Es autori saprotu. Šovasar man ir kaut kāds rekords uz šādiem gadījumiem :D :D
Iepatīkas cilvēks, nu ne tā, ka pa sienām jāstaigā, bet liekas - eu, Tu esi baigi foršais, es labprāt Tevi satiktu atkal un paskatītos, kā mums ies. Nu, dot tam iespēju.
Un vienmēr liekas, ka arī es tam džekam iepatīkos. Viena, divas tikšanās, un tad pēkšņi BAMS un klusums. :D
Bija viens puisis, ar kuru vispār connection man likās tāds, ka jumtu rauj nost, dienām pļāpājām, nevarējām bez smiekliem līdz vēdersāpēm komunicēt. Arī vienu dienu - bams, klusums, Atkal satikties? Nav laika. Divreiz piedāvāju, līdz sapratu, ka "man šodien ilgi jāstrādā" ir kaut kas vairāk, kā ilgi jāstrādā. Pateicu, lai dod man ziņu, kad atbrīvojas un nekad ziņu vairs nedeva :)
Tikko, pirms pāris nedēļām, atkal :D Puisis vēl pats paprasīja telefona numuru, zināja tikai manu pirmo vārdu. Pats izstalkoja un atrada soctīklos! Uzrakstīja. Es atbildēju un sāku runāties, un atkal ignors. Oh come on :D
Katrā ziņā, shit happens. Ja viņš neraksta, tad negrib rakstīt/satikt/kontaktēties. Zinu, ka neizskaidrojami un tizli, bet tā nu tas ir. Get over it. Es gan arī šādā gadījumā vairāk viņu netrobelēju - uzrakstu vienreiz, ja neatbild, max otro reizi - moš tiešām aizmirsās, un ja paiet dienas, nedēļa, tad zinu, ka esmu jau sen aizmirsta.
Tas pats, ko meitenes te ierosināja - nepieķeries uzreiz tik ļoti. Es zinu, uz papīra vieglāk, kā dzīvē, man tā pati problēma .. Nemāku slēpt, ja man kāds patīk, un nemāku slēpt, ja man kāds nepatīk.. Bet mēģini.
Vienmēr ir opcija tiešā tekstā pajautāt "klau, vai tu gribētu mani satikt atkal?" (es tikko iedomājos, ka jāuzraksta tam pēdējam klusētājam :D), bet tas jau tā .. nu, ir meitenes, kas teiktu, ka ir lepnas un pašpārliecinātas un tā var izdarīt, bet es laikam tomēr tā nedarītu. Ja vien neiedzertu un nesakāptu drosme. :D :D Karoči, nevajag. you are better off without.