viņš noslīka un nevarēja to pēc tam izstāstīt?

Paskatījos wee facebookā un sasmējos , izrādās , ka mēs kopā skolā esam mācījušās un cik atceros, tad agrāk viņa tika uzskatīta visā skolā par meiteni ar nopietniem putniem galvā, draugi daudz viņai nebija, vienīgie cilvēki ar ko viņa ietusēja bija tādi paši dīvainīši, un tad nu viņa kopā vienmēr ar tiem dīvaiņiem tikai dzēra un smēkēja, tusējās, skolā arī bija knapi sekmīga.
Jāsaka gan, ka tagad viņa ir izmainījusies, vismaz izskatā, dāmiskāka palikusi, bet prāta ziņā kā redzams gan laikam nekas diži nav mainījies un visus savus kompleksus un to, kā viņu skolas laikā apcēla, tagad izliek ārā un tēlo varoni un kruto beibi, ko nesanāca izbaudīt skolas laikā. Mjaaaaa....
bēdīgi, ko lai saka.

Kubiete, lasot tavus komentarus, ilgtermina izveidojies viedoklis vai tikai tu neesi ar sociopatiskam novirzem.

Nerea, daudz variantu? Blakus mazajam smilšaini rabarberi dīķa malā. Ok varbūt vēl peldināt tos gribēja ne mazgāt, nav lielas starpības.

Bēdīgais notikums, kuru minēja Reina, diemžēl nav vienīgā traģēdija, kas notiek ar bērniem, kad tuvumā nav pieaugušais..
Tāpat vien, no tukša gaisa, netika pieņemts šāds likums :-/

Tā nelaimju piesaukšana ar tāda muļķīga lieta liekas...
Kad mans puika aiziet uz blakusistabu, es nekad neskrienu pakaļ un neskatos, ko viņš dara, bet tā pat kā viena lietotāja teica - kad iestājas aizdomīgs klusums. Tik pat labi jebkas var notikt arī man blakus esot, ptu-ptu-ptu.

Un vēl viens gadījums iz manas dzīves.
Stāvēju ar māsu un mammu un 4 gadīgu puiku autobusa pieturā. Bērns kaut ko pērās, nokrita pie pašām kājām mums tā, ka bija jāved uz slimnīcu. Nu - mēs bijām blakus, bet redz - nebija nekādu kāpšanu/joņošanu vienkārši kritiens ar neveiksmīgu piezemēšanos... Grūti pastāstīt, bet doma skaidra.

Vēl ir bijis vairākas reizes tā, ka nevaru uznest uz 5to stāvu iepirkumus un bērnu reizē... Ielieku viņu gulēt un noskrienu uz mašīnu pēc iepirkuma maisiņiem. Esmu ļaunā māte arīdzan, vai ne?

Njā, interesanti palasīt par citu cilvēku dzīves uztveri. Par dažiem gadījumiem smiekli nāk, par citiem šermuļi pārskrien. Neesmu soģis un noteikti ne paraugmāte, bet nevar jaukt dažādas lietas vienā katlā. Nav salīdzināms fakts, ka tu aizej uz tualeti, dušu vai arī pa nakti staigā pa krogiem. Protams, dzīvē visādi notiek, tas ir fakts un nekur nav teikts, ka noteikti notiks kas traģisks. Arī esot kopā ar bērnu var atgadīties kas slikts, bet ir tomēr elementāras normas, kas jāievēro. Es savu bērnu bez dzīva cilvēka pieskatīšanas nekad neatstātu vienu, tāds ir mans personīgais princips un tas nemainīsies līdz mans bērns būs adekvātā vecumā.
Dažreiz palasu te komentāros citās tēmās kā daudzas ar zobiem un nagiem aizstāv suņus un citus zvērus un lolo kā 8 dabas brīnumu, bet kad runa ir par dzīvu cilvēku, mazu bērnu, tad attieksme kļūst tāda nesaprotama. Neviens jau neliedz iet izklaidēties, doties uz veikalu, bet ir taču kaut kā tās lietas jāsakārto. Kāpēc tad nevar pagaidīt kad bērns pamostas un aiziet uz to veikalu ar viņu kopā? Vai tad pa to laiku visos veikalos beigsies piens? :D
Galvenais, lai pēc tam nav nekas jānožēlo, ja tiešām kas atgadās. Nav jādzīvo mūžīgās bailēs, bet ar domu, ka man jau nekad tā nebūs arī nevar. Jo pēc tam sev piedot būs ārkārtīgi grūti, ja nebūsiet klāt vajadzīgā brīdī! Pašas taču tos bērnus radījām, tad ir arī pašām jāsaudzē viņi!