Par kaķiem

kā arī, pavēro savu esošo kaķi un centies izfigurēt, vai viņš ir alfa vai nav, to var pateikt pēc kaķa valdonīguma, ja baigais bosiks, tad liela iespēja, ka alfa.
kā arī, ejot uz patversmi, iztaujā personai, kas izvadās kaķi par to vai kaķis ir alfa vai nē.
divas alfas saradināt būs grūti. tas ir pie nosacījuma, ja jaunais kaķis ir pieaudzis. mazam kaķēnam grūti pateikt uzreiz, vai ir alfa vai nav, jo varbūt viņš tajā esošajā kaķu barā uzvedās kā alfa, bet jaunajās mājās ar citu kaķi, viņš var arī būt beta.

Summa ir noteikta lieluma vai arī vienkārši jāziedo aptuvenās kastrācijas + vakcinācijas/pases/čipošanas izmaksas?

jāziedo tik cik grib, mēs noziedojām 30 eiro.

Tā,

padalīšos ar savu pieredzi-
tikko, jūnija beigās paņēmām otru kaķi.
Pirmā (vecākā) kaķa profils-
2 gadus vecs
kastrēts
moody runcis, tiešām garastāvokļa dzīvnieks
iemesls otra kaķa ņemšanai-pirmajam bija aizdomas par depresiju, jo mēs abi ar draugu daudz strādājam un kaķītim mājās bija vientuļi un garlaicīgi pa dienu;

ilgi un dikti lasīju par kaķu uzvedību, kaķu uzvedības speciālisti un citi kaķu saimnieki teicās, ka lielākā daļā gadījumu ja abi ir kastrēti- var divus runčus. divas kaķenes var baigi ņemties pa teritoriju....BĒET, vispār vislabāk ir ņemt pretējo dzimumu, ja vecākais kaķis ir kastrēts, jo tendnces dalīt teritoriju ir viena dzimuma īpatņiem;

tā nu mēs paņēmām mazu meitenīti, atvešanas momentā viņai bija tikai 5 nedēļas, sarada ļoti ātri, jo lielajam runcim nebija pieredzes ar citiem kaķiem-tikai bērnībā.
kā arī, ļoti lielu lomu tajā, cik labi dzīvnieki sadzīvos ir- teritorijā.
uz vienu kaķi mājās vajag vismaz 15 kvadrātmetrus. bet tiem15 kvadrātmetriem ir jābūt brīviem, nevis aizkrautiem. tā kā mums dzīvoklis ir 55 kvadrātmetri un minimālisma stilā (nav pārstūķēts ar mēbelēm) tad mums der tāds.
kā arī, lielu lomu nospēlēs dzīvnieku saradināšana. ir tādas lapas, kur rakstīts, ka nevajag jaukties kaķu konfliktos,jo viņi visu paši atrisinās. NEKO VIŅI NEATRISINĀS paši, tik vecais kaķis var sākt čurāt visos kaktos un sākt uzbrukt sīkajam arvien trakāk, ja ir tāda problēma.

mums kaķīšiem sapazīšanās procesa pēdējā stadija notika aptuvnei 10ajā dienā. tas nozīmē, ka 10 dienā viņi jau sāka viens otru mazgāt.

par saradināšanas procesu:
obligāti kādam jābūt mājās, kad notiek saradināšanas pirmās dienas. kaķiem vajag distanci ieturēt, labāk, lai viens padzīvo vienā istabā, otrs otrā, jo kaķiem jāsarod ar otra kaķa smaržu. kad vecais kaķis būs pieņēmis dzīvoklī jaunā kaķa smaržu, tad jau var bišķīt atslābt.
tas izpaužas tā, ka vecais runcis neslapstās un ļauj arī sīkajam kaķītim brīvi pārvietoties;
jābaro abi kaķi vai nu viens vienā durvju pusē, otrs otrā, jo tad viņi viens otru neredz, bet saož. vai arī vienā telpā drošā distancē, viens vienā istabas galā, otrs otrā, lai redz viens otru, bet lai ir drošs attālums. katram, protams savus traukus arī turpmāk.
kā arī, katram savu kaķu kasti. tas nekas, ja viņi pēc tam kastes nešķiros, manējie, piem, tagad vairs kastes nešķiro. traukus arī baigi nešķiro vairāk.
galvenais visu baigi monitorēt, sākumā kā ar maziem bērniem, jāstaigā pakaļ un jāskatās, kā uzvedās.

ja labi saradina, tad, principā, jebkas var sadzīvot kopā, pie nosacījuma, ka nevienam no kaķiem nav psihiskas dabas problēmas vai trauma no citiem kaķiem;

mūsu runcis tagad ir daudz priecīgāks un mierīgāks,kopš viņam ir māsiņa. ir ar ko spēlēties un ir ar ko pavadīt laiku, kad neesam mājās :)

Es plānoju arī otru kaķi ņemt kastrētu vai uzreiz izkastrēt (jo skatos uz lielākoties uz pieaugušiem kaķiem), tā kā abi būs bez bumbām, par šo vismaz nebūs jāuztraucas .

