Gudrā diskusija.

Madara.
:-D:-D

Ak, jā! Par veikaliem runājot! Kad man bija kādi 14 - 15 gadi, toreiz ar draudzenēm mūžīgi gājām skatīties drēbes, naudas jau nav, bet nu paskatīties gribas. Es pieeju pie manekena, rullēju ar rokām pa džinsenēm, apķeru ar abām rokām un skatos... Tas nav manekens :-D

Par to saldējumu un mr tik smieklīgi. Es vienreiz nesot gružus pa ceļam uz veikalu atčaknījos ka ar misenes maisu iegāju gandrīz veikalā

Ā, jā tirpšana ir mans lauciņš. Braucu sab.autobusā, sēdēju ar sakrustotām kājām ārmalā. Piecēlos, lai izkāptu un sapratu, ka man kreisā kāja pilnīgi nejūtīga kā no vates. Ļoti cēli nolikos autobusā uz mutes. Man palīdzēja piecelties, bet to kāju es tāpat nejutu. Izlecu no autobusa uz vienas kājas.:-D

es aizdomājusies automātiski novilku " Un jums arī paldies par zvanu!".

Man arī bijis līdzīgi - atnākot no operatora darba, ieejot, piemēram, veikalā uzreiz gribas sacīt: "Labdien, ar Jums runā..." :-D Par laimi, esmu apturējusi sevi un pateikusi tikai sākumu, un cilvēki nav sapratuši/pamanījuši :D

Bieži vien manējais iepērkoties iet man no aizmugures un mēdz kkur nozust, tad nu eju un runāju pato ar sevi

Man tas pats, esmu pat ieķērusies rokā/plecā kādam vīrietim, kas ar acs kaktiņu pēc manējā izskatījās (nu pēc auguma, aptuvenā garuma), kurš vienkārši nostājies blakus, kaut ko pētot veikalā. :D Tad gan kauns pa visu seju. :D

Atceros, ka vienreiz biju nogulējusi labo roku un ar šo roku apķērusi kreiso roku ap plaukstas locītavu. Pamodos, nejūtu nogulēto roku, skatos un jūtu, ka manu roku kāds tur. No sākuma domāju, ka mamma, bet apskatos apkārt, ka mammas istabā nav. Tad sākās panika, jo domāju, ka zaglis ielauzies un darīs man pāri. Biju taaaa pārbijusies, tas nekas, ka redzēju, ka istabā neviena nav :-D

Ta ne "gudrs" gājiens no manas puses, bet mans vīrietis dažas reizes izpildījies šādi...
Patīk kaut ko uzkrāmēt auto uz jumta un pēc kāda laika attopas, ka kko atstājis tur.
Pēdējais Vācijā - pārkrāme auto bagažnieku, lai vieglāk, uzkrāmē LV karogu, veselu maisu ar paiku, drēbju maisu uz mašīnas jumta, sakraujās atpakaļ, visi auto iekšā un brauc! Nobrauc 100 km un attopas, eeeeu, uz jumta kko atstāja!! Paikas un drēbju maiss bija aizķeries tajā,kur riteņus kabina iekšā, bet LV karogs bija palicis Vāczemē.. Ir šādi saules brilles, turklāt manis dāvinātais ne lētais Oakley, alus bundžas, ātrais ēdiens, cepures, šalles pazaudējis. Tā ka ja redzat, ka kaut kas no šīm lietām mētājas ceļmalās, ziniet, šajās vietās manējais izpildījies :D

Es vienmēr viņam saku, labi, ka mums vēl nav bērni, jo man liekas,ka situācija aizmirst bērnu sēdekli ar visu bērnu uz auto jumta būtu diezgan reāli..

Ja telefonā zvana modinātājs, tad bieži sanāk piebāzt telefonu pie auss un murmināt "Mja? Haloo, haaalloooo!". Tad vīrs nomurmina: "kas zvanīja?" Un es atbildu: "ai, nometa."

