ā kā šovasar neprecējos un bērns arī nedzima, tie man pagājušā gada un cita gadalaika notikumi, tad dzīves megalielie pasākumi atkrīt:-)
Ceļojumu šovasar nebija - tik, cik maršruts: mājas - vīra vecāku - manu vecāku mājas. Jāpagaida, kad knipucis paaugsies, lai varētu mērot tālākus ceļus.
Vasaras spilgtākie notikumi:
1. Senās Mūzikas festivāls ar koncertprogrammu "Sievietes mīla un dziesmas" un baroka mūzikas orķestris Collegium Musicum Riga. Baroka mūzika ir mana mīlestības mūzika - Hendelis, Skarlati, Kempions, Pērsels(l) Mūzika, kas no vokālista prasa garīgu higiēnu un rūpību.
2. Šūbertiāde Ungurmuižā - lai gan ne viss bija perfekti, bet noskaņa... daba un Šūberts(l) nesaraujami saistīti. Uz klavierēm izspēlēti lendeleri, valši, polonēze - jutos, kā iesviesta 19.gadsimta sākuma koncertā, kur sapulcējušies mākslas mecenāti un klavierspēles mīļotāji:-D
3. Izraēlas filharmonijas orķestris Zubina Metas vadībā. Šis bija mans vasaras gaidītākais notikums, ļoti, ļoti gribēju redzēt leģendāro diriģentu Latvijā. Nedzīvoju Losandželosā, Ņujorkā, Vīnē vai Minhenē, lai kaut ko tādu uztvertu kā ikdienišķu parādību. Vīlusies nebiju, taču viens secinājums gan - brīvdabas koncertzālei kamermūzikas intīmais lirisms neder, jo traucē ikdienas trokšņu ielaušanās pašos nepiemērotakos mirkļos (Šēnbergs Apskaidrotā nakts). Viss pārējais - Čaikovskis un Štrauss - ekselenti(l)
No izstādēm - Edvards Steihens Arsenālā un Kurts Fridrihsons mākslas galerijā "Jēkabs". Fridrihsons ir mans favorīts jau kopš laikiem, kad vecāku grāmatplauktos šķirstīju Sofokla, Aishila un Eiripīda traģēdijas. Piesaistīja līniju elegance, gaisīgums, estētisms. Gribēju redzēt arī Frančesku Kirki, bet tik daudz brīvā laika, lai visu kāroto redzētu, man nav(t)
No privātiem notikumiem - beidzot iemācījos izaudzēt vīnogas:-D Visi slavēja manas "Aļošenka" šķirnes vīnogas:-P:-D