Gudrā diskusija.

ā, Rīgā pie rtu kojām svešs čalis centās ielēkt mūsu mašīnā :D :D kāda bija viņa seja, kad saprata, ka mašīna nav īstā un mēs neesam viņa gaidītā kompānija :D

Vēl nesen gāju ar labāko draugu papļāpāt. Izdomājām statoilā paķert karsto šokolādi, jo bija vēss. Samaksāju pirmā, izgāju ārā. Padusē iebāzta lielā vafeļu paka. Gribēju pie statoil misenes uzlikt kārtīgāk krūzei vāciņu, bet vafeles slīdēja no sāna ārā un ķerot tās, izmetu no rokām 1.70 vērto kakao :D

Vēl bija gadījums, kad viens draugs stāstīja, ka viņam sāp 8.zobs. Par cik mamma zobārste, gribēju teikt kādu gudro domu, jo mamma taču zina un pašai bijis līdzīgi, ka jārauj ārā neizaugušais zobs. Bet tajā pat laikā domāju kaut ko par ginekologu, jo nākamajā dienā bija jāiet. Protams, pateicu, "Jā, jā, zinu. Mammai tādi daudz pacienti, viņa taču ginekologs." (fuck me)

Pēdējais - ir tāds jociņš, ko izmanto, lai iznestu cauri cilvēkus. "Marijas tēvam bija 4 bērni - Jozefs, Jānis un Alfrēds. Kā sauca ceturto?". Un šo te viens puisis prasa uz ielas draudzenei vai kaut kādai meičai, un viņai nu ilgi nepieliec. Es neizturēju, kad viņš jau stāstīja viņai 3. reizi. Šī sadusmojās uz mani un nāca prasīt kas man par problēmu. :D Nu vai es vainīga, ka viņa nedzird, ka Marija ir viņa 4. bērns. :D

Man kādi deviņi gadi, vasaras rīts - skatos televizoru, kaut kādu raidījumu, ēdu konfektes. Argentīnā esot jauna slimība - cilvēkiem sprāgstot pušu vēderi. Tik nopietni tam noticēju, noskurinājos. Izdomāju paskatīties, kas uz konfektes rakstīts. Izcelsmes valsts - Argentīna. Bļāviens! Man pilnīgi panika iestājās, asaras birst kā pupas, dzīvei beigas. Daudz vairs nav atlicis. Saģērbos un balsī raudādama čāpoju pie mammas uz darbu, lai neesmu viena, sagaidot savu galu.

:-D:-D

Oma nekad nevar atcerētiea mūsu durvju kodu, zvana, lai pasaku kodu, lai var tikt iekšā. Es saku, ka noiešu lejā un attaisīšu durvis. Noeju, aizveru durvis no ārpuses, lai parādītu kā uz redzes atmiņu to kodu vieglāk atcerēties.
Baigi saku: nu skaties... Un aizmirsu pati savu durvju kodu, kurš man ir jau gadus 10. Spaidu šitā, spaidu tā, nu nav! Neatceros! Tā mēs tur tupējām pie durvīm, gaidijām, kad kaimiņi nāks :D

Spīdola, izcili :D

Tad vēl iz vasaras brīvdienām bērnībā - virtuvē bija ventilācijas lūka ar restītēm. Dzirdu, tur iekšā kaut kas skan. Jau paspēju nobīties, eju skatīties - lien ārā kaut kas spalvains un briesmīgs. Man personīgi izskatījās pēc milzīgas, spalvainas zirnekļa kājas - nu tā, ka vismaz 15 cm garumā. Tā kā es bieži skatījos šausmenes, ilgi domāt nevajadzēja, kas tas ir - milzu zirneklis citplanētietis. Paņēmu no virtuves kāmi, aiznesu uz guļamistabu, kājām trīcot. Un metos ārā no dzīvokļa sēdēt parkā uz soliņa, jo ar to briesmoni vienā dzīvoklī negribējās. :D

Es joprojām nesaprotu, kas tas tāds bija, jo reāli atceros to skatu. :D saliekta, tieva kāja, kustās, spalvaina... fuj.

Jaunākais - kāpju uz moča nofotografēties, īpašnieks saka - uzmanīgi ar kājām pie izpūtēja. Es saku - jā, jā. Un tai pat brīdī kāja pie izpūtēja, auččč... tagad jāārstē rēta. :D Jo es jau neiedomājos, ka izpūtējs ir karsts. Es domāju, ka viņš man liek uzmanīties, lai ar kājām neapskādētu to izpūtēju. :D

Vienreiz pusaudzes gados nejauši paprasīju mammas draudzenei - kaimiņienei, vai drīkstu pie viņas pakārties. :D :D :D

Viņa baltkrieviete, runā krieviski. Gribēju nosvērties, mājās svaru nebija. Uzkāpju un prasu - možna ja u vas povešusj? :D Tante tā ļooti aizdomīgi uz mani noskatījās, protams. :D

