Praktikanti medicīnas iestādēs

Ctn
Tava subjektīva pārliecība tapat nevienu neinterese.

Tur ir tā starpība - es nebalstos uz savu subjektīvo pārliecību, bet gan likumu, kurš ir saistošs arī Tev. Tu nedrīksti pateikt "šim es piekrītu, ievērošu... šis man nepatīk - neievērošu", jo Tev nav izvēles. Tas ir Tavs pienākums.

Es arii uzskatu, ka ir jaaljauj rezidientiem/studentiem iesaistiities aarstnieciibas procesaa. Ja negrib, tad lai iet uz maksas iestaadeem. Labi, nevajag aiziet galeejiibaas kur ieved "tuuristu grupu" un norauj bikses, bet praktikanta klaabuutne ir patiesiibaa nepiecieshamiiba. Labaak lai maacaas, kameer ir kaads kas pakorigjee un paarbauda darbu, nevis lai maacaas tad, kad jau ir studijas pabeigtas un neviens vairs neko nepamaaca un nepaskaidro. Tas ir daudz biistamaak un sliktaak arii pasham pacientam. Slimniica nav nekaads skaistumkopshanas salons, bet gan nopietna iestaade kur cimperliibai nav vietas.
Priecaajos, ka Kanaadaa man ne vienu reizi nav gadiijies, ka pacients no maniim atsakaas. Tieshi otraadi - visi ir sajuusmaa, piepaliidz, staasta ko citi aarsti ir teikushi utt. Bonuss ir taads, ka studentam/rezidentam ir mazaak pacientu un vinja darbu veertee, taapeec arii izmekleejumus veic daudz ruupiigaak, vairaak iedziljinaas, vairaak ieklausaas. Pachuksteeshu nosleepumu - tieshi studenti un rezidenti ir tie, kuri atklaaj visas kljuudas zaalju izrakstiishanaa, dozees, atgaadina par piemirstiem testiem utt.

Kad biju Stradiņos, pēc operācijas ārsts ienāca ar nelielu studentu grupiņu. Teica, ka studenti un pajautāja, vai man nav iebildumu. Man liekas, ka varētu runāt par problēmu tad, ja pacients atteiktos no studentu klātbūtnes, bet ārsts šo atteikumu ignorētu. Citādi piekrītu, ka pacientam ir mēle mutē un viņš var pats paust nevēlēšanos atļaut studentiem būt līdzās apskates/manipulāciju laikā, pat ja ārsts vai students neuzdod šo konkrēto jautājumu.

Reiz ēnu dienā biju lieciniece tam, ka vīrietis teica, ka nevēlas, lai viņa intīmo operāciju vēro citi. tika ievadīta anestēzija un.. visi skatijās. tas gan man likās nelāgi, jo nu lūgums ir lūgums. Turklāt bijām skolēni, ne medicīnas studenti.

ctn
Paldies Dievam, es strādāju valstī, kur cilvēkam, ja viņš negrib rezidentu ārstēšanu, vajag noformēt privāto apdrošināšanu. Kura maksa dārgi. Vai nu pašam jāapmaksa tad ārsta pakalpojumus, ja negrib "šos stulbus rezidentus". Un likums man, ka āstam, atļauj atteikties no pacientiem (arī Latvijā). Nepatik rezidenti - es noteikti atteiktos no šāda pacienta (ja runa, protams, neiet par ļoti intimām lietām). Jo ja spej izvēlieties to vai šito, noteikti nav tik slims.
Izteicos skarbi, bet dona ir saprotama (protams, ne tev, jo tu nespēj saprast citu skata punktu).

ctn, kāpēc tāds uzskats, ka cilvēki nezina, ka drīkst atteikties no praktikanta vai rezidenta klātbūtnes, bet zina, ka no ārsta var? šī nav nekāda tiesiskā puse tam visam, bet cilvēki slimnīcās ļoti labi zina savas tiesības, un to es saku ne kā pacients. Domāju, ka lielākā daļa drīzāk nezina to, ka PSRS laikos nevarēja atteikties ne no kā.

ctn
Paldies Dievam, es strādāju valstī, kur cilvēkam, ja viņš negrib rezidentu ārstēšanu, vajag noformēt privāto apdrošināšanu. Kura maksa dārgi. Vai nu pašam jāapmaksa tad ārsta pakalpojumus, ja negrib "šos stulbus rezidentus". Un likums man, ka āstam, atļauj atteikties no pacientiem (arī Latvijā). Nepatik rezidenti - es noteikti atteiktos no šāda pacienta (ja runa, protams, neiet par ļoti intimām lietām). Jo ja spej izvēlieties to vai šito, noteikti nav tik slims.
Izteicos skarbi, bet dona ir saprotama (protams, ne tev, jo tu nespēj saprast citu skata punktu).

