Ja ienākumi lielāki nekā vajag

Daudz biežāk un tālāk ceļotu!

ui iedomaajos sewi :-D mmm

Būtu man tādas problēmas :D

Ja būtu... :-D takoji fantazņik. :-D Bet labi, ja man būtu .... sēdēt nauda jau virsū nesēdētu.;-) Protams, ka tērētu priekš lietām, kuras vēlos. :-) Viss.:-D

"lielāki nekā vajag" jocīgi skan :D
māku iekrāt, māku tērēt tā, ka prieks, biznesu veidot diez vai māku, bet īpašumus pirkt un pārdot gan jau prastos. ir vairāki projekti, kam noderētu nauda, kas varētu būt vai nebūt sākums biznesam.
nepatīk klausīties, ka ir vairāk kā vajag vai vēl labāk nespēj pat iztērēt tad šķiet, ka cilvēks vienkārši neapzinās iespējas un to, ka nauda ir līdzeklis ne tikai "iztērēšanai".

Ja būtu tādā situācijā, to papildus naudu sadalītu- daļu krātu, daļu izmantotu dzīves līmeņa uzlabošanai, nu tā, lai visam sanāktu, lai nav tā, ka visu naudu "notriektu" vai arī neuzlabotu tīri sadzīviski neko, lai tikai krātu. Tā gan tikai tāda mana teorija, ko reāli darītu-nezinu.

brauktu celojumos.

kadi restorani, kadas lietas.. vai tas vispar kadam ir vajadzigs? vienreiz menesi restorana, manuprat, pietiek. iegadatos, kaut ko tiesam veleos no lietam un viss, bet lai tikai visu notriektu sopinga, ne, paldies.

Šo lieko tūkstoti katru mēnesi noliktu pirmajai iemaksai mājāi,pēc tam jau kredīta atmaksai par māju.

katrs dara ká grib, tas ka tev liekas izskieshana citam liekas nepiecieshamíba.

es personígi, naudu nesáktu térét vairák, jo jau tá atljaujos to, ko gribu un ko man vajag.

vairák térétu celjojumiem- droshi vien izvélétos tálákus un dárgákus celjojumus.

No 1000 uz 2000 reāli to starpību tāpat nejutīs - te jau sen nav BY cenu līmenis.

Nu, teiksim, kad man būtiski palielinājās alga, arī bija tā, ka īsti nezināju, ko darīt, jo ilgus gadus biju pieradusi dzīvot tādā studentes režīmā. Jā, tagad kaut ko vairāk atļaujos sev, nepērku tik lētu apģērbu kā agrāk, bet ļoti dārgu arī ne. Un tā man tā naudiņa krājās. Dzīvokli gan īrēju labāku, kā kādreiz, bet tas tāpat ar draugu kopā, ne man vienai tie izdevumi. Dažkārt jau "atceros" gan, ka man taču ir nauda, ko tērēt, iegādājos vajadzīgo un atkal turpinu dzīvot normāli, pieticīgi.
Dārgām lietām neredzu lielu jēgu, jo tās sniedz prieku īsu brīdi, tāpēc labāk krāju. Zinu, ka kaut kad būs bērni, iespējams, celsim māju, noteikti tā nauda noderēs, bet skaisti izskatīties varu arī netērējot tam simtus.

Līdz galam iekārtotu dzīvokli, jo vēlmju mums vēl daudz, un tikai tad sāktu nomaksāt kredītu.

Bet es arī neticu tam, ka nebūtu, kur naudu likt. Atdod man. ;)

Tas dabiski, ka augot ienākumiem palielinās vajadzības.

Ja man būtu tāda alga, tad es noteikti dzīvokli neīrētu, bet iegādātos :-D

Sākt īrēt dzīvokli nevis pa 250, bet 500 eiro?

Viennozīmīgi liktu krājkontā :)

Ienākumi lielāki nekā vajag - tā nemēdz būt. :D
Neko jaunu nepateikšu - tiktu vaļā no kredītiem, noteikti vairāk ceļotu un iekrātu.
Diži dārgākas lupatas diez vai sāktu baigi pirkt (ja nu vienīgi pamatlietas, piemēram, zābakus, mēteli), gastronomiskām izvirtībām gan varētu pievērsties. :)

Krātu. Kaut kam lielam vai nebaltām dienām, jo diemžēl neticētu, ka man vienmēr būs tik daudz naudas (nabaga kompleksi).

Noteikti krātu. Nezinu, vēl kam - ceļojumiem, ja nu uzrodas kāda vajadzība, iedotu kaut ko vecākiem, varbūt aizsūtītu viņus ceļojumā :) jā, atļautos arī šo to skaistāku ikdienā - kādas drēbes, somas, vēl kaut ko, bet noteikti kaut kādu summu (ne visu, kas dubultojas, bet, teiksim, pusi) regulāri atliktu.

Noteikti daudz vairāk ceļotu, attīstitu biznesu un iekrātu daļu.

Liktu krājkontā nekustamā īpašuma iegādei un būtu laimīgākais cilvēks pasaulē (l)

veiktu uzkrājumus - gada laikā tie ir 12 000. Un tad jau varēt domāt par kāda biznesa uzsākšanu. Pamatkapitāls vismaz bišķiņ jau būtu. Bet principā atrastos ko ar to naudu darīt.

1) Bizness, akcijas, vērtspapīri, ieguldījumi;
2) Krāt un braukt ceļojumā (tur jau gandrīz katru mēnesi var braukt;
3) nopirkt nekustamo īpašumu vai pat vairākus;
4) nopirkt kustamo īpašumu;
5) iet izklaidēties vai notriekt naudu citādā bezjēdzīgā formātā.