Kādreiz sākumskolā dejoju tautiskās dejas. Vienā pasākumā gandrīz apraudājos, jo man vienīgajai bija neglīti, gari svārki pāri celim, pārējām meitenēm bija īsāki. Tā vismaz man likās. To izsecināju tā, ka liecos uz leju skatīties, cik tad tie svārki ir gari - un, loģiski, liecoties svārki arī liecās uz leju. Jo dziļāk liecos, jo garāki tie kļuva. :D Jau biju paspējusi sapūsties un apvainoties uz skolotāju un uz visu pasauli. :D

Atcerējos par durvju kodu... atbraucām ar mammu no veikala, sapirkāmies pēc pilnas programmas, mamma izdomāja, ka atvedīs mani līdz mājai, aizbrauks nolikt mašīnu un kopā stiepsim visu augšā, ja varu, tad lai pati jau sāku iet...mums 5.stāvs :) nu es neko, izkāpu no mašīnas ar visiem maisiem, nostājos pie durvīm, mamma aizbrauca...domāju, ka sākšu lēnām kāpt, spiežu durvju kodu, bet nekā...spaidīju spaidīju, neatceros un viss :D mamma atnāca un šokējās, ka es vēl tur stāvu, a es saku, ka aizmirsu kodu...viņa paprasīja vai esmu normāla :D

možna ja u vas povešusj? :D

es šitā darbā nofeiloju, kad strādāju par administratori salonā.. ienāk krievu dāma, meklē kur pakārt mēteli, gribēju pateikt "Te Jūs variet pakārt" , bet sanāca "zdes vi možite povesitsja". Labi ka viņai ar humoru viss bija kārtībā.. :)

Mēs ar kolēģi 1x riktīgi izgāzāmies. Bija mums darbā kkāds čakars ar vienu sistēmu, kura negāja un vajadzēja, lai IT čalis no Lietuvas pievienojas kompim un sataisa visu. Izmantojām līdzīgu programmu kā Team Viewer - kad kāds cits no cita kompja var mūsu kompim pievienoties. Un tas čalis mums saka, kad tā team viewer programma aiziet, lai uzrakstam viņam čatā. Mēs tur kko bakstam, bakstam un nevaram saprast vai iet vai nē. Uzrakstam viņam Team viewer čatā : Team viewer is is not working. :D viņš mums atbild: Guys, you ARE on Team viewer. Mums tāds kauns, viņš noteikti padomāja, ka esam pilnīgas loses :D

Par Spīdolas teātri lasot atcerējos kā tēti nejauši piečakarēju :D

Atbraucu no kaut kādas LV pilsētas, autobuss mani izlaida Pļavniekos pie tās baznīcas, kur Statoil un Maxima...es ar tēti sarunāju, ka viņš mani savāks no Statoil pie Maxima :D manā saprašanā tajos rajonos ir divas vietas, kur ir Statoil un pretī Maxima, protams, man tās vietas vēl aizvien jūk un rajoni arī...es viņam pateicu, ka stāvu un gaidu, pēc kādām 10min, nesapratu, kopš kura laika viņš kavē, zvanīju prasīju, kur palika, viņš man atbildēja, ka jau gaida...secinājām, ka viens otru neredzam :D beigās diskutējām, kamēr sapratām, ka viņš ir tajā otrā vietā pretī Maxima... nu neko :-P

Viens no maniem feiliem bija nesen, swedbank internetbankā. Mēģināju pieslēgties -nekas nesanāk, itkā tak lietotāja nummuram un parolei jābūt tādai kā rakstu, bet pilnīgā blondumā ierakstu tās atļautās reizes un nobloķeju savu i-banku. Sameklēju papīros ,kur pierakstīti visi lietotāja nummuri utt un zvanu uz noradīto nr, lai varētu atbloķēt to savējo. Izstāstu čalim, ka man tā un šitā ir gadījies , viņš - nosauciet savu nummuru, pārbaudīsim. nosaucu, a tas čalis man saka- ar jusu i-banku viss ir kārtībā, izskatās, ka būsiet nobloķējusi kontu kādam citam. un liek man pārbaudīt vēlreiz , tiešām ierakstot īsto nr viss aizgāja. pat vairs neatceros ,ko nomurmināju ,bet jutos vnk stulbi. pats trakākais ,ka tāpat izdarīju vēlreiz ,tikai brāļa kontam, sajaucot tai nr divus ciparus vietām.

Nu klasiskais variants. Izkāpju no mikriņa pie Origo, paslīdu un nogāžos. Nemaz negribu zināt, cik cilvēku to redzēja. Tas bij ziemā

Nakts. Kārtējo reizi eju uz balkona iskārt veļu. Gaismu slēgt iekšā nedrīkst. Ejot atpakaļ paklūpu aiz suņa un nometos

Šodien vakaru pavadīju spēlējot pokeru kopā ar draugiem, zaudēju 300Ls man bija uzvilktas jaunās saulesbrilles. Kā izrādās tajās atspīdēja mans kārtis!To stāstija vīra draugs

Fuj, tikko nez kādu iemeslu dēļ atcerējos vienu gadījumu.
Kad mums bija kādi 15 - 16 gadi, tusējāmies pie draudzenes, kurai vecāki bija aizbraukuši uz lauku māju. Atnāk ciemos puiši ar alkoholu, kurš nu iemalko, kurš nu kārtīgi iedzer. Stāvam uz balkona, elpojam svaigu gaisu, pēkšņi draudzenei paliek slikti, viņa izdomā, ka vemt pāri balkona malai nebūs forši, jo var ievemt apakšējā balkonā, tāpēc skrien uz tualeti. Paspērusi kādus divus soļus viņa saprot, ka nepaspēs, un apvemj balkona durvju stiklu. Protams, tādā stadijā tīrīšana nav pirmais, kas nāk prātā, tāpēc viņa ar kaut kādu lupatu fiksi pārbrauc pāri tam logam un aizmirst.