OMG, par 12 mēnešiem, miskasti, telefona operatoru, mēnešreizēm un saldējumu tiiiik labs :D :D
Par sevi neko nevaru atcerēties. Tikai tupumus, kas nav smieklīgi :D Nu tur kādu faktu nezini, bet tēlo, ka zini, iznešas diskusija un fak, neko nevari par to tēmu pateikt :D

Draudzeni gan bērnībā vēl ilgi iznesām cauri pēc tam, kad viņa datorpuišiem pajautāja, vai datoru pietiek izslēgt caur monitora podziņu un vai nevar viņai interneta programmu disketē ierakstīt :D

Haha, neuzmanība, kā piemēram šovakar, kad iemtu rīsus aukstā ūdenī :D

Citreiz es nomizoju sīpolu, sagriežu, mizas iemetu pie mērces, bet pašu sīpolu misenē :D :-P

Haha, un es domāju, ka esmu izklaidīga :D Uz jūsu fona nemaz tik ļoti :D
Pašai ienāca prātā tikai gadījums, kad no rīta zvanīja modinātājpulkstenis (mobilajā), es miegaina enerģiski spaidīju naktslampiņas pogu un brīnījos, kāpēc turpina skanēt signāls :) Tādi gadījumi, ka ieleju aukstu ūdeni kafijai vai gaidu, kad uzvārīsies neieslēgta tējkanna - nekas īpašs :D

oga gar zemi :D

Ir jau vskautkas noticis, bet grūti visu atcerēties.
Kkad pasen iepirko alfas rimčikā lēni viskautko pētot, bet neko īsti nepērkot, tā lēnā garā ar sarkano Rimi groziņu izgāju jau pie pašas alfas un attapos, man pašai bija wtf? :D

Bieži vien manējais iepērkoties iet man no aizmugures un mēdz kkur nozust, tad nu eju un runāju pato ar sevi (s)

Ar mammu braucām pie radinieces, iegājušas mājā un nostājušās pie lifta, redzu, ka mamma sāk meklēt atslēgu,lai "atslēgtu liftu" pa somiņu, es palīdzu meklēt. Meklējam, meklējam, līdz attapos, ka mēs, pirmkārt, stāvam pie lifta, lifts taču taisas vaļā ar pogu, otrkārt, neesam mājās, diezvai mammas atslēga derētu, ja arī lifti būtu jāslēdz vaļa ar atslēgu. Kāda māte, tāda meita :D

Otrs gadījums.
Draugi uz TV spēlēja hokeju caur pleisi. Kādu stundu skatījos cītīgi, sekoju līdz līdz izdomāju pajautāt, vai tas ir Dinamo? :D nesapratu, par ko šie smejas. Visu stundu domāju, ka tā ir dzīvā spēle, kaut kā nepiefiksēju, ka viņiem pultis rokās un izskatījās tik īsti. :D

Uz sitiena neatceros, bet manam tēvam vienreiz Centrāltirgū bija nopirkts plombīra saldējums, šis starā, nes uz mašīnu (vafelītē). Siekala jau tek, pēkšņi iezvanās telefons. Tik pārņemts ar to saldējumu bija, ka pielika pie auss, saka : "HALLLLOOOOOO" un vienlaikus iekožas telefonā :D

Forša diskusija, esmu pārsmējusies :-D

Es vienreiz lasīju kādas ginekoloģes atzīšanās, ka viņa vienreiz pēc grūtas un ilgas dienas lielveikalā gaļas nodaļā tā vietā, lai palūgtu to, ko grasījās pirkt, uzprasīja pārdevējai kad viņai pēdējo reizi bija mēnešreizes :D

Nācām reiz ar mammu kopā no tirgus,bijām nopirkušas kartupeļus,nezinu kādā veidā,bet maisā uzradās caurums un beigās mājās atnācām vien ar dažiem kartupeļiem.

Reiz sensenos laikos strādāju par telefona operatori. Vakarā stāvu Maximas rindā, kasiere pēc naudas izdošanas novēl jauku vakaru (kādreiz viņām tā bija jāsaka katram klientam), es aizdomājusies automātiski novilku " Un jums arī paldies par zvanu!". :-D

Tādu baigi tizlu neko nevaru atcerēties. Bet bieži gadās ar miskastes maisu stāvēt pie miskastes un spaidīt mašīnas atslēgas pulti un dusmoties kāpēc tā stulbā misene netaisās vaļā, līdz saprotu, ka mašīna pīkst mazliet tālāk, bet es ar mašīnas atslēgu mēģinu piespiest atvērties miskasti...

Iespaidojoties no Oga gadījumiem, atcerējos, kā ar iepirkuma ratiem Stockmann nesos uz kasēm, lai nenokavētu autobusu autoostā un riktīgi ietriecos sānā kādam vīrietim. Šis šokā skatās uz mani, es nobijos, apstulbu un tā vietā, lai atvainotos, smaidīgi pateicu viņam "Visu labu!" un aiznesos tālāk. Pa ceļam es domāju "Kas, pie velna, tas bija?" :D