Gudrā diskusija.

Bija jāsatiekas ar nepazīstamu meiteni, lai viņai ko atdotu. Esmu vajadzīgajā vietā, viņa man zvana. Es paceļu, bet neviens nerunā. Stāvu tur tāda- halo, halo- klusums. Nometu, zvanu atpakaļ, viņa paceļ, un vienalga neko nedzirdu. Spaidu skaļuma podziņas, vēl kaut ko, un nesaprotu, nu kas ir, nevar būt, ka telefons saplīsis. Beigās to meiteni atpazīstu, dodos klāt, gruzos par telefonu- beigās pamanu, ka viņam taču austiņas iespraustas. :D

SEŠAS reizes gāju uz citu istabu pēc austiņām. Sēžu pie datora, savajagās austiņas. Ok, eju pakaļ. Ieeju pa ceļam vannasistabā, noņemu kosmētiku, apsēžos atpakaļ pie datora. Atceros, ka austiņas nepaņēmu. Ceļos atkal augšā, eju pakaļ. Izdomāju, ka nagus vajag pārkrāsot. Paņemu acetonu, eju atpakaļ pie datora, tīru nagus.. bļin, austiņas. :D Šitā vēl pāris reizes. Beigās sapsihojos, atkal eju tām austiņām pakaļ, beidzot paņemu, atnāku atpakaļ, nosēžos pie datora, skatos uz austiņām un domāju.. kaut kas nav riktīgi. Skatos, skatos.. bļāviens, tas ir lādētājs. :D Beigās, kad beidzot viņas dabūju, ar tik nobesītu seju sēdēju. :D

Ieraudzīju 9gag'ā postu, ka x.dienā x.datumā no Zemes būs redzami 12 mēneši. Šis neatkārtojamais fenomens nākamo reizi būs tikai 2343. gadā. Es tāda- wooow, sajūsmā stāstu puisim, prasu, vai iesim skatīties, tad saprotu, ka man tajā dienā naktsmaiņa, sāku gruzīties, ka neredzēšu.. Viņš uz mani skatās ar tādām dīvainām acīm. Es tāda- kas ir? Tu negribi redzēt? Tas ir tik forši!! Viņš uz mani tā uzmanīgi skatās un sāk smīnēt, un tāds saka- em, mīļum.. 12 mēneši. Es tāda- nu jā, iedomājies?! Viņš skatās uz mani ar kaut ko starp žēlumu un neizpratni vai jokoju- saulīt, tu nopietni? Un tad man pieleca, un palika tāāāds kauns. :D tas skaties bija nenovērtējams. Nākamajā dienā bija līdzīgs posts, ka no Zemes būs redzama Zeme. Šis tāds- eu, eu, mīļum, skatīsies šito neatkārtojamo fenomenu? :D

atnāku atpakaļ, nosēžos pie datora, skatos uz austiņām un domāju.. kaut kas nav riktīgi. Skatos, skatos.. bļāviens, tas ir lādētājs.

Balsī smējos!!! :-D:-D:-D

Pirmais, ko atceros, gāju pie labākās draudzenes uz dzimšanas dienu, dāvana dāvanu maisiņā, biju iegājusi pa ceļam veikalā kaut ko pirkt un pēc tam neapzināti ieliku maku dāvanu maisiņā. Tā nu uzdāvināju dāvanu ar savu maku. :-D Viņa vakara gaitā izsaiņoja dāvanas ciemiņu priekšā, arī manu maku (s) Bet labi, ka tā, citādāk vēl domātu, ka kāds mani apzadzis :-D
Sasmējos par tām ausiņām un atcerējos vēl vienu atgadījumu :-D Šis gan bija manai draudzenei, nevis man. Viņa brauca ar starppilsētu autobusu, klausās mūziku austiņās, bet mūzika baigi klusu skan. Pagriež uz pašu skaļāko, bet tik un tā klusu, nu nodomāja, ka austiņas saplīsušas. Pēc 1h, viņa pamanīja, ka nav iespraudusi austiņas telefonā :-D Visi pasažieri arī to stundu, iecietīgi izbaudīja draudzenes muzikālo gaumi :-D

Viņa brauca ar starppilsētu autobusu, klausās mūziku austiņās, bet mūzika baigi klusu skan. Pagriež uz pašu skaļāko, bet tik un tā klusu, nu nodomāja, ka austiņas saplīsušas. Pēc 1h, viņa pamanīja, ka nav iespraudusi austiņas telefonā Visi pasažieri arī to stundu, iecietīgi izbaudīja draudzenes muzikālo gaumi

Man tā bija, kad autobusā skatījos filmu. Paldies dievam, laicīgāk pamanīju,ka skaņa iet pa visu autobusu.

Sajūtos kā hipstere un plastmasas maisiņa vietā paņēmu papīra maisiņu Protams, tieši tad,kad man ir papīra maisiņš,jāsāk līt. Tā nu pē neilga laika attapos ar mantām uz ielas un izmirkušām papīra maisiņa osiņām rokās. Sakautrējos un galu galā tuvākajā veikalā nopirku plastmasas maisiņu.

Ui, ierakstīju tēmai neatbilstošus atgadījumus (s)
Bieži gadās, ka taisot kafiju sajaucu traukus un ieleju karstu ūdeni cukurtraukā, vai, kad jāpapildina cukurtrauks ieberu visu cukuru krūzītē, kur apakšā ir kafija :-D

Gāju ciemos pie draudzenes un aizmirsu uzvilkt krūšturi,pusceļā ievēroju,ka kaut kas nav riktīgi,bet toreiz jau bija slinkums iet atpakaļ uz mājām.

