Es arī esmu pagājusi garām kasei, nesamaksājot par visu pirkumu :-D Man bija atbraucis kolēģis no Krievijas, kuru biju apsolījusi savākt, pakavēt viņam laiku pāris h, un aizvest tālāk, lai viņš var doties, kur nepieciešams. Pa ceļam iebraucām Olimpijā paķert kko laikam padzerties, un es, neatceros, kāpēc, paņēmu divas sulas pakas. Vienu viņš no manis paņēma un nesa, pie kases uzlika uz lentas, un par to es arī samaksāju, nepamanot, ka otra paka man visu laiku bija rokās. Attapos tikai stāvvietā, un tad tāds dubultkauns - par to, ka nesamaksāju, un kauns no kolēģa, jo sāku riktīgi smieties, šis prasa, kas par vainu, pateicu, ka par otru sulu netīšām nesamaksāju. Viņš mierīgi saka, lai eju tak atpakaļ un samaksāju, bet man bija tāds kauns, ka atpakaļ iet negribēju, un klāt vēl kauns no kolēģa par to, ka kauns iet atpakaļ :-D:-D:-D
Bet pati riktīgi nosmējos pirms dažiem gadiem Vācijā, mazpilsētā. Aizbraucam ar draudzeni uz veikalu (kik, ja nekļūdos, jo viņa gribēja kko lētu nopirkt priekš vakara pasākuma, un tur citu jēdzīgu veikalu īsti nebija), es pie stūres, bet ar viņas drauga auto. Viņa tad priekš sevis kaut ko arī atrada (laikam tuniku un kurpes), pie kases samaksāja, ejam ārā, gribu atslēgt mašīnu, saprotu, ka nav atslēgas :-D Sāku tīt filmu atpakaļ - iegājām iekšā, viņa skatījās apģērbu, bet es, tā kā man neko nevajadzēja, staigāju pa visām ejām un pētīju visu pēc kārtas, griežot atslēgu uz piekariņa riņķa ap pirkstu. Nokrist nevarēja, jo tad būtu pamanījusi. Izstaigāju visu, kur biju gājusi - nav. Tālāk vienā brīdī draudzene mani pasauca, lai paskatos kaut kādas kurpes - aizgāju paskatīties, izdomāju pati uzmērīt. Droši vien noliku atslēgu kaut kur blakus, jo somā nav. Izmeklējāmies visu zemē un apkārt - nav. Sākas nedaudz panika, jo otra atslēga it kā ir, bet jāiet pakaļ kādi laikam vismaz 5 km kājām (un tātad vēl tikpat atpakaļ :-D), kā arī es vainīga, jo atslēga pie manis bija, bet reizē arī riktīgi smieklīgi, jo nesaprotam, kur viņa varēja palikt. Un bišķi sāk palikt kauns no pārdevējām, jo caur smiekliem cenšos vāciski viņām izskaidrot, kas noticis, pašas smejamies, pārdevējas ar sāk ņemties un meklēt to atslēgu, bet bez panākumiem. Viena pajautā, vai varbūt maisiņā pie kases neielikām, izceļam no maisiņa ārā tās draudzenes nopirktās kurpes, pārcilājam maisiņu, nu nav. Pēc vēl kāda laiciņa smiešanās un cītīgas visa apčamdīšanas atslēga atradās - tur, kur bija apavi, blakus sakārti visādi lakatiņi, un es biju uzkārusi atslēgu uz viena no tiem lakatiņu stienīšiem, bet, tā kā lakatiņi raibi, pamanīt vispār nevar :-D Nu neko, nosmējāmies, aizbraucām mājās, draudzene izdomā sākt mērīt savas jaunās kurpes ar drēbēm, ar ko kopā labāk vakarā vilkt. Konstatējam, ka maisiņā tik viena kurpe :-D:-D Kur varēja palikt? Protams, veikalā, kad izcēlām ārā, meklējot to sasodīto atslēgu! :-D Nosmējāmies ne pa jokam, un, joprojām smejoties, braucām atpakaļ uz veikalu, un vēlreiz skaidroju pārdevējām, kas noticis :-D Viņa paņēma kurpi, aizgāja uz noliktavu pārbaudīt, konstatēja, ka jā, visas kurpes ir pa pāriem, bet tā viena, kas bija izņemta no maisiņa, uzlikta atpakaļ stendā :-D Nosmējāmies līdz asarām, un droši vien arī tām nabaga pārdevējām drusciņ uzlabojām dienu (stulbie ausländeri) :-D
1534
