Gudrā diskusija.

Tādi pekstiņi te.. :-D Tik viegli prāta nekas neatsaucas.., tikai visu laiku stāv galvā, ka bērnībā, varbūt 8-10 gadi, mamma sūta uz veikalu, lai aizeju nopirkt 4-5 kartupeļus. Es aizeju un saku pardevējai: "Man lūdzu 5 kg kartupeļu!" Pardevēja vēl vairākas reizes jautā, tiešām tik daudz? varbūt 5 gabalus? Es tikai - nē nē, mamma lika nopirkt. Un cik liels bija mans izbrīns, kad pārdevēja nosvēra tos 5 kilogramus, toties pats labākais bija aizstiept mājās - kādas 10 min bija jāiet + es maza čiepa, mamma ļoti smējās par mani!

Peka, man kaut kas līdzīgs par tām vāverītēm, bija tā, ka draudzene iegāja bulciņu veikalā un teica:"Man, lūdzu, divas vāverītes."
Pārdevēja viņu apkalpo, pienāk mana kārta, saku:"Man, lūdzu, to pašu."
Pārdevēja sāk ķiķināt: "Nu ko tu kautrējies no tā vārda, tas taču normāls vārds, sievietes vāverīte."
Man bija wtf seja :-D:-D

Tā uz sitiena neko vairāk lielu nevaru atcerēties, protams, standartā - atslēgas rokā, bet skraidu un meklēju, kur atslēgas. Vai brilles uz galvas un zvanu mammai, vai viņa nav redzējusi manas brilles. :D

Es esmu ieskrējusi stabā, kamēr spaidu telefonu. Protams, smiekli pa visu ielu.

Tad vienu reizi man bija slikta diena un braucu mājās.. Man bija līdzi mans koferītis uz riteņiem.. Stāvēju trolejbusa pieturā.. Piebrauc trolejbuss un es kāpju iekšā.. Bet tas izskatījās apmēram tā: labo kāju kā liku uz sliekšņa, tā aizliku garām.. Rezultātā paklupu pār slieksni ar otru kāju un nogāzos uz trolejbusa grīdas.. Aiz manis kāpa iekšā citi cilvēki un kāds vīrietis, kurš, dzirdēju, ka šokā tādā līdzjūtīgā balsī teica "ak, Dievs.." Protams, bija jāsmejās, bet asaras jaucās kopā ar smiekliem..

Bet manai mammai........ Ir īpašas pērles, kuras gribās pierakstīt, lai neaizmirst.. "Vai portatīvo datoru varēs pārnēsāt?" un "Aizver televizoru" ir tikai daži no viņas izteicieniem..

Tad, kad mana mamma ar mašīnu iestūmās mūsu mājas stūrī, mans patēvs nezināja, kuru cigaretes galu tanī brīdī bāž mutē..

sii ir viena no labaakajaam diskusijaam(l)(l)(l)

man nekas tads nav bijis, tikai atceros, ka man bija pieludzejs, bijam tikushies dazhas reizes centraa, kopaa majas nekad nebijaam braukushi, bet katrs ar savu mashinu, tadelj nezinaju kada masina vinjam ir. Sarunajam, ka tajaa ziemas aukstaja dienaa vins mani savaks, lai man nav jabrauc pa tadu laiku ar savu mashinu. Nu neko, sapucejos, sagaidu zvanu, ka jaiet lejaa, ka stav pie manas kapnju telpas durviim, izeju - ja redzu mashinu, iekshaa siluetu, ka kads sezh, taisu valjaa durvis, iesezhos, jau spradzejos, pagriezhos un tur taads oopitis gados, skatas uz mani un es uz vinu :D :-D:-D mes abi divi ne varda nepateicaaam, es izlecu araa kaa bulta no tas masinas.:-D

Protams, pieludzejs bija ap sturi, sajauca maajas. Labi, ka taa beidzas, vienmer iedomajos, ja tur butu bijis kaads trakais :'-((t):-D

