Praktikanti medicīnas iestādēs

Un sabiedriskajā transportā izpaust kāda pacienta personas datus un netieši iepazīstināt ar kāda slimības vēsturi (kur tas kāds pēc visa apraksta būtu atpazīstams) ir diezgan strikti aizliegts.

Tas ir teorētiski. Praktiski ne studenti, ne arī ārsti neievēro prasības par datu aizsardzību. Nezinu, kas par vainu, nezināšana (neskaidri definētas prasības datu aizsardzībai) vai nolaidība, bet kāda var būt runa par to, ka studenti neizpaudīs datus tālāk, ja pat ārsti savā darbībā neievēro pat elementārus konfidencionalitātes nodrošināšanas noteikumus.

Man pirmajā reizē, kad biju pie ginekologa, bija klāt prakaktikants- jauns puisis. Pati ginekoloģe visu izčamdīja, vēlāk praktikantam pateica, ka, ja vēlas, lai arī izčamda tur iekšā un aizgāja rakstīt papīrus. Tā kā tā bija pirmā reize pie tāda ārsta, biju ļoti apmulsusi un neko pat nevarēju pateikt dēļ izbrīna. Priecīga gan nebiju.

Runājot, par LaLaLa gadījumu, arī teiksi, ka mazā meitene pati muļķe, ka neteica, ka viņai ir nepatīkami? Labi, ka viņa ir braša jaunkundze un turpina iet pie šī ārsta, bet iedomājies kādas sekas tas var radīt? Meitenes vnk neies pie ginekologa, ielaidīs slimības utt. Tas ir tā vērts, lai viens džeks beidzot tiktu pačamdīt sievieti?

Bet līgums taču tika noslēgts ar slimnīcu, ne tā?

Es par līgumu jau visu izskaidroju. Es slēdzu līgumu par ārstniecības pakalpojumu iegādi, nevis par dalību klīniskajā apmācībā. Tas, ka līgumā ir ietverts punkts, ka ir iespējams,ka būs praktikanti, neizslēdz pienākumu man lūgt atļauju, proti, tas nenozīmē, ka esmu tiem piekritusi.

'Ja līgums starp Tevi un slimnīcu tika noslēgts, tad nav tā, ka viņi slepus dara, ko vien sirds kāro. Tā kā pieņemu, ka nenorādīji pirms, ka nevēlies, lai studenti Tevi redz

Man nav jānorāda, ko es negribu (vai es varu iedomāties visu?), mani ir jāinformē, kas ir plānots, ka tiks pieaicināti arī praktikanti, un jālūdz atļauja to darīt. Ja man šī iespēja ir liegta, ir pārkāptas manas tiesības.

Un sabiedriskajā transportā izpaust kāda pacienta personas datus un netieši iepazīstināt ar kāda slimības vēsturi (kur tas kāds pēc visa apraksta būtu atpazīstams) ir diezgan strikti aizliegts.

Un, laikam jau jāpiebilst - lai nerastos pārpratumi šajā ziņā- es pilnībā atbalstu pacientu konfidencialitāti un nosodu tās neievērošanu!

Bet līgums taču tika noslēgts ar slimnīcu, ne tā?
Es tiešām negribu muļķīgi strīdēties par visa tiesisko pusi, kur man ir savi zināšanu robi, jo nemācos tomēr jurisprudenci.
Bet tomēr, bildīšu:
Ja līgums starp Tevi un slimnīcu tika noslēgts, tad nav tā, ka viņi slepus dara, ko vien sirds kāro. Tā kā pieņemu, ka nenorādīji pirms, ka nevēlies, lai studenti Tevi redz (bet, ja tā bija operācija, Stradiņos vispār studentus īpaši tuvāk kā krietns jo krietns attālums, aseptikas nolūkos, nelaiž) - labi, ja izdodas redzēt, kā izskatās patoloģiska zarna, vai sirds vārstulis, vai kas nu tur, bet atgriežoties pie tēmas - Tev bija visas tiesības teikt, ka nevēlies studenta klātbūtni un tas nekādi neietekmētu Tavu tālāko ārstēšanu - lūk tas gan būtu pret Tavām tiesībām, ja attieksme būtu kā izmainījusies. Vēl varu bilst, ārsti jau tādi paši cilvēki vien ir - citi laipnāki, citi ne tik ļoti, citi ar lieliskām socializēšanās spējām, citi gluži pretēji - bet par ārstiem Stradiņos un Gaiļezerā - varu atļauties apgalvot, ka visi tie, ar kuriem man bijusi saskarsme - ir izcilākie savās jomās, piedevām, šajās slimnīcās pastāv masīva konkurence uz darba vietām ārstu vidū - kas izstumj visus tos, kas savā sfērā nebūtu tik labi - līdz ar to, ja man personīgi, būtu jābūt pacienta lomā, es ar daudzas reizes lielāku paļāvību uz savas veselības uzlabošanu, vērstos tieši pie viņu speciālistiem.

