Gan ILYSB pieredze, gan tas vīrietis, ko ēnu dienā skatījās skolēni man liekas ārkārtīgi šaumīgas lietas. Kā tā vispār var izturēties pret cilvēku? Un anestēzijā tu vispār esi bezpalīdzīgā stāvoklī, kā gan to var izmantot?
Es nepiekrītu, ka pacientam pašam jāsaka, ka viņš negrib praktikantus, ja viņu tur vēl pat nav. Kā gan to var zināt, ka ir tādi paredzēti? Pašam jānoskaita kādus skolēnus un studentus operācijā negrib redzēt? Tad jau vēl nez kādas manipulācijas ar tevi anestēzijā var veikt, ko "nebiji taču aizliedzis".
Es nezinu, tad laikam labāk apskatīties, kad ir ēnu diena, un vismaz uz to datumu neko neplānot.
Par operācijām - saskaņoti praktikanti ar mani noteikti nebija, ja viņi tur būtu bijuši tomēr, tad būtu ļoti nelaimīga. Poliklīniku ārstu konsultācijās - esmu redzējusi tikai pie acu ārstiem, citiem nē. Tur man VIENMĒR tika jautāts, vai drīkst paskatīties arī praktikants PĒC TAM, kad ārsts jau paskatījies un izdarījis secinājumus. To, protams, vienmēr atļauju, priecājos kopumā, ka skolojas jaunie ārsti (bet skolojas tā, ka katru pacientu izmeklē arī pieredzējis ārsts) un nav jau nekas intīms skatīties manā acī caur to aparātu. Netraucēja arī, ka slimnīcā rentgena kabinetā bija vesels bariņš. Kādreiz, kad gulēju slimnīcā gultā, arī pienāca visādus jautājumus jautāt, ko viņi ar to iesāka, es nezinu, bet arī netraucēja :-D