Gudrā diskusija.

Kādus miljons gadus atpakaļ ko atceros kā murgu man lika ziemīšos izmest maxima maisu un blakus bija dāvanu maiss ar zeķēm adītām vai ko tml. Rezultātā izmetu abus maisus gan miskastes gan dāvanu..skrējām ar lukturi vēlāk meklēt dāvanu vairs nebija toreiz briesmīgi pārdzīvoju.

Corleone
JD
Galvenais, ka līdzīgi man gadījies vēl dažas reizes...tad izlēmu, ka nevaru tik daudz strādāt un aizgāju laukos dzīvot :)

Izsaucu elektriķus no mājas apsaimniekotāja avārijas dienesta, jo pazuda elektrība. Atbrauca šie trijatā, nospieda izsistā drošinātāja pogu un elektrība parādījās. Man tāds kauns... Pirms tam tos korķus spaidīju, bet likās, ka elekrība atpakaļ neieslēdzās.
Vairākkārt ir gadījies, ka iekāpju autobusā un prasu biļeti uz to pilsētu, kurā jau tobrīd esmu, nu, piemēram, Rīgā prasu līdz Rīgai, lai gan vajag līdz Bauskai.:-D
Kolēģe baigi izgāzās ar jautājumu- vai nezinot, kurās dienās šogad iekritīs Lieldienas, vai atkal būs tik labi, ka 4 brīvdienas pēc kārtas? Tā kā viņa ir blondīne, tas vēl ilgi tika pieminēts :-D:-D

Nesen, ar vienu a/m skrējos zigzagā pa salu tiltu, kurai bija leišu numuri. Sastrēguma, sala tilta galā apstājāmies blakus joslās. Saskatamies, un tur divi vīrieši manā vecumā. Abi smaidīgi, un viens nosūta buču. Un es vnk skaļi ar savilktu pieri - wtf?! (citreiz defolta frāze sanāk par sašutumu). Un no mana akvārija, no lūpām to varēja nolasīt. Nu neko, sasmējāmies akvārījos.
Reiz vienam klientam, ar kuru nopietna saruna utt, viņam ar sazīmēts deguns ar pildspalvu, es atklāti pateicu, ka nevaru nopietni runāt, jo jums saķēpāta seja. Tad šis paņem kabats lakatiņu, un man bija jāmenedžē, kur un viss notīrīts. Lieki teikt, ka saruna, aizgāja pēc tam daudz vieglākā gultnē.

Izdomāju vakarā ka gribu uztaisīt tēju, paņemu tējas iepakojumu, paņemu krūzi un sāku sktīties viss apkārt virtuvē kur tas tējas iepakojums palika, goda vārds es kādas 5 minūtes meklēju to tējas paku ar acīm kamēr atjēdzos ka visu laiku rokā viņu turēju. :D

es gan pati to neatceros, tátad biju pavisam síka- mása man iestástíja, ka makaroni aug (tá ká rudzi, pieméram) un es tad baigi bríníjos, ká vinji izaug burtinju formá un mammai prasíju....

Gados 16., 17. izdomaaju braukt uz Riigu shopingaa. Parasti braucu ar vilcienu, bet todien iizdomaju braukt ar autobusu. Aizeju uz staciju, noperku biljeti, skatos - o businjhs jau atbraucis, neko kaapju iekshaa. Pie sevis nodomaaju, ka diivaina tauta brauc uz Riigu, ar lielajiem Maximas maisiem, ljoti prasti sagjerbushies, businjh arii mazais, nu neko, braucam, braucam liidz es attapos, ka nebraucam uz Riigu, bet tuveejo pagastu. :D Kaa viss businjh smeejaas par mani.. Izlaida mani pusceljaa :D Mamma brauca pakalj peec darba un man shopings todien nesanaaca..