Pieņemu, ka pacienti parasti nav mēmi - ja ir iebildumi, tos drīkst arī izteikt. Neredzu te nekādu problēmu.

Latvijā cilvēkiem vēl nav aizmirsti PSRS laiki, kad no praktikantiem nevarēja atteikties, līdz ar to ir ļoti iespējams, ka pacients nezina, ka tas ir iespējams. Par to informēt pacientu ir ārsta pienākums.

Gan LV, gan ārzemēs, neviens man atļauju neprasīja par praktikanta piedalīšanos procedūrā. Ārsts svinīgi iepazīstināja ar praktikantu un paskaidroja, ka viņš piedalīsies apskatē vai veiks tādas un tādas manipulācijas apmācības nolūkos. Tas arī viss. Pieņemu, ka pacienti parasti nav mēmi - ja ir iebildumi, tos drīkst arī izteikt. Neredzu te nekādu problēmu.

Gaiļezerā kopā ar dežurējošo ginekologu bija mācekle. Tā mani izmeklēja, izčamdīja un tad tikai pati ārste. Sajūta nebija diez ko forša, jo pieredze meitenei tobrīd nekāda (kas ir loģiski), bet tajā situācijā tas bija galīgi nelaikā.
Un, pirms kādiem 2 gadiem dz.namā mani izmeklēja ārsts ginekologs, un tur praktikants bija kkāds džeks. Stāvēja sarkans kā biete :)
Abās reizēs man neviens neko nejautāja, un, tajās situācijās domas bija pavisam citur, tāpēc pat neko neiedomājos jautāt. Tik pēc tam aizdomājos.
Bet attieksme gan no viņiem jauka.

Fantasy, bet redzi, ko tēmā ir rakstījušas meitenes, ko ir rakstījušas studentes? Kur tad tā informācija ir, ja studente vēsā mierā var pateikt, ka viss ir ok, pacientam ir jātur mute? :)

Man ar Stradiņiem ir negatīva pieredze šajā ziņā. Operēja tur. Neviens par praktikantiem neko nejautāja, bet bija, protams. Kad pēc operācijas bija konsultācija pie ķirurga, bija praktikants, kurš tajā brīdī piecēlās kājās un gribēja iet prom, bet ķirurgs pateica, lai sēž. Es neko nemaz nepajautāju, jo nevēlējos, lai dzird šī trešā persona. Iebilst neko nevarēju, jo pie šī paša ārsta bija jāturpina ārstēšana. Tad arī dzirdēju ķirurga tekstu "šodien operējām to melno čirkaino, atceries, ko tur darījām", tā čirkainā bija mana palātas biedrene. Es viņai pārjautāju par praktikantu, vai viņa zina, viņa teica, ka nē. Secīgi, tas tika ievests pēc tam, kad paciente tika ievadīta narkozē, lai nevarētu iebilst. Kā Tev šķiet, es tagad uzticos Stradiņu slimnīcas mediķiem? :)

Ctn, - es tiešām nezinu ārstu, kas būtu pieļāvis, ka pārlieku neērtā situācijā, ar varu, kāds pacients būtu spiests sevi izģērbt vai kā citādi, - ārsta uzdevums ir paskaidrot, kas tiks veikts un visi man zināmie ārsti vienmēr ir rīkojušies ļoti korekti un cieņpilni pret pacientiem - ne velti minēju - tas tiek pārjautāts. Diez vai universitātes slimnīca vēl darbotos vai nebūtu maksājusi sodus, kas mērāmi miljonos (ar sekojošu darbinieka atlaišanu), ja tiešām būtu pārkāptas cilvēktiesības. Un mums jau pirmajā kursā bija atsevišķs priekšmets - vismaz rsu - par visām iespējamajām pacientu tiesībām, ar uzsvaru uz pacientu - apmācību arī neveic vis kāds ārsts, bet šajā jomā zinošs jurists.

