Ehhh, es tikai gribu būt laimīga un priecīga, vai tiešām tas ir par daudz prasīts..
Šīs frāzes, lai cik varbūt situācija cilvēkam nav sāpīga, reāli krīt uz nerviem. Kas prasīts? Kādam jānodrošina Tev laime, redz pirmais rumaks izdomāja spriņģot un pa pasauli skriet, tad gandrīz vēnas jāgriež. Labāk paskaties apkārt, kas bez tā puišeļa ir (nesaprotu, kā tīni / pusaudzi var par vīrieti saukt, uzaudzē pirmo spalvu uz sejas - vīrietis??).
Ne Tu precējusies, ne Tev bērni, ne kopdzīve uzsākta, turklāt vēl mācies. Tev visas durvis priekšā un reāli lielākai daļai tās būs labas iespējas. Ne velti vecāki cilvēki pasmīkņā par pirmajām attiecībām / pieredzi, jo tos grābekļus visi ir izstaigājuši, tik tās jaunās meitenītes tik brēc sejā, ka neko nesaprotot, jo viņai viss savādāk. Nekas nav savādāk, ja dzīvē mēslu nebūtu, tad Tu nekad nezinātu, ko nozīmē būt laimīgai! Iepazīsi īsto, atcerēsies un sajutīsi, ko nozīmē cieņa, attieksme, izpratne, tad sapratīsi, cik muļķīgas un bērnišķīgas visas asaras bijušas.
Cik nav runāts ar meitenēm, kuras pamestas - akd, visa dzīve lupatās, jākaras, īstā un patiesā mīla vējā, mūžam mīlēs, bla, bla. Tik nez kāpēc paiet dažai mēnesis, dažai trīs, dažai gads un visām atkal jauna mīla, vēl labāka, vēl patiesāka un dziļāka un bieži vien tā patiešām ir.
Tā kā necepies, atrodi sev nodarbes, izpaud sevi, satiecies ar draugiem, baudi dzīvi un sapratīsi, ka iespējams biji važās visu šo laiku, kad "likās esi laimīga".
No puiša skatu punkta - vairums vīriešos pēc šķiršanās atmostas mednieka instinkts un, ja jutīs, ka Tev paliek labāk, ir jaunas simpātijas, tad centīsies atkal "piebraukt" - neuzkāp uz šī grābekļa, jo tas būs tikai tik ilgi, kad būsi atkal iekarota.
277