Ooo, iz manas šī brīža darba pieredzes.Jāstrādā sestdienā, priekšnieki nav, cilvēki nenāk. Sēžu, jūtu, ka lūziens nāk, laikam jau aizsnaužos, jo nākamais, kas acu priekšā, ienācis klients.
Neko, parunājam, izspriežam, kas un kā. Bet šis kaut kā aizdomīgi smīn...Iziet šis ārā, pieeju pie spoguļa, skatos, man uz pieres tāda skaista pildspalvas kontūra iegulēta. Nuuuuu.kopš tās reizes, lai cik ļoti nogurusi, samiegojusies, neguļu darbā..

Nu gan pozitīva diskusija - no sirds izsmējos! :) :D

Hmm, par maniem neveiklajiem piedzīvojumiem - arī gadījies līdzīgi kā dažām meitenēm, ar pārteikšanos - kad dzīvoju pa UK, piestrādāju restorānā un ļoti pieradu "bārstīt" visādas laipnības, pēc saskarmes ar apmeklētājiem, kad man tāda gadījās. Tā nu lūk, iegāju grāmatnīcā, lai nopirktu sev pāris grāmatas un norēķinoties, pārdevējai dodot naudu, pretī saņemot čeku, pateicu, nevis "cheers!" vai "thanks!", bet "enjoy", uzreiz sapratu, - tik apstulbusi jutos, - tā arī stulbi smaidot izgāju no grāmatnīcas. :D
Vēl atceros, kā mana māsa, maza būdama, bija aizgājusi gulēt diendusu un kad piecēlusies, sajaukusi rītu ar vakaru un saģērbusies, lai ietu uz skolu, mamma tikai paspēja apturēt pie vārtiņiem - bija nevis septiņi no rīta, bet vakarā. :D
Kad gāju vidusskolā, mums skolā bija tāda mazāka kafejnīca, kurai pie durvīm liela miskaste, parasti sanāca tur pirkt kaut kādas košļājamās gumijas, kādu šokolādīti un parasti jau normāli, ejot ārā, tajā miskastē izmet papīriņu, bet es biežu sajaucu un izmetu nevis papīriņu, bet izdoto sīknaudu, kas rokās bija palikusi vai pašu košļeni.

shis ir brainfreeze, bet es vairaakas reizes pirms ieshanas dushaa nedomaajot netiiraas dreebes esmu iemetusi nevis veljas grozaa, bet gan podaa. taa, ka patieshaam pacelju vaaku, iemetu un nolaizhu vaaku....naakamajaa sekundee peec poda vaaka nolaishanas es atjeedzos ko es izdariiju un tad ir taads wtffff...un naakas, protams, kjekjeet aaraa un likt veljasmashiinaa. brain, wtf, dude...

Atcerējos vēl vienu, runāju ar draudzeni pa telefonu labu laiciņu, pēkšņi saprotu, ka man pazudis telefons :-D Saku draudzenei, ka pazaudēju telefonu, nevaru atrast. Viņa - pagaidi, es tev uzzvanīšu. Viņa arī sāk meklēt telefonu, to pašu, ko tur pie auss, runājot ar mani. Un arī viņa saprot, ka pazaudējusi telefonu un nevarēs palīdzēt man atrast manējo. Abas nesapratām, kur mums tā varēja tie telefoni pazust. :-D Tādas duras :-D

Pāris reizes esmu uzlikusi uz plīts vārīties katlu ar ūdeni, paiet 10 minūtes-apskatos, vēl nevārās, 20 minūtes-jokaini, arī nevārās. Nu kad kāda pusstunda tā pagājusi, atceros, ka plīts ir arī jāieslēdz. :D

Man mamma nesen kāpj pa kāpnēn uz dzīvokli, stāvu zemāk vīrietis atver durvis no iekšpuses (viņam vēl kaķis no dzīvokļa izlien ārā), šī automātiski garām vīrietim iet iekšā dzīvoklī, vēl pie sevis nodomājot-no kurienes kaķis mājās uzradies(jo nekad nav bijis)?! Vīrietis vnk apstulbis stāv mēms..Tikai koridorā mammai pieleca, ka nav īstais dzīvoklis.:-D