Diemžēl neviens ar skalpeli rokās nepiedzimst un pat tā vienkāršā saruna, ko sauc par anamnēzes ievākšanu vēlāk dzīvē iemāca atcerēties pajautāt vitāli svarīgas lietas, jo, kad mēs rakstām šīs akadēmiskās slimības vēstures, mums pēc tam tiek ļoti stingri un detalizēti jautāts, kāpēc tas ir tā uzrakstīts, vai arī - kāpēc netika kaut kas pajautāts - iemācīties pajautāt pareizās lietas arī ir māksla un, diemžēl, ne vienā dienā apgūstama.

Tas neattaisno pacientu tiesību aizskārumu. Ir jāsadarbojas ar tiem pacientiem, kas piekrīt, nevis ar visiem, neatkarīgi no tā, kādas sekas šī piespiedu dalība klīniskajā apmācībā var radīt.

Fantasy, jebkurā gadījumā līgums tiek slēgts par ārstniecības pakalpojumu saņemšanu/sniegšanu, nevis par personas dalību klīniskajā apmācībā. Neatkarīgi no tā par cik lielu apgrūtināju ārsti uzskata pacientu tiesību ievērošanu, vai to, ka ir iemetuši informāciju līgumā, ka ir iespējama praktikantu dalība, viņiem ir pienākums pacientam izskaidrot kādas manipulācijas tiks veiktas (pacients, piemēram, domā, ka būs tikai konsultācija, tāpēc piekrīt praktikantiem, bet realitātē tiek veikta apskate, kam nepieciešama izģērbšanās, pacients faktiski tiek pakļauts piespiedu atkailināšanai) un noskaidrot vai pacients piekrīt praktikantu klātbūtnei šajās manipulācijās. Ja tas netiek darīts, tas ir rupjš pacientu tiesību pārkāpums.

Diemžēl neviens ar skalpeli rokās nepiedzimst un pat tā vienkāršā saruna, ko sauc par anamnēzes ievākšanu vēlāk dzīvē iemāca atcerēties pajautāt vitāli svarīgas lietas, jo, kad mēs rakstām šīs akadēmiskās slimības vēstures, mums pēc tam tiek ļoti stingri un detalizēti jautāts, kāpēc tas ir tā uzrakstīts, vai arī - kāpēc netika kaut kas pajautāts - iemācīties pajautāt pareizās lietas arī ir māksla un, diemžēl, ne vienā dienā apgūstama.

ctn - nevajag, lūdzu, sagrozīt manis pausto viedokli/informāciju. Nekur neminēju, ka topošo pacientu tādejādi ignorēs/nepieņems vai kā citādi mainīsies attieksme. Ar savu iepriekšējo komentāru vēlējos informēt, ka šis punkts par studentiem universitātes slimnīcā ir atrunāts - jo tā ir ikdiena - līdz ar to, ja tas pacientam sagādā neērtības - viņam tas vnk. ir atsevišķi jānorāda (būtu vismaz vēlams - lai nerastos attiecīgie pārpratumu gadījumi, kas citos komentāros ir pausti). Ja viņš to nav izdarījis - tad ienākot studentiem jeb ārstam, kas citkārt iet pirmais apjautāties vai tiešām pieļauj studentu apmeklējumu - attiecīgi pacients, kā jau pati minēji - ir tiesīgs arī mutiski teikt, ka nē, tomēr nevēlas, pat, ja nav veicis šo atzīmi pirms uzņemšanas stacionārā. Tici vai nē, nevienam attieksme pret šo pacientu nemainās. Visi esam bijuši pacienta lomā un zinot, cik svarīgi ir ļaut iemācīties, kamēr vēl "kļūdas nemaksā kāda dzīvību", arī es esmu ļāvusi studentiem piedalīties man veiktajās procedūrās.

ctn Tas darbs jau noteikti nekur nav pieejams, bibliotēkā vai kaut kur? Gribētu izlasīt.