Hippie Chick, rēķinos jau ar to, ka vienā dienā uzreiz par draugiem nekļūs, svarīgākais, lai ilgtermiņā sadzīvo, jo kaķa mūžs ir garš :) Paldies!

Mincija, man draugi lielākoties ir suņu cilvēki, ar draudzenes mazo sunīti kaķis sapratās labi, ja tā var teikt, jo suns no viņa bēga, kamēr runčuks staigāja pakaļ un centās visu laiku ostīt :D

Liels paldies visām par stāstiem no dzīves un padomiem, ļoti palīdz dzirdēt, kā citiem gājis (gan labie stāsti, gan ne tik), lai gan zinu, ka katrs gadījums tāpat ir citāds, nekad jau nevar paļauties tikai uz labo. Un paldies, meya, par video, noteikti noskatīšos!
Gan jau pēc laika beztēmā vai kur varēs dzirdēt, ka man viss ar mazajiem izdevies vai ne pārāk :D

Ak jā, mēs savu runcīti arī izkastrējām, bet viss turpinājās :-/

nu baigās kaķu bābas

Mammai jau bija 5gadīga kaķene, kad es viņai vēl vienu kaķēnu aizvedu. Kamēr mazais runčuks nebija kastrēts, gāja traki, tagad sadzīvo ļoti labi. Protams, ka pa reizei arī izkaujās, bet lielākoties ir mīļi un jauki :)

varbūt experimenta pēc, kāds kam ir kaķis, lai atnāk ar viņu ciemos? :-D redzēsiet vismaz kādu reakciju :-D

(miskatnieciņi)
Mums bija kaķene (9 gadi). Pie mājām kaut kādi maitas piestāja ar auto, aizbrauca. vēlāk izrādījās, ka viņi izmeta mazu kaķēnu. Nevarējām nepieņemt. viņš bija runčuks, ļooti mīļš... gāja arī pie mūsu minces klāt spēlēties, bet viņa šņāca... bija kautiņi..
Bija skumji redzēt, ka mince ienāk istabā pie mammas, kur parasti guļ blakus uz sedziņas, bet tur ir runčuks, viņa pagriežas un aiziet uz citu istabu viena... :'-(
Pēc kāda pusgada runčuks pazuda :-/ Ļoti skumām un meklējām, bet no vienas puses varbūt tā arī labāk. Nekā mūsu mincei tādas vecumdienas!

tā ka jāskatās kāds pirmajam kaķim raksturs. mūsējai vispār nepatīk arī ciemiņi, parasti slēpjas. ja iet klāt, var pat ieskrāpēt. viņa arī nebija bijusi attiecībās ar citiem kaķiem (kopš paņēmām, tā pa mūsu privātmāju)

Šī gada sākumā no patversmes paņēmu runci 6 mēnešus vecu. Pēc 2 nedēļām paņēmu kaķeni no Ventspils dzīvnieku aizsardzības biedrības "Minku parks" .
Ņēmām otru kaķi, jo sapratu, ka runcis iet sviestā no garlaicības. Sadzīvo ļoti labi, spēlējas, cīnās. Vienīgi dažreiz uzliesmo greizsirdības scēnas, jo abi divi atzinuši mani par vienīgo un patieso saimnieku, tad nu dažreiz viens vai otrs padusmojas, ja otram tiek lielāka uzmanības deva.

Iesaku ņemt vai nu kaķēnu vai pretēja dzimuma kaķi.

Un nevajag brīnīties, ja sākumā kaķi nesadzīvo. Viņiem vajag laiku lai pierastu viens pie otra. Jāsāk uztraukties,ja sadraudzējušies nav pēc mēneša.

Noskaties šo ķepa uz sirds raidījumu http://kepauzsirds.lv/kepa-uz-sirds-17-01-2015/
Tur ir par otra kaķa ievešanu mājās ;)

Atkarigs no katra kaķa rakstura sadzivos vai nē. Tas ir tāpat kā cilvēki. Ne visi ar visiem spej saprasties. Starp cilvekiem tak ari ir tadi kas gatavi viens otram acis izskrapet.
Man ir kastrets runcis. Sen atpakaļ bija ari panemta maza kaķenite no ielas. Kad izauga dāmai aizgaja sirmis ciet, saka uzkundzeties un tapat ka Hartkiller mammai, sāka likt pie vietas musu runci. Kāvās traki. Viena kautina laika kakene izleca pa logu un aizmuka. Rokas nedevas. Runcis gan atnaca majas, jo nebija pirma reize, kad pats izdoma kkur doties, kad rodas izdeviba.
Ja nemsiet no patversmes, tad pabridiniet, ja nesadzivos, ka vedisiet atpakaļ. Domaju, ka ar to viniem ir jareķinās.