Ahh, atcerējos pavisam muļķīgu bērnības izdarību - māsa man bija iestāstījusi, kad man bija kādi gadi pieci, ka iestādot zemē konfekšu papīriņu, varot izaugt liels konfekšu koks, - lieki bilst, ka tad nu ņēmos stādīt (labi, ka tikai kādus dažus :D ) - tad gaidīju, gaidīju un tā arī neko nesagaidīju. :D Māsa noteikti par mani smējās kā kutināta.

iegājušas mājā un nostājušās pie lifta, redzu, ka mamma sāk meklēt atslēgu,lai "atslēgtu liftu" pa somiņu

Man šitā burtiski pirms 2 dienām bija :D

esmu nosmējusies līka par jūsu piedzīvojumiem. :-D:-D

pašai gan nekas ievērojams nenāk prātā, bet citreiz ir gadījies pilnīgi nepiedomājot kaut ko muļķīgu izdarīt.
Ir bijis, ka no rīta zvana modinātājs, bet es ļoti dusmīga pārvandu visu gultu, visur izmeklēju, bet nekur nevaru atrast. lai gan telefons vienmēr stāv blakus uz nakstgaldiņa. :D attapos tikai tad, kad gaismu ieslēdzu. :D
vai arī naktī pamostos ar sajūtu, ka tūlīt izkritīšu no gultas, jo esmu pie pašas malas, tad nu griežos uz otriem sāniem un baams ar pieri pret sienu, jo izrādās, ka es jau pie pašas sienas guļu. :D

Venreiz gāju pie draudzenes, viņa dzīvo piektajā stāvā, bet mājai vēl 6 stāvs - kur bēniņi,tā ka īsti līdz pašai augšai nesanāk kāpt un tad zvanīt. A kāpņutelpā pa lielam visiem durvis vienādas. Uzkāpju līdz viņas dzīvoklim, zvanu pie durvīm, never vaļā, zvanu uz tel, saku, lai attaisa, jo dzirdu, ka dzīvoklī skan mūzika, mazums nedzirdēja. Viņa saka, nav dzirdējusi, es kā, nu tak zvanu, un davaj tā riktīgi zvana pogu, un viņa atver durvis - tikai stāvu augstāk. Atjēdzos, ka zvanos pie kaimiņiem 4 stāvā, un dzīvoklī pazūd mūzika, es burtiski 3 sek laikā skrienu augšā un draudzenes dzīvokli, ātri durvis ciet un klausamies abas, kā kaimiņi atver durvis, nolamājas un aiztaisa ciet. :D

Atcerējos vienu gadījumu pirms apmēram gada. Stāvam ar draugu pie suņu barībām, es uz kaut kādiem suņu graužamajiem našķiem skatījos, draugs pa to laiku aiziet kaut kur vispār uz citu nodaļu un viņa vietā pienāk blakus večuks ar groziņu rokās, arī kaut ko pēta, es paņemu vienu to graužamo "kaulu" iepakojumu un pasaku apmēram tā:"un šito arī paņem" un pagriežos, attpoties ka gandrīz gandrīz tam večukam groziņā ieliku to iepakojumu. :D Domāju, ka draugs blakus stāv. :D

Stāvam ar draugu pie suņu barībām

...tas ir domāts veikalā

Manējais nesen izpildījās...
Piektdiena, darbi viņam neeenormāli daudz, atnāk mājās ap 11 vakarā..Es dīvānā sēžu un lasu grāmatu. Ienāk dzīvoklī, novelk kurpes, panāk tālāk, apsēžas dīvānā, novelk zeķes, pieceļas un ieliek ledusskapī...Es tā..ee??!!!! ko tu dari???? Šis neko, aiziet uz guļamistabu. Es prasu, KUR liki zeķes???? Kā, kur, kastē..nja..nevajag strādāt tik daudz.. Vispār šāda lietu likšana neatbilstošās vietās viņam raksturīga. Mākslinieks kā nekā... :D