Paldies, meitenes! Tik laba humora deva pirms miega! :D
Man prātā nāk viens gadījums no draugu pasēdēšanas. Sēžu dīvānā, kājas sakrustojusi zem sevis. Visi dzeram alu, runājamies, smejamies. Lai gan vajadzības spieda skriet uz labierīcībām, sakodu zobus un turējos, negribēdama būt tā, kura visu laiku skrien uz tualeti un nokavē visus labākos momentus un stāstus. Nosēdēju tā ilgu laiku, beigu beigās, kad nolēmu, ka beidzot laiks iet uz wc, cēlos, liku kāju pie zemes un nogāzos garšļaukus tieši istabas vidū :D Izrādās, biju tik ilgi nosēdējusi tādā pozā, ka kājas jau bija pilnīgi notirpušas un nejūtīgas. Te nu bija - gribēju atstāt iespaidu uz tā laika simpātiju un graciozi paiet viņam garām, a tā vietā vārtījos pa zemi kā sabraukta plekste :D

Arī vienam draugam atgadījās. Šis slikti zina krievu valodu un strādāja par konduktoru vilcienā. Mašīnists bija krievu valodā runājošs. Tā nu viņi kādu laiciņu brauc kopā kabīnē, kad draugs nolēma, ka ies uz vilciena otru galu. Nezināja, kā krieviski pateikt "iešu uz vilciena beigām". Tāpēc galu galā pateica "Ja pošol v zadņicu".:-D

Nebija man, bet gan maniem vecākiem. Šie nolēma aizbraukt uz automazgātavu, pasaka, lai pilnībā iztīra salonu, bet paši pa to laiku aiziet prom uz veikalu. Atnāk atpakaļ, viss it kā labi, sāk braukt. Pēc kāda laika saprata, ka nav to lietu, kurs drošības jostas iespraust. Šie sāk dusmoties, ka laikam mazgātuvē nozaguši. Atbrauc atpakaļ, sāk skaidroties, tādi riktīgi dusmīgi. Galu galā taču nozaga! Un tad viņiem paskaidro, ka vienkārši tās lietas tika iebāztas dziļāk iekšā starp sēdekļiem.

Ai.. esmu tizluma meistars :D

Visu protams atcerēties nevaru, bet ja kas notiek tizls, tad vienmēr pie sevis nodomāju: Ai.. kas tāds var notikt tikai ar mani..

* Krūšturi es velku tikai kā džemperus.. Es nemāku uzvilkt un kā normāls cilvēks aizmugurē sakabināt.. Sākumā aiztaisu un tad velku.. Oki.. Aizgāju uz solāriju.. Pasauļojos, ģērbjos.. ņēmu krūšturi, sakabinu, sāku vilkt.. Bet pēc solārija āda tāda mitra un krūšturis slikti velkas.. un te nu hoops - un priekšpusē saplīsa, atstājot rokā vien divas bļodiņas.. Bļin! Nu nebūtu jau nekas tāds, bet bija vasarā un tieši tajā dienā izvēlējos caurspīdīgo blūzi.. Ai.. tik ātri uz mašīnu vēl neesmu skrējusi :D

* Stāvu stāvvietā pie veikala.. Zvana telefons, paziņa saka, ka tūlīt piebrauks.. Piebrauc un apstājas tuvumā.. Rāda, lai atvēru mašīnā logu.. Es karoče gribu savu logu atvērt, bet te man notiek kā filmās - spaidu podziņu un atvēras aizmugurējais logs.. Es vēl sēžu un nesaprotu, kāpēc mans logs nav vaļā. Spiežu vēlreiz, aizveru logu.. Spiežu vēlreiz un blakus logs ir vaļā.. Tā laikam 3 mēģinājumi man bija, tad nospļaujos un vienkārši piezvanīju viņam, kaut gan vienkārši mašīnas stāvēja blakus un es tik stulbi blenzu pretī, jo nevarēju tikt galā ar sasodīto logu :D

Lasiju par matu/suku izmesanu un atcerejos, ka agrak nezinu kadel, edot jogurtu, misene sviedu karotiti, izlietnee tukso jogurta traucinu.

klasika.:-D:-D:-D

pazuda elektríba májá péc pérkona negaisa - es ar másu taisam téju un tad kad kádu laiku údens nesák váríties mums pielec, ka mums tachu nav elektríbas. ienák mans vírs (toreiz vél draugs) més vinjam stástam kádas més gudras, ká téju padzérám. vinjsh klausoties un smejoties par mums uzliek kko uz skjívja un liek mikroviljnju krásní, slédz iekshá - un seko fráze - bljin, laikam mikroviljnju krásns salúzusi :D ká més sméjámies :D

Esmu nosmējusies līka :D Jums, meitenes, sanāk :D
Pašai maz kas aizķēries atmiņā, bet ir viens 'konstants' brainfreeze uz telpu atrašanu pat vadoties pēc stāva plāna. Ironiski - esmu jo cieši iesaistīa lauciņā, kur tādas ietas zīmē.
Esmu nelabojams 'laika optimists', un nu nekādi nesanāk sev ieskaidrot, ka darbības paņem tik laika, cik paņem. Jo sevišķi no rītiem.