Protams, ka es nevaru saprast citu skatu punktu, jo runāju par tēmu, kamēr Tu te sāki iznest savu personīgo sāpi. Es runāju par pacienta tiesību, izvēlēties vai piedalīties klīniskajā apmācībā, praktisko realizāciju, nevis ko citu. Acīmredzot, man nevajadzēja ļaut izbļaut šīs sāpes tēmā, bet uzreiz norādīt uz faktu, ka tas neatbilst tēmai. ;-)

Par to, ko Tu tikko ieminējies... Ja pacients ir tik ļoti slims, ka nespēj izteikt savu gribu, to dara tā pārstāvis, piemēram, mamma/tētis/sieva/vīrs u.c. Līdz ar to arī nav gluži tā, ja cilvēks atslēdzies, var visu. Un par rezidentiem nevajag satraukties, ir gan labi, gan tādi, kas sevi pārvērtē, rezultātā nodarot cilvēkam kaitējumu. Nav viss balts vai melns, tāpēc ir jāsaprot arī kādēļ pacients var būt ieinteresēts atteikties no rezidenta, ja tam blakus nestāv ārsts,kas, piemēram, pārskata rtg izmeklējumu, pirms ļauj kaut ko darīt rezidentam. Viņam tā var būt viena kļūda, bet pacientam var sabojāt dzīvi, tāpēc katrs rūpējas pats par savu veselību, arī tad, ja tas nozīmē kādam pateikt "Nē, vispirms Jūsu vadītājs apskatīsies, un tad darīsiet to un šito", iespējams, aizvainojot viņa jaunā ārsta ego. Veselība un dzīves kvalitāte ir būtiskāka par šo ego. Un, ja kāds rezidents no manis atteiksies, jo es būšu palūgusi pirms manipulācijām diagnozes pārbaudi pie viņa uzraugošā ārsta, es nejutīšos saskumusi.

Šāda ārstu attieksme noved pie tādām situācijām, kā minēja Amnile - cilvēks kļūst par objektu, nevis tiek uztverts par dzīvu būtni. Un tas ir skumji, tā tam nevajadzētu būt.

ctn, kāpēc tāds uzskats, ka cilvēki nezina, ka drīkst atteikties no praktikanta vai rezidenta klātbūtnes, bet zina, ka no ārsta var? šī nav nekāda tiesiskā puse tam visam, bet cilvēki slimnīcās ļoti labi zina savas tiesības, un to es saku ne kā pacients. Domāju, ka lielākā daļa drīzāk nezina to, ka PSRS laikos nevarēja atteikties ne no kā.

+ tēmas pieteikums

Tikko izlasīju vienu ļoti interesantu meitenes darbu par pacientu tiesību aizsardzību medicīnas iestādēs

Darbs ietver ļoti labu pētījumu. Pietam, runāt par to "zina" vai "zina" faktiski ir lieki, jo ārstam tāpat par to ir jāinformē.

"nezina"*

Nezinu, kā PSRS laikos noticis, es tad pat dzimusi nebiju, bet mana pieredze laikam pilnīgi pretēja šeit esošo citu dāmu pieredzei.
Latvijā man vienmēr ir prasījuši, vai atļauju praktikantus. Anglijā ir gadījies, ka nepaprasa, vai gribu, tikai iepazīstina. Labi, man vienalga, jo tāpat atļauju praktikantus, bet ir gadījies, ka ieeju kabinetā un tur jau četras lielas acis blakus dakterim sēž :D Bet smieklīgi bija. Trāpījos kā otrais pieraksts tajā dienā. Studentiem tā bijusi pirmā praktiskā nodarbība. Pirmo reizi redzēju, ka kāds ar tādu sajūsmu skatījās uz manu pumpaino muguru (dermatoloģijas pieraksts) :D

Ctn tu esi absolūti aprobežota, ja reiz nespēj paskatīties uz visu plašāk. Tik vēlāk neraudi spilvenā, kad vajadzēs kādh labu speciālistu, bet tāda nebūs!

Ehh, kā ļoti gribētos, lai mūsu "ctn" ārstē kāds ārsts-speciālists, no kura rezidentūras laikā atteikušies visi pacienti (jo viņš taču ir tikai rezidents!!) un tagad viņš, neko nesaprotot no reālās medicīnas, ārstē "ctn" :D Bet toties viņš ir ārsts-speciālists! :D

Es uzskatu, ka pacientam ir jāzina par rezidenta klātbūtni. No personīgās pieredzes, mani nebrīdināja.. Veica smagu operāciju, pēc tam tik ārsts pateica, lai noveltu vainu no sevis, ka to veicis rezidents māāācību procesā, rezultāts tam ir tāds, ka šobrīd nevaru tikt pie bērniņa un nezinu vai varēšu.. Ārsts teica, ka iespēja ir, bet maza.. nu tad, paldies rezidentam!! ejot tur, zināju, cik operācija smaga un intīma.. nebūtu piekritusi, ka to veic rezidents, godīgi... pat neļautu viņam būt tur klāt...
Ā, dāmām, kas tūlīt sāks braukt virsū, varu pateikt, šo operāciju PILNĪBĀ apmaksāju es pati, jo bija akūts gadījums, nevarēju gaidīt rindā 1,5 gadu.
Pastāsties, lūdzu, kur godīgums? Kur cieņa pret cilvēku? Kādēļ ?