Pēc dienas vai divām, atnāk ciemos viens draugs, iziet uz balkona uzpīpēt. Mēs izdomājam, ka būs jautri viņu iespundēt un aiztaisam durvis. Bet viņš izdomā, ka būs jautri paķēmoties pie stikla, piespiež lūpas, piepūš vaigus, sāk ar mēli laizīt to stiklu. Mēs abas šito ieraugam, atceramies iepriekšējo šoku un sākam nenormāli rēkt, nespēdamas pat bilst kaut vienu vārdiņu, nemaz nerunājot par celšanos kājās, skriešanu pie durvīm, lai viņu atbrīvotu un pateiktu, lai tā nedara. Bet viņš, redzēdams mūsu sajūsmu, priecīgs ķēmojās pie stikla ar daudz aktīvāk un ar lielāku izdomu. Tas prasīja ilgāku laiku un pārcilvēciskas pūles, lai tiktu līdz viņam un pateiktu, lai pārtrauc. Bet viņš nodomāja, ka mēs to speciāli (likām laizīt stiklu?) un apvainojās To stāstija draudzene

vakardienas fail

Guļam ar draugu gultā, skatāmies seriālu. Jau kuro vakaru pēc kārtas, kad paņemu viņa labo roku tik labi smaržo (mes abi pec dušas), nu nenormaligi labi, tik saldi kā pec hubabuba končām. es vinam prasu, vai ta ir vina dusas zeleja vai kas? beigu beigas noskaidrojam, ka tas ir no manis, jo vins man kajas glāsta, un es vienmer pec dusas sasmerejos ar viskautko, sasmarzinos arī. well, laikam pati sevi vairs nejutu, hahah:-D

Darbā nolēmām cīnīties ar darbiniekiem, kuri nemāk savākt aiz sevis tualeti. Es uztaisīju dažādus plakātus, ziņojumus, pat salīmēju zīmītes par video novērošanu. Tad, nu, nolēmu apvaicāties priekšniekam vai šis ir jau redzējis. Pajautāju vai viņš jau šodien ir bijis uz tualeti, šis samulsis atbildēja, ka vienreiz no rīta bija gan. (s) Tikai tad es sapratu ko pajautāju, beigās no sirds izsmējāmies. :-D

Viendien no rīta vēl nebiju aizmigusi, a draugam jau jāceļas. Sāk skanēt modinatajs. A ko šis- pie gultas stāv silditajs, un tā vietā, lai izslēgtu modinataju, vinjsh sāk grozīt sildītāja podzinas. Es skatos tāda Wtf, kas notiek. :D pagroza tās podzinas un aiziet atpakaļ gulēt, a modinatajs turpina skanēt. Es tā smējos. :D

Šodien vakaru pavadīju spēlējot pokeru kopā ar draugiem, zaudēju 300Ls man bija uzvilktas jaunās saulesbrilles. Kā izrādās tajās atspīdēja mans kārtis!To stāstija vīra draugs

nu lol :D:D:D:D

Vakar ieeju bara pa dienu ar domu pasutit dzerienu un uz terases pasedet un palasit gramatu. Ieeju ieksa pie letes, lai pasutitu, bet barmeni nemanu. Ienak smuks puisis kkur baigi redzets un es vinam lauzta vacu val.prasu, vai varu dzerienu karti apskatit. Sis man atbild, ka te nestradajot, bet izskatas, ka karte stav man acu prieksa un noteikti varu to apskatities. Taa nu vins paiet garam un es stulbi apmulsusi nosmaidu un skatos ko pasutit. Paiet bridis un barmenis vel joprojam nav manams un man beidzot pielec, kur esmu to smuko puisi, kuram prasiju par dzerienu karti redzejusi. Vins ir viens no slavenakajiem vacu dziedatajiem uz doto bridi. Tad nu nezinu, kas man bija uznacis, bet es pagriezos un gaju vinam klat stulbi saku, ka Tu tacu esi tas puisis, kurs dzied (nenaca vina vards prataa haha) un vins tads -jaa, esmu Marks un Tu? Hahha Liene. Tad nu abi nosmejamies un es projam ejot noveleju jauku dienu hahah
Fail!! Draugs nespeja noticet, ka neatpazinu Marku no sakuma un notureju vinu par viesmili hahna
Vajadzeja kopigu selfiju uztaisit -damn..