Lieliska diskusija (l)

Pirms pāris gadiem ar draudzeni braucām uz Rīgu, vēlējāmies tikt uz kādu veikalu, kas neatrodas pašā Rīgas centrā, tātad, jāizmanto sabiedriskais transports.. Īsti nezinājām, kurā pieturā jākāpj āra, tāpēc laicīgi to noskaidrojām no trolejbusa vadītāja.
Mierīgi braucam, viss ok. Pēkšņi attopamies, ka jākāpj ārā. Drauzene paspēja laicīgi izkāpt, bet es kaut kā nobremzēju :-D un trolītī jau sāka kāpt iekšā cilvēki. Kamēr starp viņiem izlauzos, durvis jau vērās ciet..
Pati panikā, jo zinu, ja aizbraukšu tālāk, 100% apmaldīšos ( esmu no cilvēkiem, kas arī 2 priedēs apmaldās)..
Sapratu, ka kaut kā jāaptur durvju aizvēršanās.... Un tad , nezinu, kas notika manā prātā, bet... starp durvīm iebāzu nevis roku vai kāju, bet.. galvu!!! :-D:-D:-D
galvu durvīs iespieda un troļuks sāka kustēties uz priekšu :-D
Paldies citiem braucējiem, kas operatīvi sasauca šoferīti, kas apstājās un atvēra durvis, lai tieku ārā... :-D:-D
Šausmīgs kauns bija.. :-D:-D:-D

Inky :D :D :D :D :D

kaulitza

haha par to markieri. man kadreiz skolaa gadijaas apzimetas rokas, kakls ka ar pildspalas pareizo galu pakasos :D
:-)
p.s. man patik tava bilde :-D

Man vienai gadas visadi misekli ja tuvuma kads glits virietis? Nesen pirku zabakus. Blakus nostajas paritis, sieviete peta zabakus un blakus loti simpatisks jauns virietis. Paskatijos uz vinu un nogazu rindu ar zabakiem:-D

Vai ari vienmer makjiiti edu salatus un dzeru kafiju ja ar draudzeni aizejam. Nekad nekadu problemu, bet stav jauietis kaa bilde,smada kaa suudaa iekapis un es skatos preti, neatceros ko gribeju :D Draudzene protams uzreiz palidzeja, iebikstiija saana un saka smieties:-D

Lasiju par matu/suku izmesanu un atcerejos, ka agrak nezinu kadel, edot jogurtu, misene sviedu karotiti, izlietnee tukso jogurta traucinu.

ar automātiskajām durvīm/vārtiņiem - viss ir diezgan elementāri - nevajag tā vnk. nostāties un gaidīt kko, - tas sensors reaģē tikai un vienīgi uz kustību, neatkarīgi no jūsu garuma (paietu nedaudz atpakaļ un atkal uz priekšu - uzreiz atvērtos). Šo mums fizikā kādreiz stāstīja
es to lieliski zinu :), bet man loti biezi neatveras. Eju normala soli klat, durvis neatveras. Un atveras tikai ja atkartoti pasperu soli uz atpakal un atkal uz prieksu.

Atjēdzos tad, kad tos matus gribēju likt sporta somā

Iedomājos to skatu, ja nebūtu pamanijusi - sporta zālē meklē ķemmi un atrod tikai matu kušķi :D

Pamodos vienu rītu, sapnī jau redzējusi, ka modinātājs zvanījis, esmu to izslēgusi un atlūzusi. Tad nu izlecu no gultas, saģērbos, aizskrēju uz darbu. Slēdzu durvis vaļā, sāk somā skanēt modinātājs. Zvanu draugam, prasu, cik pulkstens. Šis jau sastresojies, ka pats darbu nokavējis, ka es tā zvanu un prasu. Biju darbā ieradusies pusotru stundu ātrāk nekā vajadzēja. Joprojām par to draugs smejas.

šodienas prāta aptumsums - ķemmēju matus, kad process pabeigts, parasti izvācu no sukas izkritušos matus un izmetu. Šodien saķemmējos, izņemu no sukas matus, un misenē ielidināju suku, ne matus. Atjēdzos tad, kad tos matus gribēju likt sporta somā :D