Kad gulēju slimnīcā, 3 meitenes/praktikantes nāca uzjautāt kā man tā gadījās, par simptomiem utt. Pašas laikam arī nedaudz pa muguru padauzīja, bet nekas tāds, ko varētu sačakarēt. Šķiet, atļauju prasīja, katrā ziņā, man daudz patīkamāk bija, ka bija vismaz kāds, ar kuru kaut vai tās 5-10min aprunāties un neredzēju/neredzu iemeslu, kāpēc atteikt "konsultāciju". Par ķirurģiskām un citādi veselību manipulējošām rīcībām gan ir pavisam cita runa.

ILYSB Jūtu līdzi tavai pieredzei un novēlu to lai tev bērniņš būtu un ne viens vien! :)

Par pašu situāciju, rezidentu es nevainotu, jo viņš vel mācās utt. bet to ārstu gan vainotu gan pie operācijas iznākuma, gan arī pie tā ka neinformēja tevi par to ka rezidenti būs klāt un kur nu vel par to ka viņi arī iesaistīsies paši operācijā vairāk kā ar acīm!

Reiz ēnu dienā biju lieciniece tam, ka vīrietis teica, ka nevēlas, lai viņa intīmo operāciju vēro citi. tika ievadīta anestēzija un.. visi skatijās. tas gan man likās nelāgi, jo nu lūgums ir lūgums. Turklāt bijām skolēni, ne medicīnas studenti.

Šis arī man nav saprotams! Ja cilvēks negrib lai liekas acis ir klāt, tad negrib. ļoti nesmuki no ārstu puses.

Miss Joker paldies :)
Bet godīgi, lai kā mana loģiskā domāšana strādātu, sirdī jau rūgtums uz abiem tomēr ir..

To, ka mācīties var vislabāk praksē, to zina visi, tādēļ atbalstu to, taču pacientam vienmēr par to ir jāzina.

Nelasīju visus komentārus, tikai pēdējo lapu...
ILYSB, baigi žēl, ka Tev tā notika! Arī novēlu, lai būtu ne viens vien bērniņš!
Un kāds sods bija šim praktikantam?
Es atļautu būt klāt, ja runa nebūtu par lejasgalu. Ja eju pie ārstes sievietes, tad saprotams, ka man nav pieņemami, ka svešs vīrietis lūr tur, vai nedod Dievs vēl čamda. Nekādā gadījumā! Es eju privātpraksē, attiecīgi par to maksāju, tad nu uzskatu, ka man ir tiesības noteikt vai kāds no malas mani čamdīs...

Bet godīgi, lai kā mana loģiskā domāšana strādātu, sirdī jau rūgtums uz abiem tomēr ir..

To jau es saprotu, bet tas viss notika tikai dēļ tā ka ārsts tev vienkārši nepaprasīja vai nav iebildumi pret praktikantu. Būtu to izdarījis, varbūt iznākums būtu savādāks.

Ir jau jātceras ka mēs visi nemākam visu un mums ir jāiemācas tas ko mums vajag kaut kā, diemžēl dažas lietas nav tik viegli apgūstamas kā citas. Mēs visi pieļaujam kļūdas. Protams kaut kā jau tam ārstam arī jāpmāca praktikanti,bet tad nutur kārtīgi ir jaizvēlas gadījumi kuros ļaut ko iemācīties - apgūt praksē un kuros nē.

KristīnA! paldies arī Tev par jaukajiem vārdiem :)
Par pašu praktikantu neko nezinu, kad vēlējos ko uzzināt, man atcirta pretī, ka nedrīkstot atklāt pat viņa vārdu, zemteksts bija saprotams no tā visa tāds, ka es varētu iet viņam kaut ko nodarīt.. Varbūt kāds tik traks ir, ka varētu, bet nu... es jutos aizvainota :D

Un par pašu ārstu, kā jau mums Latvijā, arī nekas viņam nebija.. :)

ILYSB, tiešām ļoti žēl, ka tā! Es jau pateiktu, ko domāju par šādiem ārstiem, bet nu...:-)Paliksim pie tā, lai veselība Tev un viss nokārtotos! ;-)