Nu tas jau atkariigs no katra kakja rakstura. Man ir Siaamas runcis, nekastreets, 8 gadus vecs. Meegjinaajaam savulaik panjemt pieaugushu Siaamas kakjeni, mums piedaavaaja. Muuseejais vinjai visu purnu saskraapeeja, kaa tikai vinja ienaaca istabaa, taa shim uzreiz acis no dusmaam sarkanas, spalva gaisaa un tikai uz kaushanos. Naacaas kakjeni atdot citiem cilveekiem, nepienjeema muuseejais. Taa vietaa vinjsh draudziigi sadziivo ar muusu suni.

Man ir ļoti paveicies, jo mani divi kaķi ( izbijuši runči :D) pieņemtu jebkuru radību savās mājās. Tagad izglābām mazu kaķēnu no ielas, kam meklējam mājas, un to viņi kā divi vecāki audzina un čubina. :-)

Man ir kastrēts runcis (6 gadi) un sterilizēta kaķene (2 gadi). Abi satiek ļoti labi, lai gan runcis ir liela personība. Dzimumam nav nozīmes, jo pirms kaķenes mums bija otrs runcis, kas diemžēl pazuda.
Vismaz viņiem nav garlaicīgi.

Ja mājas pirmiedzīvotājs ir runcis, tad principā ir vienalga vai klāt paņem kaķeni vai runci, pie noteikuma, ka visi kaķi ir kastrēti. Ja mājās jau ir kaķene, tad gan labāk ņemt runci, jo kaķenēm vispār nepieciešams daudz ilgāks adaptācijas laiks, lai pieņemtu jaunpienācēju un viņas izturas riebīgāk. Bet, paņemot jaunu mājdzīvnieku, vajag apbruņoties ar pacietību, nedēļa laika vēl nekas nav, var paiet arī mēnesis kamēr sāks viens otru pieņemt. Pieredze pozitīva katrā ziņā un divi kaķi vienmēr ir foršāk kā viens, tā kā veiksmi!

*Runāju pēc pieredzes, kurā ilgā laika periodā ir bijuši gana daudz kaķi, pastāvīgi kopā sadzīvo 4, vienu brīdi bija pat 5.

Man mājās bij cirks, kad sētā pienāca svešs kaķis, pilnīgi satrakojās, sīkāk nestāstīšu, otru kakji negribētu, pēc tā atgadījuma.

Briesmīgs stāsts. Domāju, ka varbūt arī patversmē bija mīļa un sadzīvoja, bet, mainoties videi, mainījās arī tas, kā uztver citus dzīvniekus, jūt draudus... Grūti jau saprast tos mazos draugus.

Mums vens no lielākajiem iemesliem, kāpēc vēlamies otru, ir tāds, ka šķiet, ka mūsējam vienam ir garlaicīgi, un nav, kur likt enerģiju :D Spēlējamies, mīļojamies, guļam kopā, bet lielu daļu laika tāpat esam darbā vai prom no mājām, kamēr viņš paliek viens.

Diversija, diemžēl nesadzīvoja. Nedēļu nomocījās tā, ka no mājas ejot katru atstāja savā istabā aiz aizvērtām durvīm, lai nesanāk asinspirts. Bet tad, kad saimniece bija mājās, tad pirmiedzīvotāja sēdēja uz skapja un jaunā visu vakaru ar naidu purnā sēdēja apakšā, trinot nagus un gaidot, kad pirmā kāps lejā. Bija arī reālas saķeršanās.
Pēc tās nedēļas jauno aizveda uz laukiem, pie radiniekiem, kuriem māja. Tagad tur dzīvo laimīga - sadevusi pa seju visiem kaimiņu kaķiem. Neviens svešs kaķis sētā vairs nenākot.
Muļķīgākais bija tas, ka par to jauno, patversmē teica, ka viņa esot jauka un ļoti draudzīga pret citiem kaķiem, neesot problēmas sadzīvošanā. Te nu bija draudzība :D

Tāpēc man ir bail ņemt to otru kaķi mums - jo ko mēs iesāksim, ja nesadzīvos. Bet gribas ļoti, jo mīļosim abus, abiem viss būs.
Vīra kolēģim atkal trīs kaķi(divas kaķenes un kaķis, katrs sava vecuma un šķirnes) - sadzīvo. Esot pašņākuši dažas dienas, bet neviens nevienu negrib piežmiegt...

Paldies, Siidzha, par dalīšanos ar pozitīvo pieredzi! :)