Nu, teiksim, kad man būtiski palielinājās alga, arī bija tā, ka īsti nezināju, ko darīt, jo ilgus gadus biju pieradusi dzīvot tādā studentes režīmā. Jā, tagad kaut ko vairāk atļaujos sev, nepērku tik lētu apģērbu kā agrāk, bet ļoti dārgu arī ne. Un tā man tā naudiņa krājās. Dzīvokli gan īrēju labāku, kā kādreiz, bet tas tāpat ar draugu kopā, ne man vienai tie izdevumi. Dažkārt jau "atceros" gan, ka man taču ir nauda, ko tērēt, iegādājos vajadzīgo un atkal turpinu dzīvot normāli, pieticīgi.
Dārgām lietām neredzu lielu jēgu, jo tās sniedz prieku īsu brīdi, tāpēc labāk krāju. Zinu, ka kaut kad būs bērni, iespējams, celsim māju, noteikti tā nauda noderēs, bet skaisti izskatīties varu arī netērējot tam simtus.