Pagaidām vēl nav, jo ir nepublicēts un tiks nodots vērtēšanai. :)

Atļaušos pakomentēt.
Viss ir likumīgi, jo slimnīcās, kurās studenti regulāri tiek vesti iekšā palātās utt., pašā slimnīcas līgumā ir iekļauts punkts, ka šāda situācija iespējama - viss, kas Jums jādara, ja tik tiešām negribat redzēt studentus - turpmāk lasīt visus dokumentus, ko parakstiet, jeb vnk. palūgt jau pirms visām procedūrām, lai Jūsu vēsturē veic atzīmi - studentiem aizliegts Jūs skatīt. Viss. Tieši tik vienkārši.

Protams, slimnīcās, pieklājības pēc, ir ārsti/studenti, kas tik un tā (parasti - vienmēr, lai arī citreiz tas var piemirsties - ne jau tikai vienu cilvēku skatās) vēlreiz apjautājas, vai iebildumu tiešām nav. Bet pēc visiem dokumentiem - tas pat īsti tiešām nav obligāts pasākums.

Nepiekrītu. Slimnīcu līgumi nereti neatbilst prasībām, jo īpaši, slimnīcas nesaprot, ko nozīmē "informēta piekrišana", standarta līgumos pat prasti iekopē likuma pantus, kaut realitātē ikkatram līgumam ir jābūt individuālam. Pacientu tiesību likuma 5. panta septītā daļa nosaka, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību. Praktikanti nav ārstniecības personas. Savukārt 12.pants nosaka, ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kas nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā,

pacientu par to informē.

Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta ārstniecībai, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.

Pēc Tavas teorijas, ja pacients nepiekrīt praktikantu klātbūtnei, t.i. neparaksta līgumu, viņu var mierīgi neaprūpēt. Pacienta informēšana nozīmē, ka ir jāsaņem pretī atbilde - akcepts vai noraidījums. Un slimnīcas sniedz arī ambulatorus pakalpojumus, to pašu ginekologa konsultāciju, ko meitenes jau pieminēja, tur nekādi līgumi netiek slēgti.

Atļaušos pakomentēt.
Viss ir likumīgi, jo slimnīcās, kurās studenti regulāri tiek vesti iekšā palātās utt., pašā slimnīcas līgumā ir iekļauts punkts, ka šāda situācija iespējama - viss, kas Jums jādara, ja tik tiešām negribat redzēt studentus - turpmāk lasīt visus dokumentus, ko parakstiet, jeb vnk. palūgt jau pirms visām procedūrām, lai Jūsu vēsturē veic atzīmi - studentiem aizliegts Jūs skatīt. Viss. Tieši tik vienkārši.

Protams, slimnīcās, pieklājības pēc, ir ārsti/studenti, kas tik un tā (parasti - vienmēr, lai arī citreiz tas var piemirsties - ne jau tikai vienu cilvēku skatās) vēlreiz apjautājas, vai iebildumu tiešām nav. Bet pēc visiem dokumentiem - tas pat īsti tiešām nav obligāts pasākums.

Parastās vizītēs, kur tikai izjautā un šo to apskata, lai nāk visi, kas grib :D Joks pie joka, bet arī pie ginekologa praktikants man netraucētu, par ārstiem jau neiet mācīties tie, kam interesē tikai hi hi ha ha, bet tie, kuri arī pēc gadiem darīs to pašu, ko jebkurš jūsu ārsts.

Par sarežģītākām manipulācijām gan padomātu. Arī pie zobārstniecības studenta diez vai spētu aiziet, tur esmu dzirdējusi šausmu stāstus :D

Zināma meitene studē medicīnu, teica, ka katram pacientam bijis jāiepazīstina ar sevi un jāsaņem atļauja, lai varētu kaut ko darīt. Par klausīšanos vai skatīšanos gan nezinu.

Man pirmajā reizē, kad biju pie ginekologa, bija klāt prakaktikants- jauns puisis. Pati ginekoloģe visu izčamdīja, vēlāk praktikantam pateica, ka, ja vēlas, lai arī izčamda tur iekšā un aizgāja rakstīt papīrus. Tā kā tā bija pirmā reize pie tāda ārsta, biju ļoti apmulsusi un neko pat nevarēju pateikt dēļ izbrīna. Priecīga gan nebiju.
Pirms gada praktikante ņēma arī ārā katetru. Izdarīja ļoti rūpīgi, bet nepatīkami tik un tā bija, lai gan diez vai tur ir kaut kas sarežģīts.