Kādos padsmit gados sanāca notizloties savas draudzenes un viena čaļa priekšā. Braucam mašīnā, ieraugu, ka tur pa atskaņotāju skan Various artists - un saku "eu, man mājās arī tāda grupa, viņiem foršas dziesmas". :D kad šie par mani izsmējās, tad arī man pateica, kur tas joks slēpjas un tad man pieleca, bet pirms tam es tiešām neaizdomājos par reālo tulkojumu, bet man tā bija grupa. :D

Bieži gadās, ka taisot kafiju sajaucu traukus un ieleju karstu ūdeni cukurtraukā, vai, kad jāpapildina cukurtrauks ieberu visu cukuru krūzītē, kur apakšā ir kafija

Jā, man arī šis ir ikdiena. :D

Nevar aizmirst misēkļus par to,kad sanāk nogulēt vakaru un tad piecelties vakarā un domāt,ka ir rīts.:-D

Mēs ar mammu vienreiz izsaucam TV meistaru, jo nevarējam ieslēgt savu televizoru pusi dienas. Spaidījām visas pults pogas, vilkām štepseli no rozetes iekšā un ārā, vairākas reizes pārbaudījām, vai mājās ir elektrība.
Beigās ieradās meistars un prasīja: "Sievietes, bet vai Jūs mēģinājāt nospiest TV ieslēgšanas pogu?" Un viņš piegāja pie TV, nospieda pogu, un viss strādaja...

Kaazas savu fotografi aizsutiju uz nepareizo viesnicu. Labi, ka pilseta nav liela un viesnica kura bijaam bija 5min attaluma no tas kuraa vina bija.

Reiz sanāca tizli uz tramvaja sliedēm - gāju pāri pie orandžā, man samisējās - ieķērās kāja, nokritu, mati pāri sejai, zeķubikses saplēstas. Tikmēr jau a/m bija ieslēdzies zaļais un abas puses gaidīja, kad piecelšos utt. Galvenais, ka man nebija kauns, bet piecēlos un kārtīgi smaidot ierēcu par sevi.
Regulāri mēdzu ieskriet stenderēs aiz sava ātrā rakstura.
Nesen pašvaldības policija stāvēja un apsargāja velomaratonu. Man bija jātiek uz vecāku mājām, pa grants ceļu. Policists man saka - ja brauksiet lēni, es varu jūs palaist, tikai brauciet pa malu, lai nenobrauktu velobraucējus. Es automātiski - baigais zaudējums būtu! Un mēs vnk sasmējāmies no sirds. Tas bija tads moments, kad pārsteidz pats sevi, un tajā pašā mirklī mazliet neērti.

Riry - tik smieklīgi. :D gan jau čalim tā ikdiena ar ko sāk. :D

tikai brauciet pa malu, lai nenobrauktu velobraucējus. Es automātiski - baigais zaudējums būtu!

:D:D:D

Ejot ārā no veikla, esmu paķērusi iepriekš pie ieejas atstāto maisiņu.. nepareizo maisiņu un visu ceļu cilpojusi mājās ar 5x smagāku maisu to nepamanot, mājās konstatējot, ka tur gan nav viss mans saldējums uz kociņa, bet vesela vista cepetim. Pa galvu, pa kaklu skrēju atpakaļ uz veikalu, nosviedu maisu, pārdevējas skatiens bija tāds, ka vairākus mēnešus uz to veikalu negāju, kaut tas bija viens no tuvākajiem mājai. :-D

Vēl viena iepirkšanās reizē nometu zemē mazo koliņas pudelīti tā, ka strūkla sāka šļākties un viņa griezās pa savu asi un nošļakstīja vienai dāmītei garo, bēšo mēteli, skrēju pie viņas atvainoties... pa ceļam nogāžot zemē arbūzu...kurš arī izsķīda pa zemi (s):-D lieki teikt, ka arī uz to veikalu vairs negāju :-D

Ai, es tizlojos gandrīz katru dienu. Kafijai piena vietā pieleju kefīru, kafijas krūzē uztaisu bērna piena maisījumu, lietas, kuras ir jāieliek ledusskapī, izmetu miskastē. Izkāpju no mašīnas, aizslēdzu mašīnas durvis, aizeju līdz mājas durvīm un atjēdzos, ka mājas atslēgas ieslēdzu mašīnā. Regulāri salieku drēbes veļasmašīnā un pēc laika brīnos, kāpēc tās ir sausas (aizmirsās veļeni arī ieslēgt).

Iespaidojoties no Oga gadījumiem, atcerējos, kā ar iepirkuma ratiem Stockmann nesos uz kasēm, lai nenokavētu autobusu autoostā un riktīgi ietriecos sānā kādam vīrietim. Šis šokā skatās uz mani, es nobijos, apstulbu un tā vietā, lai atvainotos, smaidīgi pateicu viņam "Visu labu!" un aiznesos tālāk. Pa ceļam es domāju "Kas, pie velna, tas bija?" :D

Tādu baigi tizlu neko nevaru atcerēties. Bet bieži gadās ar miskastes maisu stāvēt pie miskastes un spaidīt mašīnas atslēgas pulti un dusmoties kāpēc tā stulbā misene netaisās vaļā, līdz saprotu, ka mašīna pīkst mazliet tālāk, bet es ar mašīnas atslēgu mēģinu piespiest atvērties miskasti...

Reiz sensenos laikos strādāju par telefona operatori. Vakarā stāvu Maximas rindā, kasiere pēc naudas izdošanas novēl jauku vakaru (kādreiz viņām tā bija jāsaka katram klientam), es aizdomājusies automātiski novilku " Un jums arī paldies par zvanu!". :-D

Nācām reiz ar mammu kopā no tirgus,bijām nopirkušas kartupeļus,nezinu kādā veidā,bet maisā uzradās caurums un beigās mājās atnācām vien ar dažiem kartupeļiem.